Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.

Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.

Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Kipras parādsaistību krīze rada sistēmisku risku, kas draud izvērsties visā eirozonā, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. Viņš arī atzinis, ka Kiprai nav citu iespēju, kā vien piekrist starptautiskajam aizdevumam.

Tikmēr izskanējis, ka Kipras politiķi atteikušies no pretrunīgi vērtētajām nodevām noguldījumiem. Patlaban gan vēl nav zināms, kādā veidā Kipra varētu iegūt starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamo finansējumu, vēsta BBC. Iepriekš tika pieļauts, ka valsts papildus naudu varētu meklēt sociālajos fondos vai arī piesaistot finansējumu no Krievijas.

Eirozonas finanšu ministru padomes prezidents uzrunājot Eiropas Parlamenta ekonomikas komiteju, norādījis, ka lēmumus, kura ietvaros ar nodevu tikti aplikti mazie noguldījumi, tapis sadarbībā ar Eirogrupu, tāpēc viņš par to uzņemas pilnu atbildību. Tomēr J. Deiselblūms uzsvēra, ka nodeva bijusi mērķēta tieši pret nerezidentiem. «Lielākā daļa noguldītāju Kiprā par tādiem patiesībā nav uzskatāmi. Viņi ir investori,» sacīja J. Deiselblūms. Taču to, ka ar nodevu jāapliek arī noguldījumi, kas ir mazāki par 100 tūkstošiem, izdomājusi Kipras puse, uzsvēra Eirogrupas vadītājs.

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Starptautiskā aizdevuma piešķiršana Kiprai, saskaņā ar kuru noguldījumiem bankās tiek piemērota vienreizēja nodeva, valsts iedzīvotāju vidū izsaukusi plašu neapmierinātību. Iedzīvotāji sākuši no bankām izņemt savus noguldījumus, savukārt Kipras prezidents paziņojis, ka mēģinās grozīt aizdevuma nosacījumus, vēsta AP.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies piešķirt Kiprai 13 miljardus eiro lielu aizdevumu, kas paredzēts valsts ekonomikas glābšanai pēc tam, kad tās bankas zaudēja ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādu krīzē.

Saskaņā ar aizdevuma nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērots vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro. Tādējādi Kipra kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas saņēmusi starptautisko palīdzību. Pirms Kipras starptautiskais aizdevums bija nepieciešams Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Spānijai.

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Gandrīz pēc divu nedēļu ilga laikposma Kipras bankas atsākušas darbu. Situācija pagaidām saglabājas mierīga, tomēr pastāv bažas par strauju kapitāla aizplūšanu no kredītiestādēm.

[Papildināta 1. - 3. rindkopa]

Lai nepieļautu nekārtības, Kipras valdība ieviesusi stingrus drošības pasākumus un bankas apsargā gan policija, gan arī privātas apsardzes kompānijas darbinieki. Banku darbs uzsācies mierīgi, vēsta The Guardian, norādot, ka daļa banku filiāļu tomēr darbu atsākušas ar novēlošanos.

Pirms banku atvēršanas pie tām izveidojās rindas, ar valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās tikt pie savas naudas. Kāds pensionārs, gaidot bankas atvēršanu, sarunā ar Bloomberg atzinis, ka viņam bijuši dažu eiro monētu uzkrājumi un viņam nācies ierobežot savus produktu pirkumus, lai izdzīvotu. Savukārt veikala īpašniece Maria Karalambusa (Mari Charalambous) norādījusi, ka uz banku neies, jo baidās no tā, ka tur var izcelties haoss.

No Kipras glābšanas visvairāk iegūs bagātie krievi, ieskaitot «Krievijas mafiju», citējot Vācijas aģentūras Bundesnachrichtendienst (BND) laikrakstā Der Spiegel pausto, informē thelocal.de.

«BND ziņojums liecina, ka no eiropiešu iemaksātajiem miljardiem Kipras glābšanai visvairāk iegūs Krievijas oligarhi, uzņēmēji un mafijas pārstāvji, kas savus nelegālos ienākumus glabā Kiprā,» rakstīja Der Spiegel.

Kipras bankās savas bagātības glabā liela daļa Krievijas uzņēmēju, kurus Kiprā piesaista zemie nodokļi. Kipras reputācija kā zemo nodokļu valstij nedaudz pasliktinājās pēc tam, kad tā pievienojās ES 2004. gadā. Kopumā Kiprā 2011. gadā atradās Krievijas oligarhu bagātības aptuveni 20 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā Kipras nacionālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas veido 17,8 miljardus eiro, teikts BND ziņojumā.

Parādu krīzes māktās Kipras valdība un centrālā banka pēc tam, kad valsts parlaments noraidīja starptautisko aizdevumu, uzsākušas darbu pie alternatīva pasākumu izstrādes, kas palīdzētu izvairīties no draudošās maksātnespējas.

«Tehnisko ekspertu komanda ir devusies uz centrālo banku, lai izvērtētu veidus, kādā īstenot plānu B – atrast veidus, kādos iegūt daļu no nepieciešamajiem 5,8 miljardiem eiro,» Kipras valdības runasvīru Kristu Stilianidu (Christos Stylianides) citē aģentūra AP. Iespējamā nauda varētu tikt iegūta no Kipras sociālo apdrošināšanas fondu rezervēm, kas ir aptuveni piecu miljardu eiro apmērā. Papildus līdzekļus varētu iegūt arī veicot banku apvienošanos, kā arī izsniedzot parādzīmes, kuras piesaistītas Kipras dabasgāzes atradnēm.

Tāpat salas glābšanā varētu piedalīties arī Krievija, kuras galvaspilsētā Maskavā ieradies Kipras finanšu ministrs Mihails Saris (Michalis Sarris), lai pārrunātu iepriekš izsniegtā aizdevuma 2,5 miljardu eiro apmērā pagarināšanu. Pēc sarunām ar Krievijas finanšu ministru Antonu Silunovu nekas konkrēts neesot panākts, tomēr abas puses palikušas apmierinātas ar «labo sākumu». Iepriekš izskanēja, ka Krievijas, kura ir neapmierināta ar iespējamo nodevu noguldījumiem, energokompānija Gazprom varētu palīdzēt glābt Kipru apmaiņā pret tiesībām veikt izpēti iespējamajās valsts dabasgāzes atradnēs jūras ekonomiskajā zonā.

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Kipras parlaments gatavojas balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam, vēsta Reuters.

[Papildināta ar 2. - 3. rindkopu]

Reaģējot uz neskaidrību saistībā ar Kipru, Eiropas vērtspapīru tirgi otrdien turpinājuši kritumu. Londonas FTSE 100 otrdien tirdzniecības dienas pirmajā pusē samazinājās par 0,09%, Vācijas DAX par 0,36%, bet Parīzes Cac 40 par 0,37%.

«Patlaban visas acis vērstas Kipras virzienā. Saglabājas daudz neskaidrības un kā, redzams [Kipras parlamentā], nav vienprātības gadījumā, ja aizdevuma līguma nodevu apmēri tiks pārskatīti,» sarunā ar Reuters sacīja analītiķu kompānijas Daiwa Securities pārstāvis Tobiass Blatners (Tobias Blattner).

Kipras parlamenta balsojums par starptautisko aizdevumu tika atlikts uz pirmdienu, bet pēc tam uz otrdienu. Visticamāk, Kipras parlaments, kurā ir 56 deputātu vietas un nav noteiktas partijas pārsvara, starptautisko aizdevumu noraidīs, atzinusi salas valdība.

Kipra pati ir atbildīga par starptautiskā aizdevuma nepopulārāko daļu, pavēstījusi Eiropas Komisija, norādot, ka, diskutējot par aizdevumu, salas valdība vēlējusies noteikt nodevu visiem noguldītājiem – ieskaitot arī mazākos.

«Komisija lika skaidri noprast, ka alternatīvs scenārijs, ievērojot noteiktos finansēšanas parametrus, būtu pilnībā atbalstāms. Labākajā gadījumā bez nodevas noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras varasiestādes šādam alternatīvam scenārijam nevēlējās piekrist,» EK pausto citē Euobserver. Komisija norāda, ka tagad Kiprai pašai ir jāmeklē alternatīvi scenāriji.

Arī Vācijas valdība norādījusi uz Kipras varasiestāžu lomu. «Veids, kādā nodeva ir strukturēta, nav kaut kas, ko Eirogrupa vai Vācijas valdība piespiedusi Kiprai. Tāds bija pašas Kipras lēmums. Viņi nevēlējās, ka noguldītāji virs 100 tūkstošiem eiro maksā pārāk daudz,» sacījis Vācijas valdības runasvīrs Stefans Zeiberts. Vācija Kiprai piedāvājusi veikt divu lielāko banku restrukturizāciju, ko gan valsts neesot vēlējusies darīt. Līdzīgu viedokli iepriekš izteica arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Tikmēr Eirogrupas vadītājs pieļāvis, ka Kipras scenārijs varētu tikt atkārtots citur.

Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par kredīta saņemšanu, lai varētu izvairīties no banku sistēmas sabrukuma. Saskaņā ar vienošanos, Kiprā tiks piemērota nodeva noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Vienošanās noslēdza neskaidrības periodu, kas Kiprā valdīja pēc tam, kad sākotnējo risinājumu, kura ietvaros ar nodevu bija paredzēts aplikt arī noguldījumus, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro, noraidīja valsts parlaments. Reaģējot uz panākto vienošanos, akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, kas gan strauji aprāvās, kad Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, pieļāva, ka Kipras scenārijs varētu tikt izmantots par pamatu nākotnes eirozonas banku problēmu risināšanai.

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Finanšu nedienu piemeklētā Kipra lūgs palīdzību divu miljardu eiro apmērā ekonomiskās krīzes nomocītajai Grieķijai. Naudu iecerēts izmantot to Kipras banku atbalstam, kuras strādā Grieķijā.

«Mēs darām visu, lai Kipru no krīzes «izvilktu» cik vien ātri iespējams. Tomēr tas nenozīmē to, ka ceļš uz priekšu būs klāts rozēm,» Kipras prezidenta Nikos Anastasides sacīto, citē Financial Times. Tāpat Kipras prezidents kārtējo reizi uzsvēra, ka viņa valsts nekad nepiekritīs noguldīto depozītu samazināšanai, kā ekonomiskās krīzes risināšanas veidam.

Lai gan Grieķija iespējamo palīdzību Kiprai nav komentējusi, analītiķi norāda, ka šāda iespēja, visticamāk, būs grūti attaisnojama, jo Atēnām pašām naudas tikko pietiek savu banku noturēšanai virs ūdens. Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas ietvaros valsts bankas saņems 50 miljardus eiro, kas paredzēts kredītiestāžu rekapitalizācijai.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Eirozonas finanšu ministri vienojušies piešķirt Kiprai starptautisko aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā, lai neļautu sagrūt salas banku sistēmai un valsts paliktu eirozonā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Panāktā vienošanās paredz, ka tiks slēgta viena no Kipras lielākajām bankām - Laiki Bank. Banka tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» daļā. «Labā» daļa tiks pievienota Kipras lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Saskaņā ar vienošanos, bankās esošajiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks piemērota nodeva, kuras apmērs pagaidām vēl nav zināms. Noguldījumiem, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, atšķirībā no sākotnējā plāna, nodeva netiks piemērota.

Saskaņā ar aprēķiniem, piemērojot nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, Kipra spēs iegūt 4,2 miljardus eiro. Banku rekonstrukcija, visticamāk, Kipras bezdarbnieku pulku papildinās ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, vēsta Reuters. Kipras starptautiskie aizdevēji finansējumu valstij varētu sākt izmaksāt jau maijā. Iepriekš izskanēja, ka bez vienošanās par starptautisko aizdevumu, Eiropas Centrālā banka pirmdien plānoja pārtraukt ārkārtas finansējuma piešķiršanu Kipras bankām.

Kipras dramatiskā parādu krīze Latvijas ceļotājus īpaši neietekmē, tomēr tūrisma jomas pārstāvji iesaka rēķināties ar nepieciešamību pēc skaidras naudas. Tūrisma operatori norāda arī uz izdevīgām cenām braucot uz Kipru.

Ceļojumu biroja Jēkaba aģentūra Mārketinga un projektu vadītājs Juris Alksnis skaidroja, ka, līdzīgi kā Ēģiptes vai Grieķijas gadījumā, nemieri un demonstrācijas tūristus neietekmē, jo ir lokalizēti atsevišķās valsts vietās.

Kiprai tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc valsts pieliks pūliņus, lai krīzes iespaidu uz to samazinātu. Tāpēc, ja jāizvēlas kur braukt, tad Kipra patlaban ir izdevīgs galamērķis, jo valsts tūrisma nozare, saistībā ar negatīvajām ziņām par valsts ekonomikas stāvokli, lai izvairītos no ceļotāju apmēru krituma, samazinās cenas. J. Alksnis norādīja, ka šis samazinājums gan būs vien tikai daži procenti.

Kipras parlamenta balsojums par starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzētajām nodevām noguldījumiem pārcelts uz otrdienu. Tikmēr valsts galvaspilsētā Nikosijā sākuši pulcēties neapmierināti iedzīvotāji, lai protestētu pret aizdevumu.

Kipras parlamenta spīkers Jianaks Omirou (Yiannakis Omirou) pavēstījis, ka balsojums tiks pārcelts līdz otrdienas vakaram. Jau vēstīts, ka Kipra centīsies panākt ar aizdevējiem vienošanos, kuras ietvaros noguldījumiem tiks piemērota mazāka nodeva.

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jorgs Asmusens pieļāvis, ka izmaiņas starptautiskajā aizdevumā varētu notikt. «Gadījumā, ja Kipras prezidents vēlas mainīt kaut ko attiecībā pret noguldījumu nodevām, viss ir viņa rokās. Viņam jānodrošina tas, ka kopējais finanšu ieguvums paliek nemainīgs,» sacīja J. Asmusens. Ar nodevu ieviešanu, Kipra vēlas iegūt papildus 5,8 miljardus eiro.