Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.
Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?
Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.
Daļai no jaunizveidoto novadu pašvaldībām līdz jūnijam bija jāizvērtē sava līdzdalība tām piederošajās kapitālsabiedrībās. ATR rezultātā ir radīti lielāki novadi, lai teritorijas būtu spējīgas ekonomiski attīstīties. Taču līdzdalības izvērtējumos analīze par ATR ietekmi nav atrodama, bet daļa pašvaldību tos vēl nav veikusi, ignorējot noteikto termiņu.
Mums var patikt vai nepatikt, bet nav zināms neviens eksportspējīgs pašvaldības uzņēmums. Tā ir uzņēmēju funkcija – nodrošināt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus cilvēkiem. Arī pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšana lielākajā daļā gadījumu ir iespējama ar privātā sektora palīdzību, un publiskajā iepirkumā ir noskaidrojama gan uzņēmēju interese, gan iespējas. Par to gan viedokļi atšķiras, kā varēja pārliecināties jaunā Pašvaldību likumprojekta izskatīšanas gaitā.
Vai pašvaldības pārskata savu dalību komercdarbībā pēc būtības?
Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs esmu informēts, ka eksistē arī citādi kropļojuma veidi, kas skar visdažādākās nozares. Minēšu veselības nozari, kurā negodīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem rada papildus piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, kā arī valsts un pašas pašvaldības līdzekļi, kas izlietoti infrastruktūras uzturēšanai, uzlabošanai, tehniskā aprīkojama iegādei. Tie nav atgūstami, un šāda rīcība tiek pieļauta apstākļos, kad ir spēcīgi privātā sektora komersanti, kas šos ieguldījumus veiktu paši.
Patlaban ir vērojama arī negatīva tendence, ka pašvaldības, kas pirms reformas bija lēmušas kādu pakalpojumu nodot privātā sektora pārziņā, vēlāk, apvienojoties ar citām vietvarām, konkursu atceļ un pakalpojuma sniegšanu uztic kādam pašvaldības uzņēmumam bez konkursa. Piemēram, Lubānas novada pašvaldība bija izsludinājusi atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Lubānas novada administratīvajā teritorijā, taču pēc ATR Lubānas novads tika pievienots Madonas novadam, kas savukārt pieņēma lēmumu šo pakalpojumu nodrošināšanu uzticēt pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai – SIA “Madonas namsaimnieks”. Manā ieskatā tā ir vissliktākā prakse. Nav saskatāms, ka ATR pašvaldību vidū būtu veicinājusi izpratni par konkurences nozīmīgumu un efektīvu saimniekošanu. Tieši pretēji – ATR aizsegā tiek spēcinātas atsevišķu pašvaldību barotnes.
LTRK regulāri saņem pieprasījumu sniegt viedokli par vienu vai otru vietvarai piederošu uzņēmumu. Svarīgi uzsvērt, ka arvien biežāk pašvaldības no savas puses izvērtējumu uztic sagatavot ārējiem konsultantiem un rodas ticamība, ka process ir orientēts uz objektīvu secinājumu izdarīšanu. Bet arī šajos gadījumos ir redzamas situācijas, kurās par nodokļu maksātāju naudu līdzdalība ir izvērtēta formāli, ignorējot reālo tirgus situāciju. Latvijas teritorijā 99 % pakalpojumu spēj piedāvāt privātais sektors, taču ne vienmēr tiek noskaidrots, vai un par kādu cenu konkrētais pakalpojums ir pieejams tirgū.
Piemēram, Rēzeknes novada pašvaldība savā izvērtējumā par SIA “Maltas dzīvokļu-komunālās saimniecības uzņēmums” norādīja, ka privātie komersanti nav izrādījuši interesi par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, taču pašvaldība nav ne organizējusi publisko iepirkumu, ne veikusi kādas mērķtiecības darbības, lai varētu izteikt šādu apgalvojumu.
Pašvaldības un tās amatpersonu atbildība
Privātais bizness darbojas pēc skaidriem spēles noteikumiem. Piemēram, ja publiskajā iepirkumā var pieteikties līdz konkrētam datumam un laikam, tad visi, kas nokavē, vienkārši nepiedalās konkursā. Izlidošana no tirgus – sāpīgākais sods uzņēmumam. Turpretim publiskajā sektorā termiņi tiek ignorēti un interpretēti, jo nekāda reāla soda nav.
Arī par to, ka tiek saglabāts pašvaldības uzņēmums, kas savus pakalpojumus piedāvā par neadekvātām cenām, lai gan tirgus var piedāvāt identisku pakalpojumu lētāk. Manuprāt, pašvaldību patvaļa ir nesodāmības sajūtas dēļ, jo precedentu, kad būtu iestājusies reāla atbildība par bezdarbību vai neefektīvu pārvaldību īsti nav. Deputātiem ir jābūt augstai atbildībai pret saviem vēlētājiem. Piemēram, Dānijā pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā savu balsi nodeva 67,2 % vēlētāju, kas turklāt bija trešais zemākais rādītājs 100 gadu laikā.
Tikmēr Latvijā iepriekšējās vietvaru vēlēšanas piedalījās vien 34 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka faktiski politiķim ir atbildība tikai pret trešdaļu savu vēlētāju. Ja šī trešdaļa strādā pašvaldības uzņēmumos, tad nav pārsteidzoši, ka veidojas protekcionisma politika. Turklāt mēram ir vienkāršāk uzstāt, lai pašvaldībā strādājošie cilvēki aiziet nobalsot.
Savukārt pārējiem rodas sajūta, ka viņi tāpat neko nevar mainīt. Tam ir smagas sekas, jo tiek ietekmēta ne vien pakalpojumu kvalitāte, uzņēmējdarbība pašvaldībā, bet arī iedzīvotāju labklājība. Lai šo cēloņsakarību izprastu ikviens ekonomiski aktīvais iedzīvotājs, priekšā gan vēl ir liels skaidrojošais darbs.
