Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.
(Papildināta visa ziņa)
Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.
To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»
Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.
Vajadzības gadījumā Finanšu ministrija ir gatava rīkoties, lai pastāvošo kontroles sistēmu vēl uzlabotu, teica ministrijas valsts sekretāre.
Tikmēr Latvijas banku uzraugi – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekomentē šīs ziņas. «Mēs kā banku uzraugs nevaram komentēt anonīmus izteikumus,» Db.lv sacīja FKTK pārstāve Laima Auza. Tomēr komisija norāda, ka nevajadzētu pārspīlēt Latvijas kā finanšu centra nozīmi pasaules banku arēnā – ir tādi finanšu centri kā Lielbritānija, Luksemburga, Šveice, kas investoru acīs nav zaudējuši pievilcību un to mērogs ir nesalīdzināmi lielāks.
«Statistika skaidri parāda, ka Latvija nav galvenais galamērķis, uz kurieni līdz šim aizplūdusi Kipras nauda,» norāda FKTK. No Kipras nauda sāka aizplūst 2011. gada vasarā, bet pēdējais vilnis bija šī gada janvārī, kad atsākās runas par nedienām Kipras banku sektorā. Piemēram, no Kipras šī gada janvārī aizplūduši aptuveni 1,7 miljardu eiro. Kas attiecas uz Latvijas nerezidentu noguldījumiem, tad šī gada janvārī kopējais nerezidentu noguldījumu atlikums no visām valstīm kopā pieauga par nepilniem 130 miljoniem eiro. Līdz ar to FKTK neredz pamatu, ka līdzšinējā tendence mainīsies un pēc Kipras banku atvēršanas ceturtdien liels apjoms līdzekļu plūdīs uz Latviju,» uzsvēra L. Auza.
Kopējais noguldījumu apjoms Kiprā ir aptuveni 69 miljardi eiro, no kuriem, pēc dažādām aplēsēm, nerezidentu noguldījumi veido 37-50%, savukārt Latvijā nerezidentu noguldījumu kopējais apjoms ir aptuveni 8,7 miljardi eiro. Līdz ar to abu finanšu sektoru mērogi un nozīmība ir ļoti atšķirīgi, norāda banku uzraugi.
Turklāt Latvijā ir augstas prasības nerezidentu naudas plūsmas kontrolē, un izveidots speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, un FKTK eksperti regulāri veic uzraudzību, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijā bankās, skaidro L. Auza.
Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās pārsniedz 6 miljardus latu un arvien biežāk izskan pieļāvumi, ka daļa no šīs naudas ir apšaubāmas izcelsmes līdzekļi.
Jau ziņots, ka, pēc Reuters vēstītā, Eiropas Centrālās bankas amatpersonas sazinājušās ar Latviju, kas saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu, un brīdinājušas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.
«Mūsu Latvijas draugiem tika skaidri pateikts, ka, ja viņi vēlas pievienoties eirozonai, viņiem nevajadzētu nodrošināt patvērumu no Kipras aizplūstošajai krievu naudai,» sacījis kāds anonīms eirozonas valsts centrālās bankas baņķieris.
Reuters vēsta, ka kamēr Kipras prezidents Niks Anastasiads vilcinājies ar vienošanās panākšanu par valsts starptautisko aizdevumu, no valsts bankām strauji aizplūdusi nauda. Finanšu līdzekļi izņemti skaidrā naudā no bankomātiem un ar pārskaitījumiem «humānajām piegādēm».
Neesot gan īsti skaidrs, cik daudz naudas pametis Kipras bankas, kā arī nav zināms, kur tā palikusi. Eiropas Savienībai (ES) aizdomas par to, ka kaut kas nav kārtībā, radušās tad, kad Kipras Centrālā banka pieprasījusi vairāk eiro banknošu no ECB, nekā tā ziņojusi par izņemto naudu. «Ik dienu izņemtās naudas apmērs, kuru Kipras puse minēja, bija daudz lielāks nekā patiesībā,» sacījis situāciju pārzinošs avots.
Divām lielākajām Kipras bankām un esošās parādu krīzes epicentram – Kipras Tautas bankai (Laiki Bank) un Bank of Cyprus - Londonā ir struktūrvienības, kas visu aizvadīto nedēļu palikušas atvērtas, kā arī nav ieviesušas ierobežojumus naudas izņemšanai. Tāpat Bank of Cyprus pieder 80% Krievijas Uniastrum Bank daļu, kas arī nebija ieviesusi nekādus ierobežojumus.
Kamēr vienkāršie Kipras iedzīvotāji pie bankomātiem veidojuši rindas, lai izņemtu dažus simtus eiro, citi noguldītāji izmantojuši dažādas pieejas. Uzņēmumiem, kuriem bijis jāievēro noteiktas kapitāla prasības, lai izvairītos no maksātnespējas, piekļuve līdzekļiem tikusi atļauta. Tāpat tikuši atļauti humānās palīdzības produktu, medikamentu un aviācijas degvielas tirdzniecības darījumi.
Iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti norādīja, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, tādējādi nav paredzams, ka tuvākajā laikā bankās varētu ievērojami augt nerezidentu naudas daudzums.
«Nav pamata sagaidīt, ka tuvāko dienu laikā Latvijas finanšu sektorā ienāks liela nezināmas izcelsmes naudas plūsma, jo Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā, t. sk. tiek veikta arī klientu padziļināta izpēte,» iepriekš sacīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
Db.lv jau vēstīja, Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.