Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Latvijas piekoptā «iekšējā devalvācija» prasījusi milzīgu sociālo uzupurēšanos, krasi pieaugot bezdarba līmenim un strauji sarūkot iekšzemes kopproduktam (IKP), turklāt ekonomikas atlabšana pēc šādas politikas piekopšanas ir ļoti gausa, tāpēc ir apšaubāms slavētais Latvijas piemērs eirozonas cīņā ar tās pašreizējo krīzi.

Tā savā jaunākajā ziņojumā norāda Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

2008. un 2009. gadā, kad vairākas valstis krīzes iespaidā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, Latvijas IKP kritums bija lielākais pasaulē. Laika posmā no 2007. gada nogales līdz 2009. gada nogalei Latvijas ekonomika saruka par aptuveni 24%. Tajā pat laikā bezdarba līmenis valstī pieauga no 5,3% 2007. gada beigās līdz 20,5% 2010. gada sākumā.

«Jebkurš apgalvojums, ka «iekšējā devalvācijas» stratēģija ir ekonomisks panākums, var vienīgi tikt balstīts tikai uz hipotēzi, ka [valūtas] devalvācija ar ekspansīvu makroekonomisko politiku būtu bijusi sliktāks scenārijs,» savā ziņojumā norāda Veisbrots.

Vispopulārākais 11.Saeimas deputāts būs Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, par kuru ir ievilkti 49 949 plusiņi, bet svītrots viņš ticis 2571 reizi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Otrs populārākais ir premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš ir saņēmis 45 229 plusus un tikai 763 mīnusus.

Viņiem seko eksprezidents un Zatlera Reformu partijas dibinātājs Valdis Zatlers, kurš Vidzemes vēlēšanu apgabalā saņēmis 37 235 plusus un 1147 mīnusus.

Ceturtajā vietā ierindojas Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) ar 27 085 plusiem un 662 svītrojumiem.

Piekto vietu šajā sarakstā ieņem Saskaņas centra Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ar 26 094 plusiem un 1554 svītrojumiem.

No 5% barjeru pārvarējušo partiju kandidātiem, Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Centrālās Vēlēšanu komitejas (CVK) vēlētāju ievilkto plusu un svītrojumu apkopojums.

Saskaņā ar CVK datiem Ģirts Valdis Kristovskis saņēmis 14 531 svītrojumus un 8 592 plusus. Tāpat daudz svītrojumu Vienotības sarakstā saņēmis Hosams Abu Meri (5 044 mīnusi) un Lolita Čigāne (4 774 mīnusi).

Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrojuši Artūru Rubiku, kurš saņēmis 3 554 mīnusus un 21 227 plusus. Nākošais apvienībā visvairāk svītrojumu saņēmis Sergejs Mirskis (3 116 mīnusi).

Rīgas vēlēšanu apgabalā Zatlera Reformu partijā visvairāk mīnusus saņēmis Valters Frīdenbergs (2 526 mīnusi) un Edmunds Sprūdžs (2 371 mīnuss). No Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Hārdijs Parādnieks (3 811 mīnusi) un Dzintars Rasnačs (3 092 mīnusi).

Šobrīd dārgmetālu tirgus «bauda» visas priekšrocības – zemas procentu likmes, parādu krīze eiro zonā, suverēno valstu reitingu pārskatīšanas vilnis turpina plosīt Eiropu, valūtu nestabilitāte apdraud ekonomikas ilgtspēju. Visas pasaules centrālās bankas un attīstības valstis turpina palielināt savus zelta krājumus.

No otras puses fons, kam būtu jāveicina zelta cenu pieaugums, neizraisa būtisku zelta cenu attīstības tendenci. Protams, tam pamatā ir arī vispārējs naudas trūkums likviditātes krīzes apstākļos, izmainītie spēles noteikumi vadošajās biržās, kas prasa papildus nodrošinājumu atvērtajām pozīcijām, spēcīgais ASV dolārs u.t.t.

Tomēr, salīdzinot apstākļus, kas nāk par labu zelta cenu pieaugumam, ar apstākļiem, kas šo pieaugumu bremzē, jāsecina, ka zelta cenu pieaugumu bremzē investoru «koķetēšana» ar ieguldījumiem šajā aktīvā – grib, bet baidās. Tā ir «liegšanās» atzīt esošās situācijas patiesos apstākļus, cerībā, ka varbūt viss noregulēsies pats par sevi. Tās ir bailes ieguldīt «pārkarsušā» produktā, kurš jau vairākus gadus atrodas «cenu burbuļa plīšanas» apstākļos.

Baltkrievijas iedzīvotāji nacionālās valūtas devalvācijas dēļ divu dienu laikā ir izpirkuši praktiski visas importa preces veikalos, ziņo newsru.com.

Par rubļa devalvāciju Baltkrievijā tika paziņots 1. janvārī. Veikalos, kuros netika pārvērtētas preces un tajos, kuri vispār bija atvērti, iedzīvotāji drūzmējušies ap importa ledusskapjiem, veļas mašīnām un citām saimniecības precēm.

«Vakar un aizvakar šeit bija liels cilvēku pieplūdums! Dienas laikā tika izpārdoti aptuveni 50 ledusskapji. Vidēji pērkot vienu ledusskapi, cilvēki varēja ietaupīt apmēram 200 dolārus,» teicis viens no Minskas universālveikala pārdevējiem. Pēc viņa teiktā, cilvēki pirkuši visu – elektriskās tējkannas, plītis, putekļusūcējus, gludekļus utt. Pircēji bijuši visās veikala nodaļās.

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Ja tiks devalvēts lats, sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem, tā komentārā Latvijas Avīzei raksta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šāda iemesla dēļ Latvijas Banka neveiks eksperimentus ar latu, replikā uz Andra Šķēles rakstu atzīst I. Rimšēvičs. Db. lv jau vēstīja par A. Šķēles rakstu, kurā viņš pauda atbalstu lata devalvācijai, norādot, ka lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās radītu sociāli mazāk sāpīgu efektu, pie tam, saglabājot piesaisti eiro.

I. Rimšēvičs uzsver, ka pensionāri, mazatalgotie, bērnu pabalstu saņēmēji devalvācijas dēļ zaudēs lielu daļu savu ienākumu. «Latvijai nav energoresursu, tāpēc importējam daudzas izejvielas un kā maza valsts neražojam un nesaražosim ikdienas iztikai vajadzīgo. Devalvācijas dēļ dārgāki kļūs mājokļa izdevumi, tostarp apkure, medikamenti, preces bērniem, liela daļa pārtikas. Arī maize, jo vai tad, importēto graudu cenām devalvācijas dēļ kāpjot, vietējais audzētājs tos pārdos par veco cenu? Turklāt pēc degvielas un minerālmēslu cenas pieauguma par autora minētajiem 30%? Rūkot patēriņam, bankrotējot uzņēmumiem un augot bezdarbam, ienākumi budžetā mazināsies. Arī pensiju izmaksas var tikt apdraudētas. Kas kompensēs devalvācijas dēļ pieaugošos komunālos maksājumus un no kādiem avotiem? Kā ir ar atbildību par šiem cilvēkiem?» vaicā I. Rimšēvičs.

Baltkrievijā pēc nacionālās valūtas devalvācijas par 50% par deficīta precēm kļuvušas vairākas sadzīvē nepieciešamas lietas – valsts iedzīvotāji ir izpirkuši Baltkrievijā ražotos ledusskapjus, sāli, veļas mazgājamās mašīnas un pat tualetes papīru. Iemesli tam esot dažādi, norāda DB aptaujātie eksperti.

«Devalvācijas visur ir ar vairāk vai mazāk līdzīgām sekām. Šajā gadījumā var minēt vismaz divus iemeslus, kādēļ Baltkrievijā pēc devalvācijas ir izcēlusies ažiotāža un preces tiek izpirktas,» norāda Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka pirmkārt, ar nelielu nobīdi laikā devalvācijai seko inflācija – ieguldot naudu precēs iedzīvotāji cenšas pasargāt sevi no inflācijas. Otrkārt, neesot zināms, vai nesekos atkārtota devalvācija, kas uzkrājumu vērtību samazinās vēl vairāk. Līdzīgas bažas iedzīvotājiem būtu arī Latvijā, ja 2008.gadā būtu izlemts devalvēt latu.

Savukārt DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš, tīri teorētiski runājot par to, kas notiktu Latvijā, ja tiktu devalvēts lats, norāda, ka pati fundamentālākā atšķirība starp Baltkrieviju un Latviju ir ārējās atvērtības līmenis. Latvijas ekonomikā ārējās tirdzniecības īpatsvars ir lielāks, tirgus ir atvērtāks, kapitāla kustība ir pilnīgi brīva. Kopš neatkarības atgūšanas centrālās bankas valūtas kurss ir atbildis lata tirgus vērtībai. Baltkrievijā pirms rubeļa oficiālā kursa devalvācijas neoficiālais jeb melnā tirgus kurss no oficiālā kursa strauji attālinājies. Proti, ja Baltkrievijas centrālā banka pazemināja oficiālo kursu apmēram 3 tūkst. rubeļiem līdz 5 tūkst. rubeļiem, tad neoficiālais kurss jau pirms tam bijis ap 10 tūkst. rubeļiem par dolāru.

Lata devalvācijas risks ir pieaudzis pēc tam, kad Latvijas valdība ierosinājusi veikt pasākumus, lai pasargātu mājsaimniecības, kas paņēmušas kredītu, atsaucoties uz BNP Paribas Valūtas tirgus komandu, raksta Financial Times.

Arī Danske bank savā paziņojumā par situāciju Latvijā norāda, ka «No valdības viedokļa liela priekšrocība būs fakts, ka devalvācija vairs nesagādās lielas problēmas. Lielākais šķērslis līdz šim bija fakts, ka lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, bet ķīlas vērtētas latos, līdz ar to devalvācija ievērojami palielinātu kredītu attiecībā pret ķīlas vērtību (nekustamo īpašumu)».

BNP Paribas skaidro, ka «Valdība ir ierosinājusi noteikt, ka bankas no kredītņēmējiem piedziņu varēs vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, līdz ar to parādu vērtība un aktīvu vērtība būs saistīta, norāda banka. Zviedru bankām Latvijas tirgū ir dominējošā loma un tagad tām būs jāpārņem lielākā daļa zaudējumu. Banku bilances ir pietiekami stipras, lai tiktu ar šiem zaudējumiem galā, tomēr pašu kapitāla rādītāji samazinās banku kapacitāti izsniegt kredītus, kas ietekmēs arī Zviedrijas tirgu.»

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

Pagaidām ekonomikas lejupslīde atspoguļojas pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos – neraugoties uz nodokļa likmes pieaugumu, tā iekasēšanas apmērs ir ievērojami krities.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi uz šī gada 17. februāri, liecina, ka valsts pamatbudžetā ieskaitāmie nodokļi iekasēti 65.1 % apmērā no plānotajiem, bet valsts sociālā budžeta nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 70.5 %. 2009. gada janvārī VID izdevies par 5.2 % pārpildīt nodokļu iekasēšanas plānu, visticamāk, pateicoties ievērojamai uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpildei.

Db analizē: Lejupslīdi redz nodokļu ieņēmumos

Latvijas Banka neizskatīja un neizskatīs iespēju mainīt lata piesaistes kursu eiro, tādējādi devalvējot latu, jo skaidri zina, ka tas Latvijas ekonomikai neko labu nedos.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants, atgādinot, ka šodien aprit 16 gadi kopš lata ieviešanas, uzsvēra, ka šobrīd arī nekas neliecina, ka lata stabilitātei kas draudētu. Savukārt ekspertiem, kas nāk klajā ar priekšlikumiem, piem., palielināt piesaistes kursu līdz 10 %, vajadzētu pierādīt, ka Latvijas ekonomikai to vajadzētu darīt. Ja aprēķinu nav, tad cilvēkos nevajadzētu sēt neuzticību un izraisīt kārtējās baumas. «Šīs bezatbildīgās runas, ka vajadzētu mainīt, ir nevietā,» tā I. Rimšēvičs.

Latvijas Banka tikmēr ir aprēķinājusi, ko lata devalvācija nozīmētu pensionāram, uzņēmumam un ģimenei ar diviem bērniem un 1000 Ls ienākumiem mēnesī.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Lietuvas valdība negrasās devalvēt litu, bet iedzīvotāji, kas ļāvušies panikai un samainījuši litus uz citām valūtām, būs spiesti mainīt naudu atpakaļ, paziņojis Lietuvas bankas valdes priekšsēdētājs Reinoldijus Šarkīns.

Naktī uz svētdienu simtiem cilvēku, noticējuši politiķu izprovocētām baumām par lita devalvāciju, izveidoja garas rindas pie Lietuvas banku nodaļām. Visvairāk pārbiedētu klientu bijis Viļņā. Iedzīvotāju uzticība litam sašūpojās, kad daži politiķi un ekonomisti atkal uzsāka diskusiju par iespējamo lita devalvāciju.

Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pirmdien apstiprinājis, ka valdība negrasās devalvēt litu, aicinot neticēt izplatītajām baumām. Lita kurss ir piesaistīts eiro.

Tiklīdz šķita, ka Latvijas valūta ir pārdzīvojusi baumu un neuzticības vilni, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atkal ir aktualizējis šaubas, vilcinādamies ar aizdevuma piešķiršanu.

SVF ir tiesības pieprasīt ticamu vidēja termiņa budžeta reformu stratēģiju, tomēr būtu nepareizi riskēt ar visa reģiona valūtu stabilitāti, jo Eiropa, atbalstīdama Latvijas budžeta reformas ir vienlaikus savā veidā likusi saprast, ka izdara likmi uz visa reģiona stabilitāti, raksta Reuters komentētājs Pauls Teilors (Paul Taylor).

Jāatgādina, ka viens no SVF pirmajiem ieteikumiem pērn novembrī, kad Latvija vērsās pēc palīdzības, bija valūtas devalvācija, kas ir daļa no standarta glābšanas plāna situācijās, kāda nonākusi Latvija. Taču kā Latvija tā Brisele strikti noraida devalvācijas iespēju, norādot, ka valūtas kursa saglabāšana ir noteicošais faktors reģiona stabilitātē un tirgus uzticībā, turklāt Latvijas eksporta neesamības gadījumā, tas neko daudz nepalīdzētu.

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Respektablā finanšu laikraksta Financial Times Vācijas nodaļa pārskatā par situāciju Austrumeiropas ekonomikā brīdina, ka Latvijai lielākos draudus varētu radīt vēlme pārtraukt nacionālās valūtas piesaisti eiro.

Esošajā situācija Baltijas valstis esot visievainojamākās, jo tajās iedzīvotāji un kompānijas paņēmušas lielus kredītus ārvalstu valūtās. Pēc laikraksta aplēsēm 60 līdz 90 % no kredītu kopapjoma Baltijas valstīs ņemti ārvalstu valūtās. Neskatoties uz to Baltijas valstis neesot piedzīvojušas īstu finanšu krahu, ko UBS banka skaidro ar faktu, ka šeit nav liela finanšu tirgus, ar ārvalstu kapitāla ieguldījumiem.

Naudas plūsma pamatā tika nodrošināta ar ārvalstu banku, sevišķi Zviedrijas banku, kredītiem. Interesanti, ka vācu laikraksts uzskata, ka zviedru bankas vēl nav pārtraukušas kreditēšanu Baltijā, jo ja tā notiktu sekas būtu postošas.

Studiju kredītu no latiem vajadzētu pārslēgt uz eiro, jo Latvijas Banka gatavojas lata devalvācijai – šādu padomu kādai bankas klientei devis Swedbank filiāles Tērbata darbinieks.

Šokēta par šādu situāciju, sieviete, kas pati ir maģistrante finanšu zinībās, par notikušo pavēstīja redakcijai. Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska Db.lv uzsvēra, ka nav iespējams komentēt atstāstījumu par situāciju, kurai nav iespējams precīzi identificēt ne runātājus, ne sarunas norisi, ne precīzu kontekstu.

Sieviete, kas apgūst finanses maģistrantūrā, uz Swedbank 22. septembrī devusies, lai noskaidrotu, kāpēc studiju kredītam tik ļoti kāpj likmes. Bankas darbinieks sākumā paskaidrojis, ka procentu likme sastāv no nemainīgās daļas un mainīgā Rigibor, kas mainās reizi trīs mēnešos. Pēc tam Swedbank darbinieks norādījis – ņemot vērā, ka Latvijas Banka gatavojas lata devalvācijai, viņi gribot samazināt cilvēku skaitu, kas ņem kredītu latos, tāpēc arī tik ļoti ceļ procentu likmes un tāpēc labāk esot pāriet uz eiro. «Protams, tagad ir tikai teiktais pret teikto un var spekulēt, ka klients neko nesaprot,» tā Swedbank kliente.

Ekonomikā šobrīd ir tikai situācijas pasliktināšanās un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu uzlaboties, intervijā laikarsktam Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) saka ekonomists Uldis Osis.

"Būs liela veiksme, ja līdz gada beigām būs jūtama stabilizācija. Valdībai ir ticība, ka starptautisko finanšu institūciju nauda uzlabos stāvokli un stabilizēs to. Manuprāt, tik vienkārši tas nebūs. Ja runājam terminos, ko lietojām pērn, par to, vai būs cietā vai mīkstā piezemēšanās, tad šodien ir skaidrs, ka ir cietā piezemēšanās, un daudz cietāka nekā domāts, turklāt piezemēšanās vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā ies dziļumā, plašumā un turpināsies visu šo gadu," saka ekonomists.

Situācija gan Latvijas iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos neko labu nesola, uzskata Osis. Eiropā ir brīva preču kustība, un pēc Polijas zlota devalvācijas citu valstu preces nevar konkurēt cenas jomā ar Polijas ražojumiem. Vissmagāk tas skar Lietuvu, bet lēnām sasniedzot arī Latviju. Zviedrijas, Krievijas Lielbritānijas valūtu devalvācija radot pilnīgu bezcerību eksportam.