Kipras valdība parlamentam izskatīšanai piektdien, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, plāno iesniegt jaunu likumprojektu par nodevu piemērošanu noguldījumiem. Paredzēts, ka nodeva neattieksies uz noguldījumiem, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro, vēsta The Guardian.
[Papildinājums 1. - 3. rindkopa]
Tādējādi Kipra atgriezusies no jauna pie nodevu piemērošanas noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Nedēļas sākumā starptautisko aizdevumu noraidīja Kipras parlaments, kurš iebilda pret šādām nodevām. Sākotnēji nodevas bija plānots piemērot arī noguldījumiem, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro. Kipras TV vēsta, ka noguldījumiem, kas ir lielāki par 100 tūkstošiem eiro, varētu tikt piemērota nodeva 15% apmērā. Par likumprojektu vēl jālemj Kipras parlamentam.
Tiek pieļauts, ka atgriešanās pie nodevām noguldījumiem notikusi pateicoties ievērojamajam eirozoanas un starptautisko aizdevēju spiedienam, ar kuru pēdējo dienu laikā saskaras Kipra. Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskie aizdevēji plāno atteikties atbalstīt valsts izstrādāto Plānu B aizdevuma saņemšanai, kura ietvaros paredzēts papildus finansējumu iegūt sociālajos fondos.
Saskaņā ar alternatīvo plānu, par kuru piektdien paredzēts lemt Kipras parlamentam, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas. Kipras politiķi aizvadījuši sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Centrālo banku (ECB), kas savukārt bijuši negatīvi noskaņoti pret valsts Plānu B un pavēstījuši, ka to neakceptēs, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Alternatīvu finansējuma iegūšanas ceļu starptautiskā aizdevuma saņemšanai kritizējusi Vācijas kancelere Angela Merkele, kas pavēstījusi, ka viņa ir kategoriski pret šādu ideju.
Kipras valdība atzinusi, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem saskārusies ar šķēršļiem un būs spiesta pieņemt «sarežģītus lēmumus». Kipras valdības runasvīrs Krists Stilianids norādīja, ka sala strādā pie tā, lai atrast risinājumus, kas glābs ekonomiku un valstī ienesīs mieru. Tomēr stundās, kas atlikušas līdz lēmuma pieņemšanai, visiem nepieciešams demonstrēt augstu atbildību. Tāpat viņš uzsvēra, ka tuvākajā laikā Kiprai nāksies pieņemt lielus lēmumus un atrisināt smagas dilemmas, kas noteiks valsts nākotni.
Nedēļas sākumā Kipras parlaments atteicās atbalstīt starptautiskā aizdevuma plānu, kurā noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tiktu piemērota nodeva 9,9% apmērā, bet tiem, kas ir starp 20 un 100 tūkstošiem – 6,75% apmērā.
Kļuvis zināms, ka Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris devies prom no Maskavas pēc tam, kad divas dienas ilgajās sarunās ar Krievijas kolēģi nav izdevies noslēgt vienošanos par kaimiņvalsts iesaistīšanos salas glābšanā.
Krievijas pārstāvji norāda, ka Kipra piedāvājusi darījumus divām enerģētikas kompānijām, kuras tos izskatījušas bet neizrādījušas interesi. Tāpat Krievija neesot vēlējusies pagarināt Kiprai 2011. gadā izsniegto aizdevumu 2,5 miljardu eiro apmērā. Krievija arī neesot gribējusi runāt par jauna aizdevuma piešķiršanu Kiprai, baidoties, ka valsts, kas nonākusi maksātnespējas priekšā, uzkrātu nepārvaramus parādu kalnus.
Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B. Tāpat parlaments balsos par valsts lielāko banku reorganizāciju.