Gadījumā, ja Kipra finanšu palīdzību lūgs no Krievijas, nevis no Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcijām, finanšu tirgos var rasties papildus nestabilitāte un nedrošība, atzina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Kipras glābšanas finansējuma avota izvēle ir kļuvusi par ģeopolitisku jautājumu. «Ja skatās no finanšu tirgus viedokļa, rodoties neizpratne – Kipra ir Eiropas Savienībā, bet pēkšņi uzrodas kāds trešais, kas ir viens no iespējamajiem vaininiekiem. Tas finanšu tirgos var dot papildus nestabilitāti un neziņu par to, cik spējīga ir Eiropas Komisija, cik spējīga ir ES un cik spējīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds risināt krīzes ES ietvaros,» skaidroja M. Kazāks.
Ekonomists skaidroja, ka kopumā neviens risinājums, kādu izvēlēsies Kipra, nebūs patīkams. Tomēr, viņaprāt, aizdevuma programmas uzsākšana būtu vislabākais ceļš.
Swedbank galvenais ekonomists norādīja, ka situāciju līdz absolūti kritiskam brīdim netiks novesta, tomēr cerēt, ka viss labākajā veidā nokārtosies, arī esot naivi. «Diemžēl tā muļļāšanās, tā bakstīšanās – vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ – būs. Tas nebūs ļoti ātrs risinājums. Tas būs sāpīgs risinājums. Tas būs ilgstošs risinājums. Līdz ar to jārēķinās ar finanšu tirgu svārstīgumu,» sacīja M. Kazāks.
Tomēr gaidīt pasaules arī neesot pamata, teica ekonomists un norādīja, ka šobrīd ir jāgaida, kad palielināsies Kipras politiķu motivācija rīkoties. «Situācijai ir jāpaliek vēl sāpīgākai, lai politiķi ir gatavi šos lēmumus pieņemt,» sacīja M. Kazāks.
Komentējot izskanējušo pieļāvumu, ka nerezidentu nauda no Kipras varētu nonākt Latvijā, M. Kazāks sacīja, ka minētās valsts banku problēmas ir zināmas jau kādu laiku un, iespējams, ka kādi klienti ir pārnākuši no turienes uz kādu no Latvijas bankām. Tomēr, ja tiek salīdzināti banku sistēmu apjomi, tad Latvijā nerezidentu depozītu īpatsvars ir apmēram puse no visiem depozītiem, taču banku sistēmā šie depozīti ir vairākas reizes mazāki nekā Kiprai. «Protams, kādi cilvēki interesējas un interesēsies par to, vai Latvijā viņi varētu atrast aizvietojumu tiem pakalpojumiem, kurus viņi daļēji zaudēs Kiprā. Latvijas banku un banku uzraugu uzdevums ir izvērtēt šos potenciālos klientus, lai tiešām tie ir uzticami un stabili klienti,» sacīja M. Kazāks.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipras valdība un centrālā banka pēc tam, kad valsts parlaments noraidīja starptautisko aizdevumu, uzsākušas darbu pie alternatīva pasākumu izstrādes, kas palīdzētu izvairīties no draudošās maksātnespējas.
Iespējamā nauda varētu tikt iegūta no Kipras sociālo apdrošināšanas fondu rezervēm, kas ir aptuveni piecu miljardu eiro apmērā. Papildus līdzekļus varētu iegūt arī veicot banku apvienošanos, kā arī izsniedzot parādzīmes, kuras piesaistītas Kipras dabasgāzes atradnēm. Tāpat salas glābšanā varētu piedalīties arī Krievija.