Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Darbavietas meklējumi var izvērsties par veselu piedzīvojumu, un ne velti, jo darbā pavadām vairāk nekā 50% no sava nomoda laika un kolēģus mēdzam dēvēt arī par savu otro ģimeni, tāpēc arī izvēlei jābūt pārdomātai.

Jo dziļāka izpēte, jo labāks lēmums

Lai noskaidrotu par darba devēja aktivitātēm labbūtības jomā un citiem jautājumiem, jāveic rūpīga izpēte, it sevišķi gadījumos, kad uzņēmums nav plaši pazīstams. Pirmā roka parasti ir Google meklētājam un sociālajiem medijiem, bet lietderīgi ir arī apjautāties draugiem un paziņām par saskarsmi un pieredzi ar uzņēmumu, kura vakance ir uzrunājusi. Veicot izpēti, jāpievērš uzmanība uzņēmuma iekšējam klimatam un vērtībām, ko demonstrē gan esošo darbinieku, gan uzņēmuma komunikācija. Vērts arī apmeklēt tādus portālus kā Sūdzības.lv, lai izsvērtu, cik veiksmīgi uzņēmums dzēš reputācijas ugunsgrēkus un vada saskarsmi ar saviem klientiem. Veiksmīga krīzes komunikācijas vadība ir vēl viens veids, kā pārliecināties, ka uzņēmums nopietni uztver savu ārējo tēlu.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

No 1.jūlija par profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY partneri kļūs līdzšinējais EY Darījumu un stratēģijas departamenta direktors Aleksejs Sentuhovskis.

EY Aleksejs atbild par darījumos iesaistīto uzņēmumu padziļinātas pārbaudes projektiem (due diligence) gan no pircēju, gan pārdevēju puses, kā arī aktīvi iesaistās uzņēmumu stratēģijas izstrādes jautājumos.

“EY pastāvīgi papildina savu vadošo speciālistu komandu ar Baltijas biznesa zināšanu līderiem, lai īstenotu arvien ambiciozākus un sarežģītākus uzņēmumu stratēģijas projektus. Mūsu galvenais mērķis ir radīt jaunu vērtību ar aktīvu darījumu, finansēšanas vai stratēģisku attīstības lēmumu palīdzību un Alekseja pieredze dos nozīmīgu ieguldījumu EY klientu uzņēmējdarbības izaugsmē,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Nordic Plast” plāno investēt 1,7 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā.

Investīciju mērķis ir palielināt pārstrādāto granulu ražošanas jaudu un nodrošināt nepieciešamos apstākļus uzņēmuma turpmākai izaugsmei. Papildus tam kā daļa no kopējā investīciju un attīstības plāna uzņēmums sāk ieviest jaunu vizuālo identitāti.

2023. gadā “Nordic Plast” ieguldīja 2,8 miljonus eiro jaunas automatizētas plastmasas šķirošanas un pārstrādes līnijas izveidē, lai kāpinātu ražošanas jaudas par aptuveni trešdaļu. Šogad plānots turpināt pērn uzsāktās iniciatīvas uzņēmuma attīstības veicināšanai, kā vienu no virzieniem nosakot uzņēmuma efektivitātes kāpināšanu. Šī gada pavasarī uzsākta uzņēmuma darbības pārcelšana no Olaines, kurā “Nordic Plast” uzturējās vairāk nekā 20 gadus, uz jaunām telpām Jelgavā, Aviācijas ielā. Tāpat plānots paplašināt ražošanas aprīkojumu ar jaunām iekārtām.

Sadārdzinājuma dēļ bez rezultāta beidzies iepirkums par Rīgas tiltu ikdienas uzturēšanu, trešdien preses konferencē atklāja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija par aptuveni 43% lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14%.

Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdevis sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem iepirkuma pretendentiem.

Piedāvājumi būs jāiesniedz piecu dienu laikā un pēc to izvērtēšanas plānots, ka uzvarētājs veiks uzturēšanas darbus līdz brīdim, kad pēc jauna konkursa izsludināšanas tiks noskaidrots darbu veicējs visam piecu gadu periodam.

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Izsludināts atklāts konkurss par Rīgas transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam, informē pašvaldībā.

Iepirkuma pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 14.maija plkst.10.

Iepirkums tiek organizēts četrās lotēs, un par katru no tām tiks slēgts atsevišķs iepirkuma līgums, tādējādi līgumslēgšanas tiesības katrā lotē piešķirot pretendentam, kas atbilst kvalifikācijas prasībām un piedāvā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Konkurences paplašināšanai pretendenti piedāvājumu varēs iesniegt tikai uz divām lotēm, un līguma slēgšanas tiesības varēs piešķirt ne vairāk kā par divām lotēm.

Paredzams, ka maksimālā kopējā līgumcena visām četrām lotēm ir 210 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkumu procedūra paredz ielu uzturēšanu četrās teritorijās - Daugavas kreisajā krastā par 63 670 000 eiro, Daugavas labajā krastā Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā par 53 429 000eiro, Daugavas labajā krastā Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā par 47 768 000 eiro, kā arī atsevišķi Tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšanu par 45 133 000 eiro.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies septiņi viceprezidenti – četri no iepriekšējā sasaukuma, trīs jaunpienācēji.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, “TET” pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine. Savukārt AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmēja, Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega Grāpe un Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins viceprezidentu sastāvam ir šī sasaukuma jaunpienācēji.

“LTRK ir uzņēmēju organizācija, kurā visu nosaka biedru aktivitāte. Un man ir patiess prieks, ka ir izdevies nokomplektēt jaudīgu viceprezidentu komandu - profesionāļus, ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā. Nākamajos trīs gados mūs darbības fokuss būs uz atbalstu biedru eksporta darbībās, privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm.", atzīmē LTRK prezidents Aigars Rostovskis,