Eirozonas finanšu ministri vienojušies piešķirt Kiprai starptautisko aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā, lai neļautu sagrūt salas banku sistēmai un valsts paliktu eirozonā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Panāktā vienošanās paredz, ka tiks slēgta viena no Kipras lielākajām bankām - Laiki Bank. Banka tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» daļā. «Labā» daļa tiks pievienota Kipras lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Saskaņā ar vienošanos, bankās esošajiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks piemērota nodeva, kuras apmērs pagaidām vēl nav zināms. Noguldījumiem, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, atšķirībā no sākotnējā plāna, nodeva netiks piemērota.
Saskaņā ar aprēķiniem, piemērojot nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, Kipra spēs iegūt 4,2 miljardus eiro. Banku rekonstrukcija, visticamāk, Kipras bezdarbnieku pulku papildinās ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, vēsta Reuters. Kipras starptautiskie aizdevēji finansējumu valstij varētu sākt izmaksāt jau maijā. Iepriekš izskanēja, ka bez vienošanās par starptautisko aizdevumu, Eiropas Centrālā banka pirmdien plānoja pārtraukt ārkārtas finansējuma piešķiršanu Kipras bankām.
Aizvadītajā nedēļā izgāzās Kipras mēģinājums saņemt starptautisko palīdzību, kad valsts parlaments nobalsoja pret to. Saskaņā ar sākotnējo plānu, vienreizēju nodevu bija plānots piemērot gan noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, gan arī tādiem, kas ir mazāki. Par jaunajiem aizdevuma nosacījumiem Kipras parlamentam balsot nevajadzēs.
Iepriekš eirozona piekrita Kiprai piešķirt 10 miljardus eiro, ja valsts pati spēs samakelēt papildus nepieciešamo sumu. Sākotnēji izskanēja, ka Kiprai būs nepieciešami kopumā aptuveni 17 miljardi eiro, tomēr valsts starptautiskie partneri šādu summu nevēlējās piešķirt, norādot uz pārlieku lielajiem salas parādiem, kā arī uz valsts banku sistēmas trūkumiem.
Kipra pēc tam centās izstrādāt alternatīvu plānu, lai izvairītos no bankrota. Saskaņā ar plānu B bija paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiktu apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas. Pret šādu scenāriju asi iebilda Vācijas kanclere Angela Merkele. Analītiķi norāda, ka Vācija pret Kipru izdarīja ārkārtīgi lielu spiedienu, lai valsts piekristu panāktajam risinājumam un atteiktos no naudas meklēšanas pensiju fondos. Kiprā valda bažas, ka pārlieku spēcīga vēršanās pret lielajiem noguldītājiem, no valsts aizbaidīs nerezidentu, galvenokārt Krievijas izcelsmes, finanšu līdzekļus.
Plāns paredzēja arī izveidot parādzīmes, kas tiktu izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm. Kā viena no iespējām iegūt finansējumu tika minēta Krievijas iesaistīšanās. Kipra plānoja pierunāt Krieviju iesaistīties dabasgāzes atradņu apgūšanā apmaiņā pret nepieciešamo naudu. Tomēr sarunas Maskavā noslēdzās bez rezultātiem.