Jaunākais izdevums

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Jau ziņots, ka eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds nedēļas nogalē vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) apmērā, tomēr Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu. Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā, bet pārējiem - 9,9% nodeva. Noguldītāji kompensācijās saņems savu banku akcijas.

Šī aizdevuma programma jau izsaukusi sašutumu un neapmierinātību Kiprā. Patlaban gan Kipras amatpersonas cenšas panākt jaunu vienošanos, kas atbrīvotu mazos banku noguldītājus no šī nodokļa.

Zakulis atzina, ka FKTK rīcībā patlaban nav precīzas statistikas par to, cik daudz cilvēku no Latvijas un kādas summas noguldījuši Kipras bankās. Šādu statistiku apkopo atbildīgas Kipras iestādes.

Minētā 100 000 eiro robeža ir būtiska, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro tiek garantēti gadījumā, ja iestājas noguldījumu nepieejamība.

Db.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar jaunāko priekšlikumu, noguldītājiem, kuru rīcībā ir līdz 100 tūkstošiem eiro noguldījumi, tiks piemērota vienreizējā nodeva 3% apmērā. Savukārt noguldītājiem, kuru noguldījumi ir robežās no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, tiks piemērota nodeva 10% apmērā, bet noguldītājiem ar 500 tūkstošiem eiro – 15% apmērā. Saskaņā ar jauno Kipras piedāvājumu paredzēts iegūt 5,8 miljardus eiro.

Kipras bankas līdz ceturtdienai nedarbosies, pirmdien paziņojusi Kipras Centrālā banka. Pirmdien Kiprā ir oficiāla brīvdiena, tādējādi bankas nestrādā kopš nedēļas nogalē panāktās vienošanās par valsts glābšanu.

Kipras bankām pēc tam, kad sestdien noskaidrojās, ka apmaiņā pret finanšu palīdzību Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

(Papildināta visa ziņa)

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes plosītā Kipra pieliekot «pārcilvēciskas» pūles, lai nodrošinātu to, ka valsts bankas ceturtdien spēs atsākt darbu, pavēstījusi Kipras Centrālā banka.

Bankas Kiprā ir slēgtas jau ilgāk par nedēļu, kas saistīts ar bažām, ka pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas no kredītiestādēm aizplūdīs ievērojams daudzums kapitāla. Kipras Centrālā banka norāda, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos kredītiestādēm.

Pēc banku atvēršanas paredzēts noteikt nedēļas limitu naudas izņemšanai no tām, vēsta BBC. Tomēr pagaidām nav zināms, cik liels šis limits tiks noteikts, kā arī cik ilgi tas būs spēkā. Paredzēts, ka par naudas plūsmas kontroli Kipras varasiestādes vienosies līdz ceturtdienai. Tikmēr Kipras finanšu ministrs Mihails Saris norādījis, ka ierobežojumi palīdzēs izvairīties no ievērojamas kapitāla aizplūšanas un «pēc relatīvi īsa laika perioda» tiks atcelti. «Es domāju, ka katra dienu, kamēr bankas ir slēgtas, rada papildus nedrošību un sarežģījumus, tāpēc mēs vēlamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai mūsu nospraustie mērķi būtu sasniedzami,» klāstījis M. Saris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburga un Malta noliegušas, ka abas valstis, kurām ir pamatīgu izmēru finansiālais sektors, būtu salīdzināmas ar Kipras gadījumu. Šādus salīdzinājumus izteikuši vairāki Vācijas un Eiropas Savienības (ES) politiķi, tostarp arī Deutsche Bank un Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Luksemburgas valdība norāda, ka ir satraukta par pēdējā laika paziņojumiem par tās finanšu sektora izmēriem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī par riskiem, kurus rada šāda attiecība. Luksemburga uzvērusi, ka, atšķirībā no Kipras, tās finanšu sektoram ir daudzveidīgi un dažādi klienti. Tāpat valsts uzsver, ka ir piemērojusi efektīvu uzraudzību un stingri ievēro starptautiskos standartus.

Tikmēr Maltas, kuras banku sektors aptuveni astoņas reizes pārsniedz IKP, arī nepiekrīt norādēm uz to, ka līdzīgas problēmas, kādas ir Kiprā, varētu sagaidīt arī šo valsti. Maltas Centrālā banka uzsvērusi, ka salīdzinājumi ir maldīgi un ka lielākā daļa noguldījumu pieder starptautiskām bankām, kas valsts ekonomikā tik pat kā neveic nekādas darbības. Malta arī uzsvērusi, ka Kipras problēmas ir saistītas ar zaudējumiem, kurus bankas cieta Grieķijas krīzes laikā. Malta turpretī eirozonas problēmvalstīs naudu neesot investējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļotājiem uz Kipru jāņem līdzi skaidras naudas rezerves; var cerēt uz cenu samazināšanos

Jānis Rancāns,01.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras dramatiskā parādu krīze Latvijas ceļotājus īpaši neietekmē, tomēr tūrisma jomas pārstāvji iesaka rēķināties ar nepieciešamību pēc skaidras naudas. Tūrisma operatori norāda arī uz izdevīgām cenām braucot uz Kipru.

Ceļojumu biroja Jēkaba aģentūra Mārketinga un projektu vadītājs Juris Alksnis skaidroja, ka, līdzīgi kā Ēģiptes vai Grieķijas gadījumā, nemieri un demonstrācijas tūristus neietekmē, jo ir lokalizēti atsevišķās valsts vietās.

Kiprai tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc valsts pieliks pūliņus, lai krīzes iespaidu uz to samazinātu. Tāpēc, ja jāizvēlas kur braukt, tad Kipra patlaban ir izdevīgs galamērķis, jo valsts tūrisma nozare, saistībā ar negatīvajām ziņām par valsts ekonomikas stāvokli, lai izvairītos no ceļotāju apmēru krituma, samazinās cenas. J. Alksnis norādīja, ka šis samazinājums gan būs vien tikai daži procenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Oli Rēns: valstu glābšanā varētu nākties piedalīties lielajiem noguldītājiem

Jānis Rancāns,08.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas izmaiņas varētu noteikt, ka nākotnes starptautiskajās glābšanas programmās varētu tikt iekļauta vēršanās pret noguldījumiem, kas pārsniedz noteiktu summu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Sarunā ar Somijas mediju YLE komisārs gan uzsvēra, ka Kipras gadījums bijis īpašs, tomēr topošā direktīva nosaka, ka bankas rekonstrukcijas vai slēgšanas gadījumā, tiks īstenota arī investora un noguldītāja atbildība.

«Tomēr ir ļoti skaidra hierarhija – vispirms akciju turētāji un pēc tam, iespējams, negarantētās investīcijas un noguldījumi. Tomēr 100 tūkstošu eiro limits ir svēts. Noguldījumi, kas ir zemāki par šo summu, ir drošībā,» sacīja komisārs.

Patlaban EK eksperti izstrādā jaunus normatīvos dokumentus, kuros netiek izslēgta iespēja, piešķirot aizdevumus parādu nomocītām valstīm, papildus finansējumu meklēt valsts negarantētajos noguldījumos, vēsta CNBC. Iepriekš EK iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē pavēstīja, ka varētu tikt skarti tikai lielie noguldījumi – tādi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru