Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus, informē Rīgas dome.

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas termināla konstrukciju pasargāšana šoziem izmaksās 420 000 eiro, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Tostarp 300 000 eiro paredzēti Rīgas Centrālajai stacijai un 120 000 eiro - Rīgas lidostai. Diļevs informēja, ka EDzL ir saņēmis autorizāciju piešķirt finansējumu konstrukciju ieziemošanai.

"Tā nav iekonservēšana, bet konstrukciju pasargāšana ziemā. Es ceru, ka valdība pieņems pareizos lēmumus, ka darbi Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā ir jāturpina, bet nevaram paredzēt, kurā brīdī Eiropas Savienības (ES) finansējums tiks pārdalīts, tādēļ, zinot riskus ziemā līdz ar ūdens sasalšanu, pabeigtās betona konstrukcijas apstrādājam ar hidroizolējošiem un pretkorozijas risinājumiem," norādīja Diļevs.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 milimetru savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieks SIA "Rīgas nami" izsludina nomas tiesību izsoli, kurā tiek meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, informē SIA "Rīgas nami".

Vidzemes tirgus ēku un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 2025.gada 12.februārim, savukārt izsole notiks 2025.gada 18.martā.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90A. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

"Kā viens no senākajiem Rīgas tirgiem, Vidzemes tirgus savā mūžā piedzīvojis gan spoža uzplaukuma gadus, gan grūtus laikus un patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Publiskā un privātā partnerība ir efektīvs instruments, kā apvienot resursus un kompetences, lai radītu labumu sabiedrībai. Tādēļ mēs ticam, ka, kopā ar jauno nomnieku, Vidzemes tirgus atdzims un kļūs par mūsdienīgu iepirkšanās vietu, kur joprojām varēs iegādāties augsti kvalitatīvus Latvijas zemnieku produktus un citas ikdienā nepieciešamas preces," uzsver Ojārs Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Ir sekmīgi noslēgusies Daugavas kreisajā krastā izvietotā Rīgas panorāmas rata sistēmu iestatīšana un pārbaude, kuru veica gan vietējie inženieri un akreditēta inspekcijas institūcija, gan ārvalstu speciālisti ar ilggadēju pieredzi līdzīgu iekārtu testēšanā.

Šis ir noslēdzošais solis panorāmas rata uzstādīšanas procesā, lai saņemtu tehniskās pārbaudes protokolu par iekārtas atbilstību visām drošības prasībām.

Rīgas panorāmas rata testu noslēdzošajā fāzē tika pārbaudīta rata svara izturība ekspluatācijā ar normālu ikdienas slodzi, un arī sasniedzot kritiskās slodzes robežas. Pārbaudes laikā tika izmantotas gandrīz 1000 Latvijas ražotāja “Venden” ūdens pudeles ar vairāk nekā 18 tonnu kopējo svaru, kas slodzes testos aizvietoja pasažierus.

“Mēs, Rīgas panorāmas rata komanda, ļoti lepojamies ar to, ka viss projekts balstīts uz vietējiem projektēšanas un ražošanas resursiem, piemēram, panorāmas rata konstrukcija un kabīnes ir ražotas Latvijā. Vēlamies teikt īpašu paldies arī “Venden” par iesaisti rata testēšanā. Ceram, ka jau drīzumā “Venden” klientiem tiks piegādāts ūdens, kas “redzējis” Rīgu no pilnīgi jauna skatu punkta! Bet mēs pēc veiksmīgi pabeigtajām pārbaudēm gaidām ekspertu atzinumus, lai jau pēc iespējas drīzāk varētu panorāmas ratā uzņemt pirmos pasažierus,” saka SIA “RPR Operators” valdes loceklis Dimitrijs Uspenskis.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Septembra beigās ekspluatācijā nodots pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tapis laivu nolaišanas slips, kas turpmāk būs publiski un bez maksas pieejams lietošanai visiem laivu turētājiem.

Jaunā laivu ielaišanas vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, pie plaša stāvlaukuma Voleru ielas galā. Tas ir piemērots vienlaicīgi divu ūdenstransporta līdzekļu ielaišanai ūdenī, izmantojot vieglo autotransportu ar piekabi jeb laivas treileri.

Slipa projektēšanas uzdevuma sagatavošana un projekta realizācija notika ciešā sadarbībā ar Latvijas makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), makšķerniekiem un laivošanas ekspertiem. Būvdarbus veica SIA „Būvinženieris” sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumu SIA Inženieru birojs „Kurbada tilti”, kas tika izvēlēti atklātas iepirkuma procedūras rezultātā.

“Rīga ir bagāta ūdeņiem, mums ir daudz makšķernieku un atpūtas laivu turētāju, bet trūkst kvalitatīvu, ērtu un drošu publiski pieejamu vietu, kur var publiskos ūdeņos ielaist peldlīdzekli,” uzsver laivošanas eksperts Kristaps Kotāns. “Jaunais slips ir vajadzīgajā platumā un slīpumā, uz tā ir plata, stabila laipa, pie kuras piesiet ūdenī ielaisto laivu, blakus esošā teritorija pieļauj ērtu un drošu automašīnu apgriešanās laukumu, ir liela stāvvieta, kur nolikt auto ar piekabēm,” projekta priekšrocības atzīmē K.Kotāns.

Mārupes novada Babītes pagastā pārbūvēts Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posms apmēram 2,5 kilometru garumā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka Rīgas apvedceļa posmā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetons trīs kārtās, atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta, sakārtota ūdens atvade, izbūvētas jaunas un atjaunotas vecās caurtekas, kā arī izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma.

Vienlaikus, lai satiksme Babītē būtu drošāka, būvdarbu laikā tika veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tostarp autoceļa Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojumā ir slēgts kreisais pagrieziens. Tādējādi turpmāk no apvedceļa A5 posma uz V10 un Mēness ielu abos virzienos ir iespējami tikai labie pagriezieni. Tāpat 200 metru attālumā no šī krustojuma uz apvedceļa A5 virzienā no Rīgas uz Jūrmalu izbūvēta apgriešanās vieta, kur var veikt apgriešanās manevru.

Ziepniekkalnā, Rīgā, atjaunota Ēbelmuiža – 18. gs. baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muiža, kas, gluži tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šodien būs vieta svinībām.

Muižu teju 10 gadu garumā atjaunojusi Mamaju ģimene – AS Būvuzņēmums Restaurators īpašnieks Mareks Mamajs ar sievu Agnesi. “Ar šo īpašumu satikāmies jocīgi. Mūsu uzņēmumam Rīgas dome piedāvāja piedalīties iepirkumā un ziemā pārkrāsot šo māju. Atbraucām skatīties, ko šeit vajadzētu darīt, lai sniegtu cenu piedāvājumu, un sapratām, ka te jau nav, ko krāsot, te viss birst, viss ir slikti, sienas brūk, un nesapratām, kāpēc to vajag pārkrāsot. Atklājās, ka Rīgas dome nevarēja šo ēku pārdot izsolē, to neviens nepērk. Mājās sievai pastāstīju, ka ir tāda veca muiža, kas tiek pārdota. Toreiz likās, ka tā cena ir zemes cena un ēka te varētu būt vai nebūt. Tas bija impulsīvs lēmums. Tas nebija plānots, un mēs apzināti nemeklējām kaut ko nopirkt,” atceras M.Mamajs. Viņi piedalījās atkārtotajā izsolē, bija vienīgie dalībnieki un ar vienu soli par 135 000 eiro 2015. gadā muižu nopirka. “Sākumā teicu, ka te nekas baigi nav jādara, tikai jumts jānomaina. Mājai ir slikts šīfera jumts, jānomaina jumts, un tad māja būs gatava. Tā mēs šeit gandrīz desmit gadus mainām jumtu,” joko muižas saimnieks.

Rīgā plāno uz 30 gadiem iznomāt Vidzemes tirgu, 15.oktobrī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteju informēja uzņēmuma "Rīgas nami" pārstāvji.

Kopumā nekustamo īpašums Brīvības ielā 90A veido zemes gabals 20 028 kvadrātmetru platībā un uz tā esošās būves, tostarp divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

Komitejas sēdē izskanēja, ka divi potenciālie investori ir izrādījuši interesi par teritorijas nomu.

Nomniekam būs jānodrošina Vidzemes tirgus statusa saglabāšanu.

Pašlaik plānots, ka tirgus teritorijas nomas tiesību izsoles pretendentam tiks izvirzītas vairākas prasības, piemēram, trīs gadu pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā.

Pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņu, kas apliecina izsoles pretendenta brīvo līdzekļu esamību vai kredītresursu pieejamību vismaz 15 miljonu eiro apmērā.

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās arī pilsētvides attīstību, domā Ilo Adamsons (Ülo Adamson), Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Rīgā darbojas attīstītāji gan no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības (ES) un pat arābu valstīm, stāsta I.Adamsons. Visi šie dažādie starptautiskie spēlētāji Rīgā izmantos savu labāko pieredzi, kas ilgākā laika periodā būtiski uzlabos situāciju tirgū, spriež Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors, piebilstot, ka jau šobrīd Rīga ir centrālākā Baltijas galvaspilsēta. Latvijas galvaspilsētā jau ir visplašāk savienotā Baltijas lidosta, un ar laiku tā gūs būtiskus ieguvumus arī no Rail Baltica, kas padarīs Rīgas atrašanās vietu vēl nozīmīgāku un piesaistīs starptautiskos uzņēmumus, teic I.Adamsons. Starptautiskajās pilsētās pasaulē novērojami visaugstākie izaugsmes rādītāji, un tas attiecīgi veicinājis arī dzīvojamā īpašuma cenu pieaugumu, tāpēc, manuprāt, Rīgai ir liels potenciāls, norāda I.Adamsons.

SIA "Estera Development", Sporta pils teritorijas attīstītājs, 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno uzsākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā.

Projekta ietvaros tiks investēti vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai izveidotu modernu dzīvojamo kvartālu, piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai. Kopš oktobra vidus uzsākta dzīvokļu rezervācija.

“Estera Development” 2022. gada maijā agrākās Rīgas Sporta pils teritoriju iegādājās no tās iepriekšējā īpašnieka. Jaunais attīstītājs paredz šo vietu pārveidot par modernu dzīvojamo kvartālu “Tērbatas dārzs”, kas papildinās Rīgas pilsētvidi ar 800 jauniem dzīvokļiem un komerctelpām. Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas, kurās pirmie stāvi paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem. Turklāt vienā no kvartāla stūriem, Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, plānots atvērt lielveikalu, nodrošinot ērtu infrastruktūru iedzīvotājiem. Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt pa posmiem, laikā no 2026. līdz 2032. gadam.

Koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums CEWOOD tieši Latvijas svētku nedēļā atklājis jaunās rūpnīcas galvenās ražošanas līniju. Ražotnes celtniecībā un iekārtās tiek investēti 25 miljoni eiro, taču turpinās darbs pie attīstības, jaunām telpām un iekārtām.

Jaunatklātā galvenā ražošanas līnija ļaus trīskāršot ražošanas kapacitāti no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā, kas tiek eksportētas un izmantotas griestu, sienu gala apdarei, kā arī akustiskajiem risinājumiem visā pasaulē.

“Lepojamies ar savām saknēm un ticam nākotnei, savam novadam un produktam, tāpēc nešauboties izlēmām investēt jaunā rūpnīcas būvniecībā, tieši īpašnieku dzimtajā Alūksnes novadā,” patriotiski uzsver Ingars Ūdris, CEWOOD uzņēmuma vadītājs. “Mūsu lielais mērķis - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Galvenajā ražotnes cehā uzstādīta šobrīd modernākā plātņu ražošanas iekārta pasaulē, kuras vērtība ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Darbinieki jauno līniju lepni nosaukuši par “Maksi”, atvasinot vārdu no “maksimums”, kas spilgti raksturo gan kopējos mērķus, gan kvalitātes latiņu ražotajam. Šobrīd noris aktīvs darbs testējot iekārtu, kalibrējot, turklāt, piedaloties iekārtas ražotājam, norisinās darbinieku apmācība, lai viņi jau no pirmās dienas spētu strādāt ar tik augsta līmeņa ražošanas iekārtu”.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.