Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.

Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.

Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.

Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.

Šodien, 26. aprīlī, parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Tiek plānots, ka šī sadarbība potenciāli varētu radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu SBPC sektorā starptautiski atpazīstamos uzņēmumos, kas piedāvā gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan pievilcīgu darba vidi, kā arī karjeras izaugsmes iespējas.

SBPC sektorā Rīgā jau patlaban darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp: Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto, Visma, Atea, SEB Shared Service Center, DNB Bank ASA, kas nodrošina darba vietas vairāk nekā 7 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tomēr Rīgā, salīdzinot ar citām SBPC sektorā populārām Centrālās un Austrumu Eiropas pilsētām, pastāv neizmantots potenciāls jaunu darbavietu radīšanai. Paredzēts, ka šādu uzņēmumu attīstība motivēs jauniešus pēc studijām palikt Latvijā, kā arī veicinās re-emigrācijas procesu. Sadarbības mērķi ir apzināt izaicinājumus SBPC nozarē un rast risinājums gan sektora, gan uzņēmumu līmenī, kā arī rosināt dialogu ar SBPC pārstāvjiem un veicināt Latvijas un Rīgas atpazīstamību globālā mērogā.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Aizvien ir sajūta, ka uz mani kā uz uzņēmumu raugās kā uz potenciālu noziedznieku, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

«Komunicējot ar valsts institūcijām, aizvien tiek pausta attieksme, it kā es vēlētos shēmot vai krāpties,» viņa sacīja. «Līdz ar to būtisks ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējiem, valsts līmenī joprojām esam tendēti skatīties negatīvi,» viņa novērojusi.

Visvairāk ar šādu attieksmi, pēc viņas teiktā, var sastapties valsts institūcijās. Kā piemēru viņa min PMLP, arī VID, taču pēdējā laikā ieņēmumu dienestā vērojamas pozitīvas izmaiņas. No kolēģiem dzirdēts arī, ka problēmas ir jebkurā pašvaldībā ar dažādu atļauju saņemšanu, viņa piebilda.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Uzņēmums "Demontāža" uzsācis "Kimmel" alus darītavas ēku kompleksa daļēju demontāžu. Nojauktas tiek padomju laika piebūves, saglabājot kompleksa vēsturiskās ēkas, informē projekta attīstītāji.

Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" vēsturisko alus darītavas "Kimmel" teritoriju par 9,5 miljoniem eiro iegādājās 2019.gada nogalē ar mērķi attīstīt daudzfunkcionālu kvartālu pilsētas centrā, kas būs pieejams ne tikai biroju, veikalu un pakalpojumu sektora nomniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko Kimmel kvartālu  

Nekustamo īpašumu kompānija Eastnine par 9,5 miljoniem eiro iegādājusies vēsturisko alus darītavas...

Kopējā nojaucamo ēku platība ir 6825 m2 un demontāžas darbus plānots pabeigt līdz šā gada martam. Paralēli norisinās arī "Eastnine Kimmel" izsludinātais starptautiskais arhitektūras metu konkurss "Kimmel" kvartāla attīstības vīzijai. Tā rezultātus plānots paziņot aprīļa vidū.

Teritorijā iespējams attīstīt projektu 38 000 m2 apjomā, no kuriem 4000 m2 veido kultūras mantojuma platība, kas jāsaglabā. Turklāt plānojot jebkāda veida zemes darbus būvdarbu veikšanai, jāveic arheoloģiskā uzraudzība. Projekta attīstītāji norāda, ka teritorijai ir unikāls pilsētplānošanas raksturs Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, kam ir redzams teritorijas slīpums virzienā uz Kr. Valdemāra ielu. Kopš 19.gadsimta ir bijusi savdabīga ēkas struktūras attīstība, kā rezultātā pašreizējā ķieģeļu un koka ēku līdzāspastāvēšana ir ar atšķirīgu stāvu skaitu, atšķirīgu vēsturisko un funkcionālo izcelsmi. Aptuveni 34 000 m2 platībā iespējams attīstīt jaunas, dažādu funkciju ēkas.

Projektu plānots attīstīt divās kārtas, no kurām pirmo paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet visu projektu - 2026.gada sākumā.

Projekta attīstītāji informē, ka jau šobrīd ir liela interese no dažādu nozaru nomniekiem. Vēsturiskais "Kimmel" kvartāls aizņem lielāko daļu kvartāla starp Bruņinieku, Kr. Valdemāra, Stabu un Skolas ielām.

Tāpat "Eastnine" turpina darbu arī pie koka biroju ēkas "The Pine" attīstīšanas. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā līdzās esošajai Alojas Biroji ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects" un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021.gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību. A klases biroju ēka "The Pine" tiek plānota saskaņā ar WELL un LEED standartiem. "The Pine" tiek plānota kā ļoti energoefektīva ēka, kas ļaus ievērojami samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Plānots likt uzsvaru uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas piegādē, piemēram, izmantot saules paneļus, kas tiks izvietoti uz ēkas jumta. Kompānijas "Eastnine" mērķis - "The Pine" attīstīt kā pirmo nulles emisijas biroju ēku Baltijā, kas nozīmē, ka gada griezumā tā neradīs CO2 emisijas.

"Eastnine AB" ir Zviedrijas nekustamo īpašumu kompānija ar kopējo īpašumu vērtību 336 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par ilgtermiņa modernu un ilgtspējīgu biroja ēku īpašnieku Baltijas valstu galvaspilsētās. "Eastnine AB" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" biržā Stokholmā. Šobrīd "Eastnine" portfelī ir biroju ēkas Rīgā un Viļņā ar kopējo iznomājamo platību 115 000 kvm un tādiem nomniekiem kā "Danske Bank", "Telia", "Swedbank", "Visma", "Uber", "Webhelp", "sennder" u.c.

Pielāgošanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir investīcija nākotnē, taču uzņēmējiem tas ir būtisks ieguldījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lattelecom grupā regulas prasību nodrošināšanai ieviešam aktuālākos IT risinājumus, un tas prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Divos gados IT risinājumu modernizēšanai un pielāgošanai regulas prasībām ieguldīti aptuveni divarpus miljoni eiro, un paredzams, ka kapitālieguldījumi tiks turpināti,» atklāj Ieva Smirnova, Lattelecom Regulēšanas un uzņēmuma darbības atbalsta nodaļas vadītāja. Lattelecom grupas uzņēmumos 2016. gada otrajā pusē tika izveidota darba grupa, kurā darbojas speciālisti no biznesa struktūrvienībām, IT, finanšu, juridiskā dienesta, kas strādā pie Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas. Neskatoties uz to, ka šobrīd spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētie datu apstrādes un aizsardzības noteikumi pamatprincipos ir tādi paši kā regulā un Lattelecom grupā jau pirms tam pastāvēja procesi un risinājumi, lai rūpētos par personas datu apstrādes un aizsardzības likumību, regulas prasību nodrošināšana prasa papildu cilvēkresursus. «Ar to jārēķinās arī nākotnē, jo uzņēmumiem būs jābūt spējīgiem pierādīt atbilstību regulai,» norāda I. Smirnova.

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.