Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.
Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.
Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.
Ja iekārta būs nokalpojusi līdz 2025. gadam un būs saņemta atļauja jaunas uzstādīšanai, mājokļa vai uzņēmuma īpašniekam būs paveicies, jo varēs uzstādīt jaunu gāzes apkures iekārtu un vēl, piemēram, piecus gadus izmantot šo apkures veidu. Taču pretējā gadījumā nāksies pieslēgties RS sistēmām vai izvēlēties RD ieskatā dabai draudzīgākās apkures iekārtas – malkas vai granulu apkures katlus vai siltumsūkņus, vai arī ar biomasu – šķeldu – kurināmos katlus.
Diskutabli argumenti Lai gan RD savu ideju cenšas attaisnot ar domnieku rūpēm par gaisa kvalitātes uzlabošanu galvaspilsētā, tomēr šie skaidrojumi neiztur dažādu ekspertu kritiku par to, ka gāzes radītie izmeši patiesībā ir mazāki nekā šķeldas. Tehnisko zinātņu doktore, bijusī Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna sarunā ar Dienas Biznesu pauda, ka pēdējā laikā vērojamā tendence ar dažādām metodēm sekmēt atteikšanos no gāzes kā kurināmā veida ir aplama rīcība, ņemot vērā, ka gāze gan šodien, gan arī nākotnē būs viens no energoresursiem.
Pēc M. Rubīnas paustā, patiesībā veids, kā Rīgā izmanto atjaunojamo energoresursu – šķeldu –, ir vissliktākais, kāds vien ir iespējams, jo šādā veidā tiek radīts ļoti augsts piesārņojuma līmenis. “Mēs to sadedzinām, izplatot visus kaitīgos izmešus. Biomasas vai šķeldas dedzināšana nav labs process. Vistīrākais dedzināšanas process ir gāzei neatkarīgi no tā, vai tā ir dabasgāze vai biogāze, vai cita veida gāze,” skaidro zinātniece.
Savukārt AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs norāda: lai gan dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, taču brīdī, kad dabasgāzes tīklos plūdīs arī daļa no atjaunojamiem energoresursiem biogāzes (biometāna) formā vai tālākā nākotnē arī ūdeņraža daļas, dabasgāze noteikti kļūs par zaļāku energonesēju, kur daļa ir atjaunojamie resursi, un, ņemot vērā to, ka dabasgāze ir videi draudzīgākais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus, un dabasgāzei ir mazākie CO2 izmeši, kopsalikumā ar atjaunojamo enerģijas resursu daļu tā noteikti būs ērtākais, pilsētas videi draudzīgākais kurināmais arī nākotnē. Iegūstot vienu kWh enerģijas no dabasgāzes, atmosfērā nonāk vien 0,2 kilogrami CO2 , kas, salīdzinot ar koksni, rada par 49% mazākus izmešus.
Turklāt savdabīgi, ka RD gāzi savā ziņā pasludinājusi par netīru kurināmo teju vienā laikā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu iekļaut investīcijas gāzes un atomenerģijas projektos zaļo un ilgtspējīgo ieguldījumu sarakstā. Pēc ilgām diskusijām EK izlēma noteikt, ka abi enerģijas veidi uzskatāmi par pārejas enerģijas avotiem, un viens no argumentiem par labu šim priekšlikumam bija secinājums, ka vismaz tuvākajā nākotnē tikai ar atjaunojamo enerģiju nav iespējams apmierināt visu pieprasījumu Eiropā pēc energoresursiem. Tagad par šo EK priekšlikumu viedokļi jāizsaka visām dalībvalstīm, līdz ar to paredzams, ka gala lēmums par to kļūs zināms šā gada otrajā pusē.