Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.
[Papildināts viss teksts]
Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.
«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.
Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.
Tomēr Kipras starptautiskie aizdevēji nav noskaņoti pielaidīgi. «[Starptautiskā aizdevuma] programma būs desmit miljardu eiro apmērā, kā to paredz noslēgtā vienošanās,» pavēstījis eirozonas finanšu ministrs un Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms. Viņš norādīja, ka Kipras banku sektora rekonstrukcija būs smaga, tomēr starptautiskā aizdevuma programma kopā ar Kipras pieņemtiem risinājumiem valstij palīdzēs šo procesu pārvarēt.
Saskaņā ar starptautiskā aizdevuma noteikumiem, Kipra saņems desmit miljardu eiro lietu finanšu palīdzību un valstij nāksies atrast veidu, kādā ietaupīt papildus septiņus miljardus. Tomēr ceturtdien kļuva zināms, ka Kipras glābšanas izmaksas sasniegušas 23 miljardus eiro un valsts aizdevēji pieprasa, lai sala ietaupītu papildus vēl sešus miljardus.
Kipras aizdevēji iepriekš norādīja, ka valsts plāno iegūt papildus finansējumu piemērojot nodevas noguldījumiem, reformējot pensiju sistēmu, palielinot nodokļus un pārdodot zelta rezerves 400 miljonu eiro apmērā.
Piektdien Eiropas Savienības finanšu regulatori nākuši klajā ar paziņojumu, ka Kipras parādu krīzes izkļūšanas iespējas ārpus valsts robežām ir minimālas. «Notikumi izraisīs Kipras finanšu sektora zaudējumus, tomēr tiešas starptautiskās finanšu sistēmas infekcijas risks ir ierobežots,» ES finanšu regulatoru - Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes kopīgo paziņojumu citē Businesweek. Kipras krīze gan rada uzticības zaudējuma risku eirozonai, fragmentācijas iespējas, kā arī šaubas par finanšu institūciju kvalitāti.
Iespēju Kiprai piešķirt papildus finansējumu jau noraidījusi Vācijas valdība, kas pavēstījusi, ka aizdevuma palielināšana nav apspriežama. «Starptautiskā aizdevuma programma desmit miljardu eiro apmērā ir ļoti liela attiecībā pret Kipras ekonomiku,» Vācijas valdības viedokli pauda runasvīrs Stefans Zeiberts.
Arī Luksemburgas finanšu ministrs Luks Freidens (Luc Frieden) pavēstījis, ka ne Eiropa, ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), nevar piekrist papildus finansējuma piešķiršanai Kiprai.