Lai gan konkurence ir liela, kosmētikas un sadzīves ķīmijas izplatītājam Henkel Latvia krīzes laikā nav mazinājies apgrozījums, un šogad uzņēmums plāno nelielu izaugsmi, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vācijas koncerns Henkel nodarbojas ar kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu un celtniecībai nepieciešamo saistvielu ražošanu un izplatīšanu. Pirmos divus Baltijā izplata Henkel Latvia, kuru apgrozījums esot bijis apmierinošs, savukārt igauņi ražo un tirgo celtniecības materiālus un to realizācija izvērsusies necerēti veiksmīga.

«Tirgu samazināšanās nav gājusi secen arī mūsu biznesam. Tiesa gan, neesam tik ļoti skarti kā automašīnu tirgotāji vai bankas. Cilvēki vēl joprojām mazgā matus un veļu, bet tirgus attīstība ir negatīva. 2009. gadā spējām palielināt apgrozījumu, un 2010. gadā bijām tajā pašā līmenī. Tas ir ļoti apmierinoši. Ja salīdzinām sevi ar konkurentiem, neviens cits nav bijis tik veiksmīgs,» apgalvo Henkel Latvia direktors Guntars Zālītis.

Henkel pārdošanas rādītāji 2011. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,8 mljrd. eiro, kas ir par 8,9 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī. Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa pieauga par 12,1% - no 421 milj. līdz 473 milj. eiro.

Henkel pamatdarbības peļņa palielinājās par 1,9% no 422 milj. līdz 430 milj. eiro.

Veļas mazgāšanas un sadzīves ķīmijas uzņēmējdarbības sektorā Henkel nominālā pārdošana palielinājās par 2,2% līdz 1072 milj. eiro. Kosmētikas nozarē par 7,7% līdz 821 milj. eiro, bet līmes tehnoloģiju sektorā par 14,1% līdz 1884 milj. eiro.

Šobrīd Henkel cer uz organiskās produkcijas pārdošanas pieaugumu 3 - 5% diapazonā.

Henkel apstiprina savas prognozes par koriģēto peļņu no pārdošanas, kas ir apmēram 13%, un palielinājumu attiecībā uz koriģētajiem ieņēmumiem uz vienu priviliģēto akciju par apmēram 10%.

Mājsaimniecības un kosmētikas preču tirgotājam Henkel šā gada trešajā ceturksnī izdevies kāpināt realizācijas apjomus par 13,7 %, sasniedzot 3,961 miljonu eiro.

Par to vēsta kompānija. «Trešajā ceturksnī mēs vēlreiz uzlabojām savus rezultātus. Šis ir pirmais ceturksnis līdz šim, kad mēs esam sasnieguši koriģētā EBIT (pamatražošanas peļņa) 13 % robežu,» komentē Henkel pārvaldes valdes priekšsēdētājs Kaspers Rorsteds, Viņš uzsver, ka kopējos panākumus ietekmējis katrs reģions un katrs komercdarbības sektors. Pieaugumu izdevies sasniegt, pateicoties zīmolam un inovācijām.

Runājot pa atsevišķām pozīcijām, veļas un sadzīves ķīmijas un kosmētikas/parfimērijas plaša patēriņa preču bizness turpināja pieaudzis par attiecīgi 3,4 un 4,6 %, bet līmes tehnoloģiju noieta biznesa sektors pieauga par 9,7 %, pateicoties cenu un apjoma mijiedarbībai. Veļas un sadzīves ķīmijas sektora noiets pieauga par 8,4 % līdz 1,123 miljoniem eiro. Šajā segmentā izaugsme tika novērota spēcīgajiem mazgāšanas līdzekļiem, jo īpašu atzinību guvis Persil.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel aizvadīto gadu noslēgusi ar pārdošanas apjomu un peļņas kāpumu.

Henkel pārdošanas apjomi pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 5,8 procentiem, sasniedzot 16,5 miljonus eiro. Par gandrīz 4 procentiem palielinājies organiskās pārdošanas pieaugums – pieaugums, kas pielāgots ārvalstu valūtas tirgiem un ieguvumiem/atskaitījumiem, informē kompānija.

Labus darbības rādītājus Henkel uzrādījusi saistvielu tehnoloģiju jomā, kur pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6% un sasnieguši 8,25 miljonus eiro. Kosmētikas un parfimērijas biznesā izaugsme bijusi 3,1% apmērā, bet veļas un sadzīves ķīmijas produktu jomā – 4,7% apmērā.

Pēc vienreizējo ieņēmumu un izdevumu un restrukturizēšanas izdevumu iekļaušanas aprēķinos Henkel koriģētie ieņēmumi no pamatražošanas pieauguši par 15,1% — no diviem miljardiem līdz 2,3 miljardiem eiro.

Patēriņa preču ražotājiem Unilever un Procter & Gamble (P&G) ir piespriesta soda nauda 315 miljonu eiro apmērā par to, ka kompānijas kopā ar Henkel bija noslēgušas veļas mazgājamā pulvera cenu karteli astoņās Eiropas valstīs, raksta BBC.

Kompānija Unilver ir sodīta ar 104 miljoniem eiro, bet P&G ar divreiz vairāk – 212 miljoniem eiro. Soda naudas apjoms tika samazināts par 10%, kad abas kompānijas atzina savu vainu karteļa izveidošanā. Unilver, P&G un Henkel noslēgto karteli trīs gadus izmeklēja Eiropas komisija (EK) pēc Henkel norādījuma par to, ka uzņēmumi ir vienojušies par cenām.

Henkel savukārt netiks sodīts, jo sadarbojās ar izmeklētājiem.

Veļas pulveru cenu kartelis 2000. – 2005. gadā pastāvēja Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā un Nīderlandē

Kompānijai P&G pieder Tide, Gain un Era zīmoli, Unilver – Omo un Surf, bet Henkel lielākajā daļā Eiropas pārdod Persil.

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un patēriņa preču ražošanas kompānija Henkel gada otro ceturksni noslēgusi ar peļņas pieaugumu, vienlaikus prognozējot sarežģītu 2013. gada uzņēmējdarbības vidi.

Kompānijas koriģētā pamatdarbības peļņa gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, palielinājusies par 8,2% no 609 miljoniem līdz 660 miljoniem eiro. Pamatdarbības peļņa (EBIT) palielinājusies no 538 līdz 607 miljoniem eiro, bet koriģētā peļņa no pārdošanas (EBIT norma) kāpusi par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 15,4%.

Henkel pārdošanas apjomi 2013. gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 4286 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,9 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu ceturksni. Pēc korekcijas atbilstoši ārvalstu valūtai pārdošanas rādītāji uzlabojās par 4,0 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu.

Šā gada otrajā ceturksnī kompānija Henkel vēl arvien izjuta ekonomikas recesiju, tomēr visi biznesa sektori uzrādījuši labus rezultātus, informē Henkel vadītājs Kaspers Rorsteds

Veļas un mājas kopšanas sektors pārspēja pirmā ceturkšņa rezultātus, tāpat kosmētikas/parfimērijas sektors uzrādīja pozitīvu realizāciju. Salīdzinot ar pirmo ceturksni uzlabojumi jūtami saistvielu tehnoloģiju sektorā.

Henkel pārdošanas apjomi sasniedza 3.485 miljonus eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2008.g. otrajā ceturksnī.

Kompānijas biznesa sektoru attīstība notikusi nevienmērīgi un dažādi. Plaša patēriņa preces kā veļas un mājas kopšanas līdzekļu sektors un kosmētikas/parfimērijas nodaļa ir veiksmīgi turpinājuši pozitīvu izaugsmi ar pamatnoieta pieaugumu par 6.3% un 3.5%. Saistvielu tehnoloģiju biznesa nodaļā ir jūtami uzlabojumi, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, taču pasaules industriālās ražošanas straujā samazinājuma dēļ pārdošanas apjoma kritums vērojams 15.4% apjomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Koriģētā pamatražošanas peļņa samazinājusies par 17.2 % līdz 308 miljoniem eiro.

Kosmētikas tirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn palielinājies par 6,83%, sasniedzot 42,707 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem augusi līdz 2,745 miljoniem eiro, kas ir par 23,43% vairāk nekā iepriekš, liecina Lursoft dati.

SIA Henkel Latvia norāda, ka 2013.gadā tā kosmētikas divīzijas Baltijas tirgus daļa samazinājusies par 0,4%, savukārt sadzīves ķīmijas divīzijas Baltijas tirgus daļas samazinājumu veidojuši 0,9%.

Austriešu Henkel Central Eastern Europe Gesellschaft mbH piederošais SIA Henkel Latvia reģistrēts 1995.gadā, savukārt pirms diviem gadiem, 2012.gada augustā, uzņēmumam pievienota Henkel Lietuva.

Uzņēmums ierindots arī laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, ieņemot 165. vietu.

Kosmētikas un sadzīves ķīmijas preču vairumtirgotāja SIA Henkel Latvia apgrozījums pērn samazinājies par 2,4%, kas ir saistīts ar uzņēmuma pārdošanas apjomu nelielu kritumu Baltijas tirgū, liecina Lursoft dati.

Henkel Latvia 2014. gadā apgrozīja 41,668 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 2,384 miljonus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 18,37.

Aizvadītajā gadā Henkel Latvia veiksmīgi turpināja savu darbību, sekmīgi ieviešot tirgū jaunus produktus, kā arī turpinot ieguldīt Henkel izplatīto zīmolu attīstībā un preču pārdošanas veicināšanā.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Henkel Latvia 2014. gadā nodokļos nomaksāja teju trīs miljonus eiro.

1995. gada aprīlī dibinātais SIA ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Latvijā mobilo sakaru nozare (Tele2, LMT, Bite) pirmajos sešos mēnešos ir saglabājusi reklamētākās nozares statusu, otrdien žurnālistiem pastāstīja TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Tai seko mazumtirdzniecības nozare (Maxima, Rimi, Linstow), trešajā vietā ir mājsaimniecības higēna (Henkel, Procter & Gamble, Reckitt Benckiser), ceturtajā – aukstie dzērieni (Coca Cola, Cido, Cēsu alus), bet piektajā vietā – zāles (Nycomed, Berlin-Chemie, Menarini, Sandoz).

Pirmajā pusgadā Latvijas medijos visvairāk reklamēto nozaru saraksts palicis stabils. Pozīcijas, salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir saglabājusi mobilo sakaru un mazumtirdzniecības nozare, kā arī ceturto vietu auksto dzērienu nozare.

Būvmateriālu ražotājs Henkel Makroflex AS aizvēris savu ražotni Oitti pilsētā Somijā, ziņo balticbusinessnews.com.

Visa ražošana tiek pārcelta uz Igauniju, Pērnavu. Paredzēts, ka Igaunijas rūpnīcas ražošanas jaudas palielināsies vairāk nekā uz pusi.

Ražotnes slēgšanu Somijā uzņēmums pamato ar pieprasījuma izmaiņām pasaulē. Apvienojot ražošanas procesus, iegūta mēroga ekonomija. Plānotās investīcijas Pērnavas rūpnīcā 2010. gadā ir aptuveni 8 milj. kronu (352 tūkst. Ls).

Pērnavas ražotās produkcijas klāstu papildinās 67 jauni produkti. To realizācija plānota gan Eiropā, gan Āzijas valstīs un Amerikā.

Henkel Makroflex AS savulaik dibināts Somijā, bet Henkel grupā tas iekļauts 2003. gadā. Tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem zīmoliem. Pārdošanas apjomi uzņēmumam pērn bijuši 716 milj. kronu (31 milj. Ls), tas strādājis ar peļņu.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Visveiksmīgākais jaunais produkts pagājušajā gadā Latvijā bija Merrild Classic maltā kafija, Kleenex Premium Ultra Soft tualetes papīrs, kā arī piens Mana saime, informē kompānijas The Nielsen Company pārstāvji.

Lietuvā par 2012.gada veiksmīgāko produktu atzīts alus Carlsberg Utenos Radler Lemon 2%, bet Igaunijā - baltmaize Leiburi mitmevilja Röst.

Pārstrādātās gaļas kategorijā Latvijā par pērn vislabāko atzīta Rīgas miesnieka ražotā auksti kūpinātā desa Svētku dūmdesa, vieglā alkohola kategorijā - alus Cēsu Džons Pina Colada kokteilis, bet stiprā alkohola kategorijā - dzirkstošais vīns Rīgas Dīva.

Saldumu kategorijā par labāko atzīts šokolādes batoniņš "Laima Lācītis ķepainītis", bet maizes izstrādājumu grupā - "Fazer gardā tostermaize".

Uzkodu grupā par labākajiem atzīti "NP Foods" cepumi "Selga" ar banānu garšu, bet saldētās pārtikas grupā - "Salas zivis Zivju pirkstiņi".

Sadzīves ķīmijas, kosmētikas un saistvielu ražošanas kompānijas Henkel vadītāja Baltijas valstīs Siiri Odrats-Koni prognozē, ka kompānijas apgrozījums reģionā šogad pieaugs par 5 – 6%, informē kompānija.

Aizvadītā gada kompānijas rezultātus Baltijā, kad bizness saglabājās 2009. gada līmenī, viņa vērtē kā apmierinošus.

Viņa norāda, ka liīmes tehnoloģiju biznesā rezultāti bijuši ļoti labi, rūpniecisko saistvielu pārdošanas apjomam pērn pieaugot par vairāk kā 30%.

Henkel koncerna pārdošanas apjomi 2010.gadā sasniedza 15 092 miljonus eiro, kas ir par 11,2% vairāk kā 2009.gadā.

Ieņēmumi no pamatražošanas (EBIT) pieauga pērn par 59,5%, no 1080 miljoniem līdz 1723 miljoniem eiro. Pēc vienreizējo ieņēmumu un izdevumu, un restrukturizēšanas izdevumu iekļaušanas aprēķinos, koriģētie ieņēmumi no pamatražošanas pieauga par 36,5%, no 1364 miljoniem līdz 1862 miljoniem eiro.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Nacionālās aviosabiedrības airBaltic vadība nav izpildījusi virkni valdības noteiktos nosacījumus, tāpēc patlaban lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu nav vēl iespējams, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norāda, ka tai skaitā nav sniegta pilna informācija par uzņēmuma finansēm, arī auditētais pārskats par 2010.gadu, kā arī jautājums par akcionāra līguma maiņu vai atcelšanu.

Valdībā ministri piekrituši par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu lemt kompleksi, un tam piekritis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Man nav saprotama satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlme šo jautājumu steigā bīdīt, iespējams, kaut kādās interesēs,» atzīmēja V.Dombrovskis. Piebilstot, ka ministrs šo jautājumu patlaban ir izrāvis no konteksta.

«Es uzskatu, ka jautājums nav jāsasteidz, jo mums ir slikta pieredze ar iepriekšējo pamatkapitāla palielināšanu,» bilda Ministru prezidents.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.