Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ir paziņots par 77 uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumiem, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.
Viņa arī uzsvēra, ka beidzot galveno lomu darījumos uzņemas nevis ārzemnieki, kas ienāk un kaut ko pērk, bet vietējie uzņēmēji.
"Oaklins M&A Baltics" apkopotie dati liecina, ka Igaunijā darījumu skaits tradicionāli ir lielākais Baltijā, bet nav vērā ņemama pieauguma - 2024.gadā bija 138 darījumi, kamēr 2023.gadā bija 132 darījumi. Savukārt Lietuvā bija pieaugums no 110 pārņemšanas un apvienošanās darījumiem 2023.gadā līdz 125 darījumiem pērn.
"Tādēļ lai gan Latvijā mums joprojām ir vismazāk darījumu Baltijā, mēs aizvien vairāk pietuvojamies kaimiņvalstīm," sacīja Lieģe.
Baltijā darījumu skaits ir pieaudzis visās valstīs un "Oaklins M&A Baltics" partnere to skaidroja ar to, ka Baltijas ekonomika aug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ja 2022. un 2023.gads Baltijā bija daudz sliktāks nekā vidēji ES, tad 2024.gadā Baltijas ekonomika uzrādīja daudz labākus rezultātus. Arī 2025. un 2026.gada prognozes ir salīdzinoši labas.
Lieģe teica, ka par darījumu summām var tikai spekulēt, jo tās ir atklātas tikai pieciem no Latvijā notikušajiem darījumiem, bet var pieņemt, ka ļoti vērtīga ir bijusi tehnoloģiju uzņēmumu "Printful" un "Printify" apvienošanās.
Savukārt runājot par nozarēm, ir redzams, ka ļoti daudz darījumu notiek ar atjaunojamo energoresursu uzņēmumiem. Šādus uzņēmumus ļoti aktīvi ir iegādājusies gan energokompānija "Latvenergo", gan Zviedrijas privātā kapitāla fonds "Niam". Lieģe pieļāva, ka enerģētikā aktivitāte saglabāsies, jo ir virkne atjaunojamo energoresursu projektu, kas ir veidoti tieši pārdošanai.
Viņa norādīja, ka interesanta tendence ir arī tā, ka pērn darījumos Latvijā daudz retāk ir piedalījušies privātā kapitāla fondi. No visiem 77 darījumiem finanšu investori ir bijuši iesaistīt tikai 16, savukārt ļoti pieaudzis ir stratēģisko investoru skaits.
Lieģe sacīja, ka no vienas puses to var skaidrot ar Baltijas specifiku, jo pēc skandāla par līdzekļu izkrāpšanu, ko veica viens no darbiniekiem, joprojām nav atguvies fonds "BaltCap", kas iepriekš bija viens no lielākajiem finanšu investoriem Baltijā. No otras puses ārvalstu privātā kapitāla fondiem bieži vien interese ir tikai par liela mēroga darījumiem, kādi Baltijā nenotiek bieži, kā arī tagadējā ģeopolitiskajā situācijā virkne fondu izvairās veikt ieguldījumus šajā reģionā.
Tomēr tā vietā daudz aktīvāki ir kļuvuši vietējie uzņēmumi, kuri meklē iespējas, kā konsolidēt darbību, palielināt tirgus daļu, samazināt izmaksas un paplašināt produktu klāstu.
"Mēs to redzam kā ļoti lielu priekšrocību, jo iepriekš tomēr bieži varēja redzēt attieksmi "labāk es miršu, bet viens pats". Šobrīd tomēr ir redzami uzņēmēji, kuri domā par to, ka darbība ir jāapvieno ar citiem. Varbūt arī daļai uzņēmēju ir pienācis tas vecums, kad viņi grib beigt aktīvo darba dzīvi un tādēļ pārdod uzņēmumu," sacīja Lieģe.
Viņa kā piemēru minēja, ka citus finanšu nozares uzņēmumus turpina iegādāties "Signet Bank". Juvelierizstrādājumu tirgotājs "Grenardi Group" ir iegādājies juvelierveikalu ķēdi "Goldlight." Degvielas tirgotājs "Virši-A" arvien tālāk iet enerģētikas nozarē, iegādājoties citus uzņēmumus. "Carguru" apvienojās ar "Tesla" automašīnu iznomātāju "OX Drive". Ir redzams, ka atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē savā starpā turpina cīnīties un mazākus uzņēmumus uzpērk "Clean R" un "Eco Baltia". "Balticovo" pērn ir iegādājies ne tikai putnu fermu Latvijā, bet veicis darījumus arī Lietuvā un Igaunijā.
"Līdz ar to var teikt, ka ne visos sektoros, bet daudzos sāk notikt konsolidācija," pauda Lieģe.
Jautāta, kuras nozares bez enerģētikas varētu piedzīvot lielāku darījumu skaitu turpmāk, Lieģe minēja, ka tā noteikti ir plaša patēriņa preču ražošana.
"Savulaik Latvijā šajā jomā izteikti dominēja ārvalstu zīmoli, bet tad pamazām sāka rasties arī mazi vietējie uzņēmumi. Tagad daudzi no šiem uzņēmumiem ir sasnieguši lielumu, kad sāk kļūt interesanti pircējiem. Iepriekš tie bija pārāk mazi, bet tagad to apgrozījums jau tuvojas 5-10 miljoniem eiro gadā," sacīja "Oaklins M&A Baltics" partnere.
Viņa piebilda, ka ir paredzami darījumi arī mazumtirdzniecībā un, tāpat kā visā pasaulē, aktīvi darījumi visdrīzāk notiks ar IT un mākslīgā intelekta risinājumu izstrādes uzņēmumiem.
Taču lielākā Latvijas problēma ir tā, ka liela daļa uzņēmumu ir pārāk mazi un tādēļ nav interesanti pircējiem.
"Neviens ārzemnieks netērēs laiku tam, lai ienāktu Latvijā, izprastu šī tirgus specifiku, likumus, ja darījums ir zem pieciem miljoniem eiro. Savukārt aiziet pie konkurenta un teikt: "Klau, Ilze, apvienojamies!" arī ir sarežģīti, jo katrs ir pieradis savu uzņēmumu vadīt pa savam. Tā ir lielākā problēma - mums ir ļoti daudz mazu uzņēmumu un, ja nav sekmīgas īpašnieku paaudžu maiņas, tad diemžēl daudziem būs jānomirst," atzina Lieģe.
