Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.
Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.
Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.
Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.
Reitingu aģentūra uzskata, ka, vajadzības gadījumā Latvijas valdība sniegs atbalstu sistēmiski svarīgām vietējām bankām, kuru aktīvu vērtība veido 35% no IKP. Savukārt ārvalstu bankas norakstītu savus pasīvus, kā tas notika 2008. – 2009. gada krīzes laikā.
Kredītreitingu aģentūra pauž uzskatu, ka pievienošanās eirozonai turpinās būt par Latvijas primāro mērķi, un tāpēc valsts būs gatava veikt dažādus strukturālos pasākumus, lai ierobežotu ārvalstu kapitāla ieplūšanu.
Fitch prognozē, ka Latvija tiks uzaicināta iestāties eirozonā 2014. gada janvārī.
Db.lv jau vēstīja, ka reitingu aģentūra Moody's Investors Service uzskata – pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms rada spiedienu uz Latvijas banku sistēmu.
Moody's eksperti saka, ka negatīvais spiediens pieaug vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir fakts, ka depozīti ir galvenais finansējuma avots Latvijas bankām, īpaši tām, kurām nav mātesbanku finansējuma. Tāpat reitingu aģentūra savā ziņojumā norāda, ka nerezidentu depozīti, kas pērnā gada beigās veidoja 49% no kopējā depozītu apjoma, ir ievērojami nestabilāki kā rezidentu noguldījumi.