Luksemburga un Malta noliegušas, ka abas valstis, kurām ir pamatīgu izmēru finansiālais sektors, būtu salīdzināmas ar Kipras gadījumu. Šādus salīdzinājumus izteikuši vairāki Vācijas un Eiropas Savienības (ES) politiķi, tostarp arī Deutsche Bank un Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.
Luksemburgas valdība norāda, ka ir satraukta par pēdējā laika paziņojumiem par tās finanšu sektora izmēriem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī par riskiem, kurus rada šāda attiecība. Luksemburga uzvērusi, ka, atšķirībā no Kipras, tās finanšu sektoram ir daudzveidīgi un dažādi klienti. Tāpat valsts uzsver, ka ir piemērojusi efektīvu uzraudzību un stingri ievēro starptautiskos standartus.
Tikmēr Maltas, kuras banku sektors aptuveni astoņas reizes pārsniedz IKP, arī nepiekrīt norādēm uz to, ka līdzīgas problēmas, kādas ir Kiprā, varētu sagaidīt arī šo valsti. Maltas Centrālā banka uzsvērusi, ka salīdzinājumi ir maldīgi un ka lielākā daļa noguldījumu pieder starptautiskām bankām, kas valsts ekonomikā tik pat kā neveic nekādas darbības. Malta arī uzsvērusi, ka Kipras problēmas ir saistītas ar zaudējumiem, kurus bankas cieta Grieķijas krīzes laikā. Malta turpretī eirozonas problēmvalstīs naudu neesot investējusi.
Luksemburga savukārt apsūdzējusi Vāciju, apgalvojot, ka tā nodarbojoties ar savas hegemonijas uzspiešanu eirozonā, nosakot, kādu biznesa modeli Kiprai vajadzētu ievērot. Luksemburgā banku sektors IKP pārsniedz 22 reizes, vēsta Euobserver.
Tikmēr eksperti atzīst, ka gan Maltas, gan Luksemburgas pasākumi neesot pietiekoši. Vācijas bankas Deutsche Bank galvenais ekonomists Tomass Meijers (Thomas Meyer) sarunā ar Euobserver uzsvēra, ka pat ar lielisku uzraudzību bankas var iekulties nepatikšanās un, ja valsts ir tik maza kā Malta vai Luksemburga, tā var bankrotēt.
Viņš norādīja uz Šveici, kas likusi bankām dubultot savas kapitāla rezerves, savukārt ne Malta, ne Luksemburga neko tamlīdzīgu nav darījušas, liekot noprast, ka paļaujas uz eirozonas palīdzību banku sistēmas problēmu gadījumā. Tāpat ekonomists skaidroja, ka mazajām valstīm vajadzētu atteikties no domas, ka lielās bankas palīdzēs savām struktūrvienībām, gadījumā ja kaut kas noies greizi.
Nedēļas sākumā Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms pavēstīja, ka Kipras glābšanas veids ir skaidrs signāls tādām valstīm kā Maltai un Luksemburgai, ka tām ir jāsakārto savs finanšu sektors pirms tās nonāk problēmās. «Pastipriniet savas bankas un uzlabojiet savu bilanci, bet pats galvenais saprotat, ka vairāk nebūs tādas situācijas, kad mēs automātiski atnāksim un atrisināsim jūsu problēmas,» iepriekš klāstīja J. Dijselblūms.