Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».
Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.
Otrajā alternatīvā eiro kā valūta turpina pastāvēt, bet bažas par Eiropas valstu parādu krīzi, eiro zonas pastāvēšanas un turpmākās ekonomikas izaugsmes izredzēm liek samazināties eiro valūtas kursam (vērtībai) attiecībā pret kādas citas valsts kursu. Piemēram, kopš šā gada septembra EUR vērtība attiecībā pret ASV dolāru (USD) ir samazinājusies par 8%, kaut arī gada laikā kurss ir palicis nemainīgs.
Saskaroties ar šādām divām «eiro sabrukšanas» alternatīvām, Latvijas investoram, kurš uzskaita savus uzkrājumus latos vai eiro, ir divas iespējas:
1) Konvertēt savus EUR vai LVL uzkrājumus uz kādu «drošu» valūtu un iegādāties attiecīgu finanšu instrumentu. Investors šeit uzņemas valūtas risku.
2) Izvietot līdzekļus EUR, bet «drošo» eiro zonas valstu finanšu instrumentos. Investoram šeit nav valūtas riska.
Lai vienkāršotu ieguvumu un risku analīzi katrai no iespējām, pieņemsim, ka investors savus līdzekļus izvieto vienkāršā bankas depozītā.
Pirmajā variantā, mūsu investors varētu izvēlēties, piemēram, kādu no sekojošām valūtām, kas tradicionāli tiek uzskatītas par drošām, un tiek izmantota norēķiniem mums tuvās valstīs: Šveices franks (CHF), Norvēģijas krona (NOK) un Zviedrijas krona (SEK). Arī USD valūta varētu tikt izvēlēta, kā «droša» attiecībā pret EUR dēļ savas likviditātes un plašā pieejamo finanšu instrumentu klāsta. Šādu rīcību šobrīd varētu pamatot ar pētījumiem un finanšu analītiķu valūtas tirgus prognozēm. Piemēram, šā gada novembrī publicētajā ekonomikas apskata SEB Nordic Outlook (klikšķiniet šeit) ir prognozēts NOK, SEK un USD valūtu vērtības pieaugums attiecībā pret eiro tuvāko 12 mēnešu laikā.
Ja investors tagad savu EUR vai LVL depozītu ir pārkonvertējis, piemēram, uz CHF depozītu, viņš pēc būtības būs izdarījis sekojošo:
1) viņš ir ieguldījis ar mērķi gūt peļņu, cerot (spekulējot) uz eiro krīzes padziļināšanos vai uz jebkādiem citiem makroekonomiskiem notikumiem, kas būs negatīvi eiro zonas valstīm;
2) viņš ir uzņēmies valūtas risku. Risks slēpjas faktā, ka eiro vērtība pret «drošo» valūtu var ne tikai samazināties, bet arī pieaugt. Proti, eiro izteiksmē investors cietīs zaudējumus. Un šādi zaudējumi var brīžiem būt tiešām ievērojami.
Lai ilustrētu valūtas risku, ir vērts atcerēties EUR/CHF valūtas kursa uzvedību kopš šā gada sākuma. Pieaugot bažām par eiro zonas nākotni, EUR lejupslīde pret CHF pastiprinājās (skatīt 1. attēlu), kas vasaras vidū palielināja izmisumu Šveices eksportētāju un arī mazumtirgotāju vidū (iedomājieties tās lētās eiro preces Vācijas veikalos pāri robežai) un lika iesaistīties valūtas tirgū Šveices Nacionālai bankai, kas nolēma bez ierobežojumiem uzpirkt ārvalstu valūtu, lai neļautu EUR/CHF kursam noslīdēt zem 1.2 robežai. Investors, kurš bailēs par eiro nākotni, augusta sākumā ieguldīja savu naudu CHF depozītā par kursu 1.1, šobrīd ir zaudējis 12% no sava ieguldījuma eiro izteiksmē. Tādēļ arī valūtas risks ir viens no svarīgākajiem ieguldījumu riskiem, un investoram ir jābūt gatavam ievērojamām savu ieguldījumu vērtības svārstībām dēļ izmaiņām valūtas kursā. Diversifikācija šo risku var samazināt, bet pilnībā to novērst nevar.
1. attēls. EUR/CHF kursa izmaiņas kopš 2011. gada sākuma
Avots: finance.yahoo.com
Eiro kursa svārstības arī rada tas, ka īstermiņa bažas par eirozonas parādu krīzi mijas ar virkni ekonomikas pamatfaktu, kuri nav negatīvi eiro. Piemēram, ņemot par pamatu pirktspējas paritātes teoriju (sīkāk OECD statistikā (klikšķiniet šeit) vai vienkāršoti The Economist Big Mac indeksā (klikšķiniet šeit)), eiro šobrīd atrodas tuvu savai patiesai vērtībai attiecībā pret USD, un «drošās» valūtas SEK, NOK un JPY ir relatīvi pārvērtētas. Turklāt, Eirozonas valstu kopējā tirdzniecības bilance ir sabalansēta atšķirībā, piemēram, no ASV: Eirozonas valstu valdību parādsaistības tiek lēstas 92% apmērā no IKP, kamēr ASV 105% un Japānai 238%; Eirozonas valstu kopējais budžeta deficīts 2012. gadā tiek prognozēts 3.7% apmērā, kamēr ASV tas tiek prognozēts 8.4% un Japānā 9.1% (sīkāk skatīt SEB Nordic Outlook). Makroekonomikas dati šobrīd nepamato fundamentālu eiro kursa «sabrukšanu».
Ja investors nav gatavs uzņemties valūtas risku, paliek otra alternatīva: ieguldīt «drošajās» eirozonas valstīs. Sešas eirozonas valstis ir saglabājušas augstāko, AAA, kredītreitingu. Vācija tiek uzskatīta par šobrīd stiprāko un drošāko eirozonas valsti.
Ieguldot naudu piemēram Vācijas valsts parādzīmēs, investors var būt drošs par savu ieguldījuma pamatsummu termiņa beigās un, ja pat notiks neticamais un eiro pārstās pastāvēt, viņš saņems savu naudu atpakaļ vācu markās vai kā savādāk tās nākotnē nosauks. Par iegūto drošību investoram gan ir jābūt gatavam akceptēt zemāku ienesīgumu, Vācijas valdības 10 gadu parādzīmju ienesīgums šobrīd ir aptuveni 2% gadā.
Latvijas investoram paliek arī trešā, visvienkāršākā iespēja: izvietot līdzekļus latos. Piemēram, Latvijas valsts 10 gadu parādzīmes ienesīgums šobrīd ir aptuveni 6% gadā. Šajā gadījumā nebūs nenoteiktības un uztraukumu par kādu valūtu eiro ieguldījumi vienā vai otrā eirozonas valstī pārvērtīsies un kāds būs šīs jaunās valūtas kurss pret latu paša ļaunākā scenārija gadījumā. Investors gan uzņemsies kredītrisku pret Latvijas valsti, kas nav tik kredītdroša kā Vācija.