Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Par vienreizēju nodevu Kipras noguldītājiem ir atbildīga salas valdība, Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Vācijas finanšu ministrs sarunā ar raidsabiedrību ARD skaidrojis, ka gan Vācijas valdība, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) respektē noguldījumu drošību. Esošo risinājumu esot vēlējusies EK, ECB un Kipra, kuriem nu tas būs jāskaidro vienkāršajiem salas iedzīvotājiem. Vācijas finanšu ministrs bijis gatavs tādai kārtībai, kurā valsts garantē noguldījumus zem 100 tūkstošiem eiro, taču tam pretojusies Kipras valdība, EK un ECB.

Tomēr Vācijas finanšu ministrs aicinājis Kipras parlamentu atbalstīt starptautisko aizdevumu, norādot, ka pretējā gadījumā valsts bankas bankrotēs. Ministrs arī uzsvēris, ka Kiprai nevajadzēja izveidot tik lielu banku sektoru, bet valsts problēmas sākušās ar to, ka sala ar saviem izdevīgajiem nodokļiem piesaistījusi Krievijas oligarhus un noguldītājus. Vācijas finanšu ministra izteikumus Kipra kategoriski noraidījusi.

«Šis Kipras parlamenta balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda,» notikumus Kiprā komentē Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šobrīd, lai atrisinātu situāciju, valsts rīcībā ir dienas, nevis nedēļas.

«Tā arī ir paziņots, jo faktiski birža un bankas tiks turētas aizslēgtas – tas ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas situācijas mēģināt atvērt biržu vai bankas nozīmētu tur visu «izslaucīt». Jo vairāk šo situāciju «iestieps», jo situācija arī paliks smagāka,» Dombrovskis sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Kiprai, pēc Latvijas premjera teiktā, ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pretējā gadījumā finanšu tirgus reakcijas būs ļoti smagas, kas būs arī ļoti smags trieciens Kipras ekonomikai.

Runājot par notikumiem Kiprā, Dombrovskis pauž uzskatu, ka diez vai tiem būs kāda ilgstoša vai nopietna ietekme uz eirozonas un vēl jo mazāk uz Latvijas ekonomiku, jo Kipras ekonomiskais īpatsvars Eirozonā ir mazāks par pusi procenta. «Līdz ar to ir skaidrs, ka tas nevar radīt kaut kādas būtiskas un paliekošas problēmas,» tā viņš.

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Tikmēr Eirogrupas vadītājs pieļāvis, ka Kipras scenārijs varētu tikt atkārtots citur.

Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par kredīta saņemšanu, lai varētu izvairīties no banku sistēmas sabrukuma. Saskaņā ar vienošanos, Kiprā tiks piemērota nodeva noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Vienošanās noslēdza neskaidrības periodu, kas Kiprā valdīja pēc tam, kad sākotnējo risinājumu, kura ietvaros ar nodevu bija paredzēts aplikt arī noguldījumus, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro, noraidīja valsts parlaments. Reaģējot uz panākto vienošanos, akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, kas gan strauji aprāvās, kad Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, pieļāva, ka Kipras scenārijs varētu tikt izmantots par pamatu nākotnes eirozonas banku problēmu risināšanai.

Noguldītājiem Kiprā, kuru depozīti pārsniedz 100 tūkstošus eiro varētu nākties samierināties ar to samazinājumu līdz pat 40%. Savukārt noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, nodeva netiks piemērota, pavēstījis Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris.

Ministrs gan norādīja, ka galīgais apmērs vēl nav aprēķināts, tomēr tas būšot visai ievērojams, vēsta BBC. Galīgais nodevas apmērs būšot atkarīgs no tā, kādā veidā Kipras valdība izlems nodrošināt pensiju aizsardzību. Noguldītāji, kuriem tiks piemērota nodeva, kā kompensāciju varētu saņemt banku akcijas.

Nodevu piemērošana noguldījumiem ir viens no veidiem, kādā Kipra iecerējusi iegūt 5,8 miljardus eiro, kas nepieciešami, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, bez kura valsts var bankrotēt. Paredzēts, ka lielākā daļa šīs naudas nāks no lielajiem noguldījumiem.

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas.

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Martā no Kipras bankām ir aizplūduši depozīti 1,8 miljardu eiro apmērā, taču noguldījumu apjoms audzis citās eirozonas valstīs, liecina Eiropas Centrālās bankas apkopotie dati.

Salīdzinot ar februāri, martā Kipras bankās noguldīto līdzekļu apjoms sarucis par 3,9% līdz 44,6 miljardiem eiro, kas ir 10. mēnesis pēc kārtas, kad tas samazinās.

Noguldījumi auguši visās eirozonas valstīs, izņemot Beļģiju un Somiju. Grieķijas bankās noguldījumi pieauga par 1% jeb 1,8 miljardiem eiro līdz 172,8 miljardiem eiro, Spānijā par 1,1%, Itālijā – par 3,1% līdz 1,532 triljoniem eiro, bet Īrijā – par 6,4% līdz 210,1 miljardam eiro.

«Mēs neredzam, ka Kipras problēmas būtu radījušas kādu stresu attiecībā uz banku noguldījumiem,» sacījuši ECB pārstāvji.

Db.lv jau rakstīja, ka Kipras nedienas situāciju eirozonas perifērijā ir uzkarsējušas, ka radušās bažas par naudas bēgšanu ne tikai no Kipras, bet arī citām vājākām eirozonas valstīm.

Gadījumā, ja Kipra finanšu palīdzību lūgs no Krievijas, nevis no Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcijām, finanšu tirgos var rasties papildus nestabilitāte un nedrošība, atzina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Kipras glābšanas finansējuma avota izvēle ir kļuvusi par ģeopolitisku jautājumu. «Ja skatās no finanšu tirgus viedokļa, rodoties neizpratne – Kipra ir Eiropas Savienībā, bet pēkšņi uzrodas kāds trešais, kas ir viens no iespējamajiem vaininiekiem. Tas finanšu tirgos var dot papildus nestabilitāti un neziņu par to, cik spējīga ir Eiropas Komisija, cik spējīga ir ES un cik spējīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds risināt krīzes ES ietvaros,» skaidroja M. Kazāks.

Ekonomists skaidroja, ka kopumā neviens risinājums, kādu izvēlēsies Kipra, nebūs patīkams. Tomēr, viņaprāt, aizdevuma programmas uzsākšana būtu vislabākais ceļš.

Visi Kiprā spēkā esošie ierobežojumi naudas pārskaitījumiem un izņemšanai, kas tika ieviesti pēc tam, kad valsti piemeklēja finanšu krīze gada sākumā, tiks atcelti nākamā gada sākumā, pavēstījis salas prezidents.

Kipras prezidents Niks Anastasiads atklāja, ka tiek plānots ierobežojumus uzņēmumu iekšzemes transakcijām atcelt jau līdz šā gada beigām. Savukārt ierobežojumus naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm varētu atcelt jau 2014. gada sākumā. Tas gan būs atkarīgs no tā, kāda izveidosies situācija pēc iekšzemes ierobežojumu atcelšanas, vēsta AP.

Ierobežojumi naudas transakcijām tika noteikti, lai izvairītos no finanšu aizplūšanas no bankām pēc tam, kad Kipra saņēma Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu. Saskaņā ar aizdevuma noteikumiem, noguldījumiem Kiprā, kas pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tika noteikta arī nodeva.

Eiropas Savienības (ES) solidaritātes trūkuma dēļ Kipras ekonomika nonākusi tik pat katastrofālā situācijā, kāda tā bija pēc Turcijas iebrukuma1974. gadā, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Jans Kasulids.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Les Echos ārlietu ministrs norādīja, ka tagad Kirpai jāsāk gandrīz no tukšas vietas, līdzīgi kā tas bijis pēc tam, kad Turcija iebrukuma laikā bija iznīcinājusi valsts ekonomiku, vēsta Euobserver.

«Es nerunāšu par solidaritāti. Eiropa tēlo, ka palīdz mums, bet cena, kas par to ir jāmaksā, ir pārāk augsta – brutāla mūsu ekonomikas modeļa iznīcināšana, kas iedzīvotājiem radīs milzīgas un ilgstošas grūtības,» sacīja J. Kasulids.

Ministrs norādīja, ka neviens neesot teicis, ka starptautiskā aizdevuma sarunas noslēgsies ar tik pēkšņu, radikālu un vardarbīgu valsts ekonomikas modeļa sagraušanu. Vienīgā valsts, kas Kipru esot atbalstījusi, bijusi Luksemburga. Neoficiālu atbalstu izteikusi arī Grieķija, tomēr tikai Luksemburga Kipru Eirogrupā aizstāvējusi atklāti.

ASV finanšu pakalpojumu kompānijas Lehman Brothers sabrukums bija sliktas kontroles un nepareizas rīcības rezultāts, tikmēr Kipras gadījumā Vācijas vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši lēmumu, kuru var uzskatīt par neizskaidrojami bezatbildīgāko lēmumu banku nozarē.

Medijs norāda, ka Kipras starptautiskais aizdevums nodrošinājis to, ka Eiropu jau vairākus gadus nomokošais ekonomiskais vārgums, turpināsies vēl ilgu laiku. Forbes kritiski vēršas pret Vāciju, kas esot dažādu ekonomikas problēmu galvenais avots. Vācijas bijusi līdzvainīga dažādu finanšu burbuļu radīšanā eirozonas krīzes skartajās vietās, taču patlaban tā ne tikai neatzīst savu vainu, bet arī uzspiež dažādus taupīšanas režīmus.

Lehman Brothers sabrukuma laikā toreizējam ASV Valsts kases sekretāram Henkam Paulsonam gan ir attaisnojums – vispārējā panika neļāva pieņemt pareizu lēmumu, raksta Forbes. Savukārt Kipras gadījumā Vācijas, kas ir eirozonas lielākā ekonomika un lielākais problēmās nonākušo valstu glābējs, vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši neizskaidrojamāko lēmumu kopš 1930. gadiem.

Luksemburga un Malta noliegušas, ka abas valstis, kurām ir pamatīgu izmēru finansiālais sektors, būtu salīdzināmas ar Kipras gadījumu. Šādus salīdzinājumus izteikuši vairāki Vācijas un Eiropas Savienības (ES) politiķi, tostarp arī Deutsche Bank un Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Luksemburgas valdība norāda, ka ir satraukta par pēdējā laika paziņojumiem par tās finanšu sektora izmēriem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī par riskiem, kurus rada šāda attiecība. Luksemburga uzvērusi, ka, atšķirībā no Kipras, tās finanšu sektoram ir daudzveidīgi un dažādi klienti. Tāpat valsts uzsver, ka ir piemērojusi efektīvu uzraudzību un stingri ievēro starptautiskos standartus.

Tikmēr Maltas, kuras banku sektors aptuveni astoņas reizes pārsniedz IKP, arī nepiekrīt norādēm uz to, ka līdzīgas problēmas, kādas ir Kiprā, varētu sagaidīt arī šo valsti. Maltas Centrālā banka uzsvērusi, ka salīdzinājumi ir maldīgi un ka lielākā daļa noguldījumu pieder starptautiskām bankām, kas valsts ekonomikā tik pat kā neveic nekādas darbības. Malta arī uzsvērusi, ka Kipras problēmas ir saistītas ar zaudējumiem, kurus bankas cieta Grieķijas krīzes laikā. Malta turpretī eirozonas problēmvalstīs naudu neesot investējusi.

Problēmas, kas radušās aizņemoties gadu desmitiem uz priekšu, lai arī patlaban nav investoru uzmanības centrā, tomēr latenti gaida iespēju sagādāt galvassāpes ne tikai finanšu tirgiem, bet arī globālajai ekonomikai kopumā.

Kipras notikumi bankām liks aizvien kritiskāk izvērtēt ne tikai investīciju pozīcijas, mēģinot atbrīvoties no vērtspapīriem, kuri ir ar tā dēvēto toksisko ievirzi, un kvalitatīviem vērtspapīriem, kuru cenas ir pārvērtētas, bet arī stingrāk raudzīties uz kredītņēmējiem, kas varētu radīt problēmas daudziem ekonomisko problēmu nomāktiem eirozonas dienvidu valstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri jau tagad cieš no ekonomikā izsludinātas jostu savilkšanas.

Kiprai uzspiestais glābšanas plāns, kas paredz ķeršanos pie banku noguldītāju kontiem, rada nedrošu situāciju attiecībā uz lielas naudas turēšanu vājāko eirozonas valstu bankās, līdz ar to iespējamā līdzekļu migrācija, kreditēšanas un līdz ar to arī kopējos ekonomiskos nosacījumus šajās valstīs tikai pasliktinās.

Starptautisko palīdzību Kiprai bijis jālūdz jau 2011. gada beigās vai 2012. gada sākumā, bet kavēšanās izraisījusi smagu kaitējumu, ja ne katastrofu valsts ekonomikā, pavēstījis salas centrālās bankas vadītājs.

Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads norādījis, ka valstij vajadzējis lūgt starptautisko palīdzību jau tad, kad tika pieņemta vienošanās par Grieķijas parādu norakstīšanu 2011. gadā. Tobrīd Kipra varējusi panākt arī izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tika piemēroti šā gada martā.

Sala jau 2012. gada nogalē bija noslēgusi saprašanās memorandumu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Šajā dokumentā tikusi apskatīta Kirpas lielāko banku – Laiki un Bank of Cyprus – rekapitalizēšana un tas varējis kļūt par pamatu, uz kura tiktu balstīts aizdevums, paudis P. Demetriads. Pēc pāris mēnešiem Kipras ekonomika piedzīvojusi strauju situācijas pasliktināšanos banku sistēmā.

Finanšu krīzes nomocītā Kipra saņēmusi starptautiskā aizdevuma maksājumu divu miljardu eiro apmērā, kas nepieciešams, lai valsts izvairītos no ekonomiskā sabrukuma.

Nākamais maksājums – viena miljarda eiro apmērā – Kiprai tiks piešķirts jūnijā. Kopumā valsts no starptautiskajiem aizdevējiem saņems desmit miljardus eiro. Apmaiņā pret starptautisko aizdevumu Kipra martā piekrita piemērot nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus, kā arī veikt banku sistēmas reformu.

Pozitīvs lēmums pieņemts arī par Grieķijas aizdevuma kārtas 7,5 miljardu eiro apmērā piešķiršanu.

Lemjot par starptautiskā aizdevuma maksājuma kārtas piešķiršanu Kiprai, eirozonas finanšu ministri arī veltījuši atzinīgus vārdus valsts pūliņiem restrukturizēt savu banku sistēmu. Savukārt Grieķijai nepieciešams lielāku uzmanību pievērst nodokļu iekasēšanai, lai panāktu to, ka taupības pasākumi valsts iedzīvotājus skar godīgi.

Situāciju eirozonā zināmā mērā varētu salīdzināt ar vaļā atskrējušu bikšu pogu un kailuma izrādīšanu visnepiemērotākajā brīdī. Proti, laikā, kad visiem sākts sludināt, ka Eiropas monetārajā savienībā situācija ir normalizējusies un investori sāk justies drošāk, izrādās, ka kārtībā nav nekas, turklāt situāciju pasliktinājuši tie paši mehānismi, ar kuru palīdzību tika cerēts panākt uzlabojumus.

Iepriekšējās desmitgadēs Kipras banku problēmas finanšu tirgos neizraisītu nekādu īpašu rezonansi, taču, Vidusjūras valstij kļūstot par Eiropas monetārās savienības locekli, situācija ir kardināli mainījusies un ne tikai tāpēc, ka lielas monetārās organizācijas dalībvalstij draud defolts, bet gan tāpēc, ka situācija eirozonas perifērijā ir tik uzkarsēta, ka atkal radušās bažas par naudas bēgšanu ne tikai no Kipras, bet arī citām vājākām eirozonas valstīm.

Šī iemesla dēļ biržas indeksu virzība pagājušajā nedēļā bija atšķirīga no tās, kas bija vērojama iepriekšējās nedēļās, tomēr pagaidām vēl nevar runāt par būtisku biržas indeksu kritumu.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Virtuālās valūtas Bitcoin pēdējo mēnešu laikā novērotā vērtības lēkāšana skaidrojama ar dažādiem faktoriem – tās augošo popularitāti un eirozonas krīzes ietekmi uz virtuālo valūtu, uzskata analītiķi.

Aprīlī Bitcoin cena sasniedza 260 ASV dolārus, bet jau maijā – 130 ASV dolārus, savukārt jūlija sākumā tā jau ir samazinājusies zem 100 ASV dolāriem. Tomēr tas joprojām ir daudz augstāk par gada sākumu, kad Bitcoin maksāja nedaudz vairāk par 20 dolāriem.

Analītiķi uzskata, ka ievērojamo cenas kāpumu veicināja masu mediju interese par virtuālo valūtu, kas radīja jaunu lietotāju pieplūdumu, kā arī pavasarī notikušā Kipras glābšana, kas, iespējams, daudziem investoriem lika savu naudu pārvietot uz šķietamu drošākām vietām. Bitcoin aktīvists un investors Džeremijs Dubjē Lakoste (Jérémie Dubois-Lacoste) sarunā ar coindesk.com atzina, ka, lai gan Kipras krīze ir pārvarēta, uzticēšanās eirozonas finanšu institūcijām atjaunojas lēni, un tirgi ir noraizējušies par nākamo tās uzplaiksnījumu.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Tuvākajās dienās degvielas cenas varētu vēl nedaudz samazināties, paredz eksperti, uzsverot, ka naftas cenu kritums pagaidām nav pilnībā atspoguļojies degvielas mazumtirdzniecības cenās Latvijā. Tomēr pēc tam tās atkal kāpšot.

Jau kopš februāra vidus naftas cena Brent Crude piedzīvo kritumu, cenai samazinoties no 119 ASV dolāriem par barelu līdz nepilniem 107 dolāriem par barelu šīs nedēļas sākumā. Tātad kritums mērāms aptuveni 10% apmērā, saka Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs, piebilstot, ka Latvijas patērētājam svarīgāka naftas cenas dinamika eiro izteiksmē, kas gan nav bijusi tik ļoti labvēlīga – kritums no aptuveni 89 eiro par barelu līdz 83 eiro par barelu.

Pēdējo divu nedēļu kritums skaidrojams galvenokārt ar neskaidrībām par Kipras nākotni, stāsta eksperts. Pirmdien, līdzko kļuva zināms, kā tiks risinātas Kipras bankās samilzušās problēmas, tirgi kļuva mazliet optimistiskāki un tika novērots cenas pieaugums riskanto aktīvu klasē, tajā skaitā arī naftas cenās.

Jaunas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas izmaiņas varētu noteikt, ka nākotnes starptautiskajās glābšanas programmās varētu tikt iekļauta vēršanās pret noguldījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Sarunā ar Somijas mediju YLE komisārs gan uzsvēra, ka Kipras gadījums bijis īpašs, tomēr topošā direktīva nosaka, ka bankas rekonstrukcijas vai slēgšanas gadījumā, tiks īstenota arī investora un noguldītāja atbildība.

«Tomēr ir ļoti skaidra hierarhija – vispirms akciju turētāji un pēc tam, iespējams, negarantētās investīcijas un noguldījumi. Tomēr 100 tūkstošu eiro limits ir svēts. Noguldījumi, kas ir zemāki par šo summu, ir drošībā,» sacīja komisārs.

Patlaban EK eksperti izstrādā jaunus normatīvos dokumentus, kuros netiek izslēgta iespēja, piešķirot aizdevumus parādu nomocītām valstīm, papildus finansējumu meklēt valsts negarantētajos noguldījumos, vēsta CNBC. Iepriekš EK iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē pavēstīja, ka varētu tikt skarti tikai lielie noguldījumi – tādi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

«Būtiski ir saprast, ka pirmie gadi pēc iestāšanās eiro zonā ir visnotaļ optimistiski, ieplūst kāda papildu nauda, pirmie gadi ir kā medusmēnesis. Problēmas var parādīties 5-7 gadus vēlāk,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Jānis Ošlejs.

«Šo problēmu būtība ir tā, ka salīdzinoši palielinās cenas, ja vēlaties, izlīdzinās cenas ar turīgākām valstīm, savukārt tas agri vai vēlu ietekmē jūsu ražotāju pašizmaksu. Citiem vārdiem sakot, nabadzīgajām valstīm, pievienojoties eiro zonai, ir risks, ka pēc kāda laika to ražotāji zaudē konkurētspēju. Tas, starp citu, notika Grieķijā,» skaidrojis ekonomists.

Jautāts, ko šajā sakarā var darīt, J. Ošlejs sacījis: «Var mēģināt uzbūvēt ļoti stipru ražojošo sektoru. Savukārt, lai to izdarītu, ir nepieciešama plaša finansējuma rūpniecībai pieejamība. Savukārt tas nav iespējams bez apzinātas valsts politikas. Ja paskatāmies uz Vāciju, tad redzam, ka šīs valsts banku sektorā dominē valstij, pašvaldībām piederošās finanšu institūcijas, kas šādus kredītresursus var sniegt.»

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

Eiropas Savienība (ES) otrdien likusi noprast, ka varētu vērst sankcijas pret Turciju saistībā ar plāniem Ziemeļkiprā no jauna atvērt piekrastes kūrortu, kas bijis slēgts kopš Turcijas 1974.gada iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas.

Šī iecere ir sadusmojusi Kipras grieķu kopienu.

ES ministri nākamajā sanāksmē apsvērs, kādus soļus spert šajā sakarā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels un ES dalībvalstis.

ES šogad jau brīdināja Ankaru atturēties no jaunām provokācijām vai rēķināties ar soda pasākumiem.

Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzīst tikai Turcija, pagājušajā nedēļā paziņoja par plānu atvērt Varošu, kas ir bijusi slēgta kopš Turcijas iebrukuma un salas sadalīšanas.

Varoša, kas ir Ziemeļkipras pilsētas Famagustas daļa, kopš 1974.gada ir bez iedzīvotājiem un slēgta apmeklētājiem. Pirms tam Varoša bija viens no populārākajiem reģiona kūrortiem.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.