Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Viena no Lietuvā lielākajiem tūroperatoriem «Tez Tour» vadītājs Aleksandrs Sukovs, kā arī tās partneri «VIP Viesosios Informacijos Partneriai», «Aza Tours» un vairākas citas kompānijas tiek turētas aizdomās par dokumentu viltošanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, cita starpā izmantojot Latvijā reģistrētas kompānijas.

Par to trešdien vēstīja lietišķais laikraksts «Verslo žinios».

Latvijas «Aza Tours» direktore Anna Holodova norādīja, ka Latvijas uzņēmums «Aza Tours» nav saistīts ar šo lietu.

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta Viļņas reģionālās nodaļas izmeklētāji ir konstatējuši 13 personu grupu, kas izmantojusi vairāk nekā desmit tūrisma pakalpojumu kompāniju, lai slēptu ienākumus vismaz divu miljonu eiro vērtībā.

Izmeklētāji paziņojumā oktobra sākumā norādījuši, ka grupa tiek turēta aizdomās par krāpniecību, īpašuma piesavināšanos, nepatiesu ienākumu, peļņas vai aktīvu datu iesniegšanu, krāpniecisku grāmatvedību un grāmatvedības dokumentu viltošanu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts. Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, saka eksperts.

Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts, saka eksperts.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, decembrī Krievijas ekonomikas izaugsme ir apstājusies, citējot ekonomikas ministrijas paustos datus, vēsta The Wall Street Journal.

Kopumā analītiķu aplēses liecina, ka 2013. gadā Krievijas ekonomika piedzīvoja izaugsmi 1,3% apjomā, kas ir vārgākā izaugsme kopš 2008. - 2009. gada krīzes.

Krievija ir iegājusi stagnācijas fāzē, tā iepriekš izteicās Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva. Viņa pauda, ka stagnācijas pamatā ir augstā inflācija, kā arī ekonomiskās izaugsmes apstāšanās.

Db.lv jau rakstīja, ka Krievijas rubļa vērtība pirms nedēļas sasniedza rekordzemu līmeni saistībā ar bažām, ka valsts centrālā banka varētu atlikt 2015.gadā paredzēto pilnībā svārstīga valūtas kursa ieviešanu rubļa vērtības straujā krituma dēļ.

ASV dolāra un eiro groza vērtība attiecībā pret rubli rīta tirdzniecības sesijā bija samazinājusies līdz 41,165 rubļiem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009. gada februāra, kad šis grozs tika izveidots.

Boršča un saulespuķu zemē virs apvāršņa jaušams devalvācijas rēgs.

«Pieaugošie politiskie riski oktobrī gaidāmo parlamenta priekšvēlēšanu noskaņā un palielinātās sociālā budžeta izmaksas šajā sakarā, pastiprināts nacionālās valūtas devalvācijas risks, neatrisinātais gāzes jautājums ar Krievijas kompāniju Gazprom, kā arī valdības ietiepīgā vēlme saglabāt gāzes pārdošanas cenu valsts iedzīvotājiem līdzšinēji zemā līmenī, un, protams, iesaldēts nākošais naudas pārskaitījums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Ukrainā radījuši nelabvēlīgu investīciju klimatu,» uzskata Citadele Asset Management Vecākais portfeļu pārvaldnieks Eļčins Džafarovs.

Db.lv jau ziņojis, ka šobrīd Eiropas uzmanības centrā līdz ar futbola čempionātu nonākusi Ukraina. Šīs valsts futbola izlase no čempionāta jau izkritusi, un pavisam drīz parādu krīzes virpuļos var tikt ierauta arī valsts ekonomika. Ukrainas centrālās bankas dati liecina, ka valstij un valsts kompānijām kopumā šogad ārvalstu kreditoriem ir jāatmaksā līdzekļi aptuveni 57 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni viena trešā daļa no IKP. Turklāt Reuters ziņo, ka Ukrainai un valsts kompānijām lielākā daļa no šis naudas vēl ir jāspēj piesaistīt. Savukārt Ukrainas valdībai šogad jāatmaksā parādi gandrīz 12 miljardu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljardi – ārvalstu valūtās, ziņo Bloomberg. Pastāv iespēja, ka Ukraina pašu spēkiem līdzekļus piesaistīt nespēs.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Depozīti citās valūtās ieguldītājiem nesuši peļņu gan augstāku procentu likmju, gan labvēlīgu valūtas kursa izmaiņu rezultātā, tomēr nākotnē visdrīzāk šie noguldījumi būs mazāk ienesīgi.

Pēdējo gadu laikā sarūkot latu un eiro depozītu likmēm, pieaudzis noguldījumu apjoms citās valūtās, piemēram, Austrālijas dolāros vai Krievijas rubļos. Tiesa gan, šiem noguldījumiem vēl krietni būtu jāaug, lai sasniegtu eiro un latos noguldīto līdzekļu apjomus, kas mērāmi vairākos miljardos latu, tomēr pieaugums gada laikā pārsniedzis 50%. Tas ir pilnīgi saprotami, jo likmes, piemēram, Austrālijas dolāros, svārstās ap 4%, savukārt Krievijas rubļos tās ir ap 6%, pretstatā eiro vai latu depozītu likmēm, kas nereti ir zem viena procenta, liecina DB apkopotie banku piedāvājumi.

Arī eksperti norāda, ka, pieņemot lēmumu noguldīt kādā netradicionālā valūtā, kārtīgi jāapsver visi plusi un mīnusi. «Izvēloties noguldīt naudu kādā no pasaulē populārākajām valūtām vai arī kādā nedaudz eksotiskā valūtā, jāatceras par valūtu riskiem, jo ārvalstu valūtu kursu svārstības var būt būtiskas gan kursa pieauguma, gan arī kursa samazināšanās virzienā,» atzīst SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Protams, pastāv iespēja, ka labvēlīgu izmaiņu jeb ārvalstu valūtas kursa palielināšanās gadījumā iespējams gūt papildus peļņu depozītā noguldītajai naudai, taču kursa krituma gadījumā var rasties zaudējumi, kas pārsniedz nopelnīto no depozīta procentiem un rezultātā noguldītā nauda termiņa beigās ir mazāka nekā sākumā. Pēdējo pāris gadu laikā risks izvēlēties kādas citas ārvalstu valūtas gan ir attaisnojies, jo to kursi lielākoties ir auguši, piemēram, Austrālijas dolāra kurss pret latu pieaudzis par aptuveni 5,8%, Norvēģijas kronas vērtība kāpusi par 3,8%, savukārt Krievijas rubļa kurss attiecībā pret latu divu gadu laikā gandrīz nav mainījies.

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!