Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Ēnu ekonomikas apkarošanā būtiskāko uzsvaru plāno likt uz aplokšņu algu izskaušanu, skaidras naudas aprites samazināšanu un kontroli, kā arī pastiprinātu uzmanību tiem, kuri būvē pašu spēkiem, tāpat arī skaistumkopšanai.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts 2024-2027. gadam. Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem tiek uzskatīta ideja ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, prasot personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus, neapliekamiem ienākumiem, kā arī e-rēķinu biznesa darījumos un e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus par veselību, izglītību. DB aptaujāto vērtējumi par piedāvātajiem pasākumiem atšķiras.

Tā kā pašlaik ir uzsākts publisko konsultāciju process, tad kāds būs tā gala variants, vēl pāragri spriest. Finanšu ministrija norāda, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, kā arī informācijas pieejamība valsts iestādēm un tās publiskošana.

Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.

Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.