Par vienreizēju nodevu Kipras noguldītājiem ir atbildīga salas valdība, Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.
Vācijas finanšu ministrs sarunā ar raidsabiedrību ARD skaidrojis, ka gan Vācijas valdība, gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) respektē noguldījumu drošību. Esošo risinājumu esot vēlējusies EK, ECB un Kipra, kuriem nu tas būs jāskaidro vienkāršajiem salas iedzīvotājiem. Vācijas finanšu ministrs bijis gatavs tādai kārtībai, kurā valsts garantē noguldījumus zem 100 tūkstošiem eiro, taču tam pretojusies Kipras valdība, EK un ECB.
Tomēr Vācijas finanšu ministrs aicinājis Kipras parlamentu atbalstīt starptautisko aizdevumu, norādot, ka pretējā gadījumā valsts bankas bankrotēs. Ministrs arī uzsvēris, ka Kiprai nevajadzēja izveidot tik lielu banku sektoru, bet valsts problēmas sākušās ar to, ka sala ar saviem izdevīgajiem nodokļiem piesaistījusi Krievijas oligarhus un noguldītājus. Vācijas finanšu ministra izteikumus Kipra kategoriski noraidījusi.
Tomēr V. Šoible izpelnījies kritiku gan Vācijā, gan arī aiz tās robežām. Kritiķi norāda, ka tieši Berlīne vēlējusies panākt stingrus aizdevuma noteikumus. Vācijas Brīvo demokrātu partijas pārstāvji uzsvēruši, ka mazajiem noguldītājiem nav jāuzgrūž atbildība par parādu krīzi. Veikt izmaiņas aizdevuma līgumā aicinājuši arī citi Vācijas politiķi, norādot, ka šis lēmums rada bažas investoriem ne tikai Kiprā, bet arī Vācijā.
Kritiku pret V. Šoibles izteikumiem paudis ECB valdes loceklis Jorgs Asmusens, kurš norādījis, ka Eiropas Centrālā banka neesot bijis tas spēlētājs, kurš spiedis Kipras valdību piekrist pašreizējam risinājumam. «Tas bija Briselē notikušu sarunu rezultāts. Mēs nodrošinājām tehnisku palīdzību aprēķinos, bet mēs neuzspiedām uz šādiem noteikumiem,» sacīja J. Asmusens.
Patlaban pieņemtais aizdevuma līgums nosaka, ka noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāko par 100 tūkstošiem eiro, tiks piemērota vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt depozītiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro – 9,9% apmērā. Šādā ceļā iecerēts iegūt 5,8 miljardus eiro.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipras parlaments gatavojas balsot pret starptautisko aizdevumu, kura ietvaros paredzēts ar vienreizēju nodevu aplikt noguldījumus, tādējādi sala nonākusi soli tuvāk maksātnespējai un banku sistēmas sabrukumam.