Kiprai «pie galvas tika pielikta pistole» un tāpēc nācās piekrist nodevu piemērošanai noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, kas glāba valsti no maksātnespējas, pavēstījis Kipras prezidents Niks Anastasiads.
Sniedzot liecības Izmeklēšanas komisijai, kuras uzdevums ir noskaidrot Kipras finanšu krīzes cēloņus, salas prezidents pastāstīja, ka 15. martā pirms Eirogrupas tikšanās viņš esot atgādinājis, ka iedzīvotāji un valsts ekonomika jau smagi cietuši 1974. gada Turcijas iebrukuma laikā. Tomēr viņam ticis atgādināts par Kipras republikas ekonomikas kāpumu pēdējo gadu laikā.
«[Tomēr] lēmums jau bija pieņemts. Diemžēl daudzi uzskatīja, ka tas ir piemērots brīdis, lai pārbaudītu šādu risinājumu,» norādīja N. Anastasiads. Prezidentam atlikusi tikai izvēle vai akceptēt nodevas piemērošanu noguldījumiem, vai arī ļaut valsts lielākajām bankām sabrukt.
«Es nonācu situācijā, kad pastāvēja dilemma – uz 24 stundām pateikt varonīgu «nē» vai arī uzņemties atbildību. Es salīdzināju sekas, kuras izraisītu divu banku sabrukums un valsts bankrots. Viņi (Eirogrupa) draudēja pārtraukt likviditātes nodrošināšanu mūsu bankām. Ja tas notiktu – tas nozīmētu bankrotu,» N. Anastasiada sacīto citē AFP.
Kipras bankām kopumā būtu bijis jāatmaksā 11,4 miljardus lielu ārkārtas likviditātes palīdzību, bet valdībai nāktos maksāt 19 miljardus eiro kompensācijās iedzīvotājiem, kuri zaudētu savus noguldījumus. «Divu lielāko banku sabrukums bez darba atstātu sešus tūkstošus cilvēku, kā arī liktu bankrotēt tūkstošiem mazo uzņēmumu, kā arī varētu novest pie Kipras maksātnespējas un eirozonas atstāšanas,» skaidrojis N. Anastasiads. Spiedienu, kas pret viņu tika vērsts no Briseles puses, Kipras prezidents salīdzināja ar sajūtu, kad pie galvas ir pielikta pistole.
Db.lv jau vēstīja, ka augusta sākumā Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads paziņoja, ka valstij vajadzējis lūgt starptautisko palīdzību jau tad, kad tika pieņemta vienošanās par Grieķijas parādu norakstīšanu 2011. gadā. Tobrīd Kipra varējusi panākt arī izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tika piemēroti šā gada martā. Kavēšanās izraisījusi smagu kaitējumu, ja ne katastrofu valsts ekonomikā.
Jūnija sākumā starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi ekonomiskās krīzes skartās Kipras kredītreitingu par vienu pakāpi no B uz B-, tādējādi valsts nonākusi vēl dziļāk tā sauktajā «miskastes reitingu» zonā.