Finanšu krīzes piemeklētā Kipra apstiprinājusi pasākumu plānu martā pieņemtā kapitāla kontroles atcelšanai, tomēr process varētu ilgt vairākus gadus.

Ierobežojumi naudas darījumiem Kiprā tika pieņemti pēc martā notikušās valsts starptautiskās glābšanas, kad sala saņēma desmit miljardus eiro lielu finanšu palīdzību, piemēroja nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, un tika likvidēta valsts otra lielākā banka Laiki Bank.

Kopš Kipras glābšanas pieņemtie ierobežojumi tikuši mīkstināti, tomēr joprojām ir spēkā ierobežojumi skaidras naudas izņemšanai un lielām transakcijām. «Ierobežojošie pasākumi tika pieņemti sabiedrības interešu labā, kā arī, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un sabiedrisko kārtību,» norādījusi Kipras Finanšu ministrija, uzsverot, ka varasiestādes apņēmušās atcelt šos pasākumus, tiklīdz kā to atļaus apstākļi.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Starptautisko palīdzību Kiprai bijis jālūdz jau 2011. gada beigās vai 2012. gada sākumā, bet kavēšanās izraisījusi smagu kaitējumu, ja ne katastrofu valsts ekonomikā, pavēstījis salas centrālās bankas vadītājs.

Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads norādījis, ka valstij vajadzējis lūgt starptautisko palīdzību jau tad, kad tika pieņemta vienošanās par Grieķijas parādu norakstīšanu 2011. gadā. Tobrīd Kipra varējusi panākt arī izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tika piemēroti šā gada martā.

Sala jau 2012. gada nogalē bija noslēgusi saprašanās memorandumu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Šajā dokumentā tikusi apskatīta Kirpas lielāko banku – Laiki un Bank of Cyprus – rekapitalizēšana un tas varējis kļūt par pamatu, uz kura tiktu balstīts aizdevums, paudis P. Demetriads. Pēc pāris mēnešiem Kipras ekonomika piedzīvojusi strauju situācijas pasliktināšanos banku sistēmā.

Finanšu krīzes nomocītā Kipra saņēmusi starptautiskā aizdevuma maksājumu divu miljardu eiro apmērā, kas nepieciešams, lai valsts izvairītos no ekonomiskā sabrukuma.

Nākamais maksājums – viena miljarda eiro apmērā – Kiprai tiks piešķirts jūnijā. Kopumā valsts no starptautiskajiem aizdevējiem saņems desmit miljardus eiro. Apmaiņā pret starptautisko aizdevumu Kipra martā piekrita piemērot nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus, kā arī veikt banku sistēmas reformu.

Pozitīvs lēmums pieņemts arī par Grieķijas aizdevuma kārtas 7,5 miljardu eiro apmērā piešķiršanu.

Lemjot par starptautiskā aizdevuma maksājuma kārtas piešķiršanu Kiprai, eirozonas finanšu ministri arī veltījuši atzinīgus vārdus valsts pūliņiem restrukturizēt savu banku sistēmu. Savukārt Grieķijai nepieciešams lielāku uzmanību pievērst nodokļu iekasēšanai, lai panāktu to, ka taupības pasākumi valsts iedzīvotājus skar godīgi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.

Kipras Republika trešdien paziņoja, ka ieviesīs nakts komandantstundu un citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas gadījumu skaita straujo palielināšanos.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Kiprā vasaras laikā lielākoties bija mazs, bet tagad ir pieaudzis līdz trīsciparu skaitļiem dienā.

Komandantstunda būs spēkā no plkst.23 līdz plkst.5. Bārus, kafejnīcas un restorānus vajadzēs slēgt ne vēlāk par plkst.22.30.

Jaunie pasākumi, kas stāsies spēkā ceturtdien, ir noteikti līdz mēneša beigām, sacīja veselības ministrs Konstantins Joanu.

Kiprā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir oficiāli reģistrēti 5100 inficēšanās gadījumi un 26 nāves gadījumi. Trešdien tika reģistrēti 166 jauni inficēšanās gadījumi.

Divas trešdaļas no visiem Covid-19 infekcijas gadījumiem Kiprā ir reģistrētas kopš oktobra sākuma.

Nodevas noteikšana noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, kā tas tika pieredzēts Kiprā, varētu tikt atkārtota arī citviet eirozonā, uzskata starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P).

«Mēs uzskatam, ka notikumi Kiprā atspoguļo pieaugošu finansiāli spēcīgāku eirozonas valstu nevēlēšanos, ka to nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota citu valstu banku glābšanai,» aģentūras pausto citē Reuters.

Šāda iemesla dēļ S&P uzskata, ka, lai arī Kipras banku sistēmai nav līdzinieku citās eirozonas valstīs, tomēr salas ekonomikas glābšana var kļūt par precedentu, kas noteiks turpmākus aizdevuma scenārijus.

Kredītreitingu aģentūra arī paudusi bažas, ka tā sauktā eirozonas banku savienība šādos apstākļos varētu piedzīvot «šoku». Patlaban tiek gaidīts, ka eirozonas banku savienība varētu kļūt par realitāti nākamā gada vidū.

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Kipra nopietni apsvērusi iespēju izstāties no eirozonas, kad notika diskusijas par salas starptautiskā aizdevuma nosacījumiem martā, atzinis valsts ārlietu ministrs Jans Kasulids.

Kad Kipras parlaments sākotnēji noraidījis satraptautisko aizdevumu, valsts politiķi pārrunājuši iespējas saraut saites ar Eiropas monetāro savienību. Sarunas par plānu B vai C, kuru ietvaros varētu īstenots šāds scenārijs, turpinājušās gandrīz divas dienas, intervijā laikrakstam Washington Post sacījis ministrs.

Ideja par izstāšanos no eirozonas tikusi atmesta, kad aplēsts, ka pēc Kipras mārciņas atjaunošanas, valūta strauji zaudētu 40% savas vērtības, tādējādi sagraujot valsts, kas ir atkarīga no importa, ekonomiku.

Kipras ārlietu ministrs skaidroja, ka valsts politiķi arī apzinājušies kādas sekas atstātu izstāšanās no eirozonas. «Tiklīdz kā mēs būtu aizgājuši, valdībām Grieķijā un Portugālē būtu ārkārtīgi grūti pārliecināt savus iedzīvotājus, ka jāpaliek eirozonā un jāturpina ievērot taupības režīms, ko noteikuši starptautiskie aizdevēji,» klāstīja ministrs.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Pašlaik neviens no lielajiem ceļojumu organizētājiem Latvijā nenodrošina čārterreisus uz Kipras Republiku, informē laikraksts Neatkarīgā.

Tas norāda, ka vēl pirms dažiem mēnešiem tūrisma operators Novatours prezentēja savus vasaras ceļojumus, starp kuriem bija atrodami arī piedāvājumi atpūtai Kiprā. Taču tagad šo piedāvājumu vairs neesot.

Operatora Novatours pārdošanas direktors Enriko Ružickis Neatkarīgajai teicis, ka ceļojumu programma uz Kipru ir slēgta, taču šim lēmumam neesot nekāda sakara ar ekonomiskajām problēmām. Proti, ceļojumu iepriekšpārdošanā visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – pieprasījums pēc atpūtas Kiprā bijis tik niecīgs, ka operators izlēmis programmu slēgt. Līdz ar to čārterreisu no Rīgas uz krīzes skarto valsti nebūs.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no valstīm reāli jāveic nodokļa samaksa, lai varētu pretendēt uz atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas Latvijā. Tomēr izrādījies, ka šis princips nav absolūts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu, kurā norāda, ka pat tad, ja uzņēmums Kiprā nav nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) no Kiprā strādājoša uzņēmuma un fiziskai personai kā Kipras nodokļu nerezidentam ir atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) Kiprā, arī Latvijā neviens no minētajiem nodokļiem nav jāmaksā, ja fiziska persona spēj pierādīt, ka Kipras uzņēmuma peļņa esot veidojusies no 2018. gada 1. janvāra (VID uzziņa: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/vid_iin_dividendem.pdf).

Šāda VID nostāja ir negaidīta, jo līdz šim bija zināma nepārprotama Finanšu ministrijas nostāja, ka Latvijas nodokļu rezidentam kādā no valstīm faktiski jāveic nodokļa nomaksa, lai varētu baudīt nodokļu atvieglojumus Latvijā.

Krievija par diviem gadiem pagarinājusi Kipras aizdevuma atmaksas termiņu, kā arī līdz 2,5% samazinājusi gada procentu likmi, atsaucoties uz ekonomisko problēmu nomocītās valsts aizdevēju sagatavoto situācijas novērtējuma dokumenta melnrakstu, vēsta Reuters.

«Panākts apstiprinājums no Kipras varasiestādēm, ka starp valsti un Krieviju noslēgta vienošanās par aizdevuma atmaksu līdz 2018. gadam,» teikts starptautisko aizdevēju dokumentā.

Aizdevēji arī secinājuši, ka Kipra izpildījusi visus priekšnoteikumus, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu pirmo starptautiskā aizdevuma maksājumu trīs miljardu eiro apmērā. Kopumā Kiprai tiks piešķirti desmit miljardi eiro.

Pirms diviem gadiem – 2011. gadā – Krievija Kiprai uz pieciem gadiem aizdeva 2,5 miljardus eiro, ar gada procentu likmi 4,5% apmērā. Vienošanās par Maskavas aizdevuma termiņa pagarināšanu, kā arī zemāka procentu likme, uzlabos Kipras centienus panākt finanšu stabilitāti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi ekonomiskās krīzes skartās Kipras kredītreitingu par vienu pakāpi no B uz B-, tādējādi valsts nonākusi vēl dziļāk tā sauktajā «miskastes reitingu» zonā.

Reitingu aģentūra norāda, ka pastāv liels risks, ka 23 miljardus eiro vērtais pasākumu kopums, kas paredzēts, lai Kipra izvairītos no maksātnespējas, varētu būt nepietiekams, lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju.

Aģentūra arī norādījusi, ka Kipra nespēs tikt galā ar papildus triecieniem tās nomocītajai tautsaimniecībai, kā arī brīdinājusi, ka valsti var sagaidīt turpmāki reitinga samazinājumi.

Tāpat Fitch pieļauj, ka Kipras ekonomikā gaidāma dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts, bet valsts parāds, visticamāk, pārsniegs 126% no iekšzemes kopprodukta.

«Kiprai nav nepieciešamā elastīguma, lai tiktu galā ar iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, pastāv lielā iespēja, ka aizdevuma programma novirzīsies no ceļa, bet finanšu aizsargsistēmas būs nepietiekamas, lai absorbētu fiskālo un ekonomisko novirzi,» teikts Fitch izplatītajā paziņojumā.

Kipra ir gatava noslēgt ilgtermiņa kontraktus par dabasgāzes piegādēm kontinentālajai Eiropai, kura tiecas iespējami ātrāk izbeigt savu atkarību no Krievijas gāzes, intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pilide.

"Eiropa ir labs potenciālais patērētājs Kipras gāzei, jo Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi, ka dabasgāze paliks starpposma degviela līdz 2049.gadam "zaļās" pārejas ietvaros, tātad kompānijas tagad var slēgt ilgtermiņa kontraktus," stāstīja ministre.

Viņa arī sacīja, ka ES ir nodomājusi ātrāk izbeigt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kad beigsies karš Ukrainā.

Šai sakarā Kipra plāno 2023.gada sākumā sākt urbšanu jūras atradnē "Afrodīte", kurā pēc provizoriskām aplēsēm ir 125 miljardi kubikmetru gāzes. Ir gaidāms, ka šie urbšanas darbi tiks pabeigti līdz 2027.gadam.

Kipra arī apsver iespēju būvēt apmēram 200 kilometru garu gāzesvadu, kas varētu nodrošināt sašķidrinātās gāzes transportēšanu apmēram 3,5 miljardu kubikmetru apjomā gadā.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.