Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Pandēmijas uzplūdi beidzot sākuši nogurdināt arī pasaules lielākos akciju tirgus.

ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš savām 12. oktobra virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 4%.

Vājāk akciju cenu dinamika izskatās Eiropā, kura diemžēl ir kļuvusi par Covid-19 saslimšanas gadījumu un dažādu ierobežojumu epicentru. Rezultātā reģiona 600 lielo kompāniju akciju cenu raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība šajā pašā periodā ir sarukusi divreiz straujāk – par 8,1%.

Eiropas akciju tirgus Stoxx 600 indeksa vērtība, punkti

Avots: Investing.com

Vecā kontinenta publisko kotēto uzņēmumu akciju vērtības nu sarukušas līdz zemākajam līmenim piecos mēnešos. Kopš gada sākuma to cena, ja vērtē minētā Stoxx 600 indeksa izmaiņu, ir saplakusi gandrīz par 20%. Tā ir visai būtiska atšķirība no ASV, kur kopējā S&P 500 indeksa vērtība kopš janvāra, neskatoties uz pandēmiju, ir iespējusi palielināties gandrīz par 5%.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un ASV viceprezidents Maiks Penss ceturtdien Vašingtonā parakstījuši memorandu par 5G tīkla drošību, kas lielā mērā paredz atteikties no Ķīnas uzņēmuma «Huawei» ražojumu izmantošanas jaunākās paaudzes mobilo tīklu izveidē Igaunijā, piektdien vēstīja laikraksts «Postimees».

«Mēs jums apliecinām, ka ievērojam kopīgos principus 5G tīkla attīstībā. Uzticēšanās jaunajām tehnoloģijām ir Igaunijas galvenā prioritāte, bet ASV ir mūsu nozīmīgākais sabiedrotais drošības jomā. Ar ASV noslēgtā vienošanās ir spēcīgs apliecinājums, ka Igaunijas izpratne par 5G tīklu attīstības drošību ir tāda pati kā mūsu sabiedrotajiem,» pēc memoranda parakstīšanas sacīja Ratass.

Memorands ietver starptautiskos principus 5G tīkla drošai attīstībai, par kuriem pavasarī tika panākta vienošanās drošības konferencē Prāgā. Tajā norādīts, ka valstis 5G tīkla izbūvē īpaši ņems vērā politiskos un ekonomiskos apsvērumus.

«Postimees» rīcībā esošā informācija liecina, ka ar šo memorandu Igaunija apņemas rūpīgi pārbaudīt, lai aprīkojuma ražotājs nebūtu pakļauts savas valsts valdības ietekmei. Tieši šī iemesla dēļ Savienotajās Valstīs ir būtiski ierobežota «Huawei» ražota aprīkojuma izmantošanu un ASV kompānijām aizliegts piegādāt savus ražojumus Ķīnas uzņēmumam.

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

ASV un Eiropas Savienība (ES) sestdien vienojušās atcelt soda tarifus importētajam Eiropas tēraudam un alumīnijam, tādējādi izbeidzot strīdu, kas saspīlējis tirdzniecības attiecības pēdējos trīs gadus.

Par vienošanos paziņoja ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo.

Paplašinātie ES atbildes pasākumi tādiem visā pasaulē pazīstamiem amerikāņu izstrādājumiem kā "Harley-Davidson" motocikli, "Levi's" džinsi un Kentuki viskijs, kam bija jāstājas spēkā 1.decembrī, tagad netiks piemēroti, sacīja Raimondo, kura Romā piedalās G20 samitā.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis tviterī pavēstīja, ka "mēs esam vienojušies ar ASV pārtraukt mūsu tērauda un alumīnija (..) tirdzniecības strīdu un uzsākt sadarbību par Globālu vienošanos par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju."

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp Eiropas Savienības. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

ASV interneta tirdzniecības kompānija "Amazon" pirmdien paziņoja, ka tā palielina atalgojumu un pieņem 100 000 jaunus darbiniekus, jo koronavīrusa krīzes izraisītais interneta tirdzniecības apjoma pieaugums ir palielinājis personāla darba slodzi.

Sietlā bāzētā firma paredz iztērēt vairāk nekā 350 miljonus ASV dolāru, lai palielinātu stundas darba atalgojumu Ziemeļamerikā un Eiropā darbiniekiem un partneriem izplatīšanas centros, transporta operācijās un veikalos.

"Nogādāt prioritāru pirkumu līdz jūsu slieksnim ir vitāli svarīgi, kad kopienas praktizē sociālo distancēšanos, sevišķi gados veciem cilvēkiem un citiem ar veselības problēmām," bloga paziņojumā rakstīja kompānijas vecākais viceprezidents pasaules operāciju lietās Deivs Klārks.

"Mēs redzam ievērojamu pieprasījuma palielināšanos, kas nozīmē, ka mūsu darbaspēkam ir bezprecedenta vajadzības šajā gada laikā."

Klārks informēja, ka "Amazon" palielina pilna vai daļēja laika darbavietu skaitu ASV par 100 000.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās tirdzniecības misijas ietvaros Amerikas Savienotajās Valstīs, 16.septembrī parakstīts sadarbības memorands starp ASV kompānijas “KBR” un Liepājas SEZ uzņēmumu “GI Termināls” par ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotnes izveidi.

Kompānija “KBR” ir viens no vadošajiem ASV uzņēmumiem projektēšanas inženiertehnisko risinājumu jomā un saskaņā ar vienošanos piedāvās patentētu inženiertehnisko risinājumu un aprīkojumu jaunas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveidei ar paredzamo jaudu līdz 100 kilotonnām gadā.

Plānots, ka aviācijas degviela tiks ražota no CO² izmešiem un ūdeņraža. Noslēgtā partnerība ietver arī konsultācijas un cita veida atbalstu, bet projektu Liepājā plānots īstenot līdz 2030.gadam.

“KBR” vecākais viceprezidents ilgtspējīgo tehnoloģiju jomā Amans Ahmads uzsvēra, ka šis būs viņu pirmais projekts Baltijas reģionā un pauda gandarījumu, ka “KBR” tehnoloģijas ienāks arī Baltijas tirgū. ASV kompānijas “KBR” portfolio ir aptuveni 20 patentētas tehnoloģijas, kā efektīvi pārstrādāt tādus fosilos resursus kā CO².

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Bijušais Ņujorkas mērs miljardieris Maikls Blumbergs trijos mēnešos iztērējis aptuveni miljardu dolāru cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi Federālā vēlēšanu komisija.

Blumbergs finansēja kampaņu pats un nepieņēma ziedojumus.

Viņš izstājās no sacensībām marta sākumā pēc tikai trīs mēnešiem, uzrādot vājus rezultātus demokrātu priekšvēlēšanās.

Viņš reklāmām televīzijā iztērēja simtiem miljonus dolāru, krietni vairāk nekā jebkurš cits kandidāts.

Blumbergs apsolījis turpināt atbalstīt demokrātus finansiāli, lai sakautu prezidentu Donaldu Trampu novembrī paredzētajās vēlēšanās.

Ar Trampu novembra vēlēšanās cīnīsies bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien solīja mierīgu varas nodošanu prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam.

"Lai gan es pilnīgi nepiekrītu vēlēšanu iznākumam un mans viedoklis ir balstīts uz faktiem, 20.janvārī varas nodošana būs mierīga," sacīts Trampa paziņojumā, kuru viņš izplatīja tūlīt pēc tam, kad Kongress oficiāli apstiprināja Baidena uzvaru vēlēšanās.

"Lai gan tas nozīmē beigas dižākajam pirmajam termiņam prezidentūras vēsturē, tas ir tikai sākums mūsu cīņai, lai Ameriku atkal padarītu dižu!" piebildis Tramps.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ceturtdien oficiāli apstiprināja demokrātu kandidāta Baidena uzvaru 3.novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Līdz ar to bijušais viceprezidents Baidens 20.janvārī prezidenta amatā varēs nomainīt republikāni Trampu.

Sociālās saziņas kompānija «Facebook» publicējusi pasākumu plānu, ko tā īstenos, lai cīnītos pret ārvalstu iejaukšanos un tiešsaistes dezinformāciju 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Pasākumu plāns ietver augstāku drošību vēlētu amatpersonu kontiem, politisku lapu īpašnieku norādīšanu vai skaidrāku faktu pārbaudes norāžu ieviešanu, «Facebook» informēja investorus.

«Mums ir pienākums izbeigt mūsu platformas ļaunprātīgu izmantošanu un vēlēšanu ietekmēšanu tajā,» teikts paziņojumā blogā, kuru oktobra beigās publicēja «Facebook» viceprezidents Gajs Rozens un citi vadības pārstāvji.

Par stingrākiem pasākumiem iepriekš paziņoja arī uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Marks Zakerbergs, norādot uz kompānijas vēlmi novērst atkātotu tiešsaistes dezinformāciju, kas raksturoja 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu.

"Google" katru dienu saskaras ar simtiem tūkstošu dažāda veida apdraudējumu, kuri ir jāiztur uzņēmuma sistēmām, lai pasargātu lietotājus, un kopumā kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka, sacīja "Google" viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija.

Viņš norādīja, ka kiberuzbrukumi nāk no visas pasaules, un "Google" iegulda miljardiem ASV dolāru uzņēmuma sistēmu drošībā.

Vienlaikus arī dezinformācija un maldinoša informācija ir globāls izaicinājums, un "Google" ir veltījis 10 miljonus ASV dolāru, lai cīnītos ar šo problēmu, taču šim izaicinājumam bieži ir arī ļoti lokālas dimensijas, ko bieži ir grūti efektīvi novērst. Tādēļ "Google" sadarbojas ar faktu pārbaudes organizācijām un ar masu medijiem.

Vienlaikus Bhatija sacīja, ka Covid-19 bija nozīmīgs globāla mēroga notikums, kura laikā uzņēmums pieņēma politiku, kas ļauj izņemt no platformas maldinošu informāciju, un viena lieta, kas no Covid-19 laika ir pārņemama attiecībā uz citām krīzēm, ir izaicinājumu mērogs, ar kādu tādi uzņēmumi kā "Google" var saskarties. Interneta platformās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, ar kuru ir jātiek galā ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju rīkiem, un "Google" tajā arvien turpina investēt.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un ASV aviokompānija "Delta Air Lines" no šā gada 22.novembra sāks sadarbību lidojumos, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc ceļojumiem pāri Atlantijas okeānam, sadarbības lidojumu vienošanās ļaus "Delta Air Lines" pievienot lidojumu kodu 20 "airBaltic" maršrutos no trim lidsabiedrības bāzēm - Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Tostarp "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss atzīmē, ka sadarbība ar "Delta Air Lines" pavērs būtiskas iespējas. "Tā ne tikai piesaistīs jaunus pasažierus "airBaltic", bet arī uzlabos savienojamību un palielinās Baltijas atpazīstamību pasaulē. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību," viņš min.

Savukārt "Delta Air Lines" Starptautiskās nodaļas viceprezidents Alēns Bellmeirs atzīmē, ka ciešākas partnerattiecības ir neatņemama kompānijas ilgtermiņa stratēģijas sastāvdaļa. "Sadarbība ar "airBaltic" vēl vairāk nostiprinās "Delta Air Lines" saikni ar šo dinamisko Eiropas reģionu, piedāvājot vairāk klientiem piekļuvi galamērķiem visā ASV," viņš norāda.