Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.
Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.
Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.
Nytimes.com raksta, ka nauda aizplūda uz Kipru, jo V. Putins, ieņemot amatu, solīja īpašuma tiesību uzlabošanu, taču tas netika ieviests un uzņēmēji zaudēja pārliecību par viņa plāniem. Turklāt bažas pastiprināja valsts bagātākā iedzīvotāja Mihaila Hodorkovska arests, skaidri norādot, ka V. Putins manipulē ar likumu, lai kontrolētu jebkuru potenciālo izaicinājumu no oligarhiem. Tāpat arī vidējās klases iedzīvotāji zaudēja ticību V. Putinam pēc 2008. gada, kad pasaules finanšu krīzes laikā birokrātija atspoguļoja nekompetenci un korumpētību. Tādējādi aizvien lielāks naudas daudzums no Krievijas plūda uz nodokļu paradīzēm.
Jāpiebilst, ka pērn oficiāli no valsts izplūda kapitāls 56 miljardu dolāru apmērā un Krievijas Centrālā banka aprēķināja, ka divas trešdaļas no tās varētu būt saistītas ar nelegālām darbībām, piemēram, narkotiku naudu, nodokļu krāpšanām vai citām.
Kipra bija valsts ES, bet ar saviem nosacījumiem, tādēļ Krievijas nauda izvēlējās šo valsti. Taču tas, kas tagad ir palicis no Krievijas ieguldītāju bagātības, visdrīzāk, meklēs jaunu vietu patvērumam, taču ne Krievijā. Tā varētu doties uz citām Eiropas nodokļu paradīzēm, piemēram, Nīderlandes vai Lielbritānijas salām. Malta un Luksemburga arī varētu būt sarakstā, tomēr analītiķi uz tām skatās piesardzīgi.
Jau ziņots, ka šobrīd pamatīgās grūtībās nonākusī Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem. Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.