Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas ceturtdien atkal saruka.

Šādi investori jau otro dienu turpināja reaģēt uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu pazeminināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

"Globālajos tirgos turpinājās kritums, kas sākās vakar, investoriem pārdomājot to, ka ASV valdības parāds pēc "Fitch" lēmuma samazināt reitingu tagad tiek uzskatīts par zemākas kvalitātes," konstatēja "AJBell" galvenais investīciju analītiķis Laits Halafs.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien samazināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings pazemināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.

2025. gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to pastāv risks, ka deficīts 2025. gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.

Ko darīt, ja spiediens no sabiedrības puses ir par vēl lielākiem izdevumiem? Varētu domāt – tā, kā Latvijai būtiski finanšu resursi ir jāvelta drošībai, būtu nepieciešams pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka varam palielināt deficītu, teiksim līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP, nav jau nekas traks, tie 3% taču ir tikai nosacīts skaitlis un nav jau liela atšķirība, ja 2,9% vietā deficīts ir, piemēram, 3,2%.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien bija dažādas tendences.

Lielākajās Eiropas biržās cenas lielākoties saruka, investoriem reaģējot uz datiem, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,3%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā.

Gan ASV, gan citur pasaulē tirgu dalībnieki turpināja bažīties par republikāņu un demokrātu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Nemieru vairoja reitingu aģentūras "Fitch" paziņojums, ka tādēļ ir apdraudēts ASV augstākā līmeņa - "AAA" - kredītreitings. Ja parāda griesti netiks paaugstināti līdz 1.jūnijam, ASV draud defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien saruka par 0,1% līdz 32 764,65 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 0,9% līdz 4151,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,7% līdz 12 698,09 punktiem.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas trešdien kritās.

Šādi investori reaģēja uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu samazināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien pazemināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings samazināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Tomēr vairākums analītiķu uzskata, ka "Fitch" lēmuma ietekme uz akciju tirgu nebūs ilgstoša, jo uz daudzu citu valstu fona ASV turpinās būt pievilcīga vieta investīcijām.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 1% līdz 35 282,52 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 1,4% līdz 4513,39 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 13 973,45 punktiem.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim kopumā ir bijuši noturīgi pret netiešo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām - valsts drošībai un aizsardzībai.

Tāpat aģentūra norāda, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī atbalsta īstenotās politikas uzticamība un dalība eirozonā, kā arī mērens valsts parāda līmenis.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 7,8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā, liecina kompānijas publicētie gada pārskata rezultāti.

“Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica labs risku apdrošināšanas rezultāts un veiksmīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija. Pozitīvas izmaiņas finanšu saistību vērtībā nesušas pat labākus rezultātus, nekā iepriekš tika prognozēts,” norāda Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Savukārt bruto parakstīto prēmiju apjoms pērn audzis no 102,5 miljoniem eiro līdz 120,8 miljoniem eiro jeb par gandrīz 18%. Pērn pieaugusi gandrīz visu apdrošināšanas produktu popularitāte, bet jo īpaši veiksmīgi klājies Mūža pensijas apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu, informē V. Gustsons.

“Daļēji šādu tendenci veicinājusi arī pagājušā gada augstās inflācijas ietekme. Darba devēji, redzot, kā sadārdzinās, piemēram, medicīnas pakalpojumu cenas, iegādājās saviem darbiniekiem dārgākas veselības apdrošināšanas polises - šāda tendence bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Savukārt pieaugums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu skaidrojams ar to, ka daļai iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem arī pēc straujā cenu kāpuma maksājumiem par enerģiju, degvielu un pārtiku aizvien palika pāri brīvi līdzekļi, kurus novirzīt nākotnes uzkrājumiem,” norāda V. Gustsons.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Ziņojumā kredītreitingu aģentūra apgalvo, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī joprojām pamato efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES), eirozonā un NATO, kā arī mērens valsts parāda līmenis. "S&P" sagaida konsekventu pieeju Latvijas politisko prioritāšu īstenošanā arī turpmāk, valsts drošību un aizsardzību nosakot par svarīgāko vidēja termiņa prioritāti.

Stabilais valsts kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo aģentūras uzskatu, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā neizplatīsies NATO dalībvalstu teritorijā, tostarp arī Latvijā, kura ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada. Vienlaikus stabilais nākotnes novērtējums ietver izaicinājumus un riskus, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas attīstības un vidējā termiņā var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmes un fiskālos rādītājus. Aģentūra pauž viedokli, ka vidējā termiņā minētos riskus mazina sagaidāmā Latvijas ekonomikas cikliskā atveseļošanās, ko veicinās spēcīgāks iekšējais un ārējais pieprasījums, kā arī ekonomikas izaugsmi veicinoša monetārā politika, atzīmē Valsts kasē.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons pēc 22 šajā amatā nostrādātiem gadiem dodas pelnītā atpūtā. No 2023. gada 1. jūlija par filiāles vadītāju kļūs līdzšinējais uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Ervins Vēveris.

"Darbs uzņēmuma vadībā visus šos gadus ir bijis ļoti interesants, aizraujošs laiks. Saku vislielāko paldies “Compensa Life” komandai, ar kuru kopā izdevies sasniegt tiešām būtiskus biznesa mērķus. Esam kļuvuši par vienu no vadošajām dzīvības apdrošināšana sabiedrībām Latvijas tirgū ar stabilu, izaugsmē vērstu attīstību, plašu filiāļu tīklu, zinošiem darbiniekiem un mūsdienīgiem, dinamiskiem dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem. Jaudīga izaugsme panākta uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aug Mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, veiksmīgi ieviests jaunums Latvijas tirgū - onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop u.c. Esmu pārliecināts, ka Ervins Vēveris kopā ar “Compensa Life” vadības komandu turpinās efektīvi attīstīt un vadīt uzņēmumu, sasniedzot jaunus apvāršņus," stāsta Viktors Gustsons.

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Sākot ar šī gada augustu, Latvijas Pasts valdību obligācijās izvietos daļu maksājumu pakalpojumu klientu finanšu līdzekļu, palielinot šo klientu līdzekļu drošību. Šādi Latvijas Pasts ir paredzējis izvietot līdz 30 miljoniem eiro.

“Inflācija, ģeopolitiskie riski un ekonomikas neprognozējamība uztrauc ikvienu iedzīvotāju, it īpaši domājot par sava īpašuma vai uzkrājumu drošību. Latvijas Pasts kā finanšu pakalpojumu nodrošinātājs jau ilgstoši glabā savu klientu finanšu līdzekļus un vienlaikus ir atbildīgs par šo līdzekļu drošību. Naudas līdzekļu izvietošana šādos vērtspapīros ir viens no drošākajiem veidiem finanšu līdzekļu pārvaldībai, tādēļ pieņēmām lēmumu izvietot līdzekļus parāda vērtspapīros,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdzekļu izvietošanu Latvijas Pasts veiks saskaņā ar konservatīvu ieguldījumu stratēģiju. Saskaņā ar to finanšu līdzekļi tiks ieguldīti centrālo valdību parāda vērtspapīros jeb obligācijās, kas denominētas eiro valūtā un tās emitējusi Eiropas Savienības un/vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, un kuru vismaz viena no reitingu aģentūrām – Moody’s, Standard & Poor’s vai Fitch – novērtējusi ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Latvijas Pasts ir paredzējis iegādāties Baltijas valstu un Vācijas valdības obligācijas. Šo obligāciju dzēšanas termiņš līdzekļu izvietošanas brīdī nedrīkstēs pārsniegt piecus gadus.