Pēdējo mēnešu laikā atsevišķi Eiropas taupības politiku aizstāvji reklamē Latvijas piedzīvoto finanšu krīzes laikā, lai ilustrētu to, ka «iekšējā devalvācija» darbojas. Tomēr šo piemēru nevar uzskatīt par veiksmes stāstu un Eiropas līderi, atkārtojot Latvijas paveikto, draud izraisīt jaunu finanšu krīzi.

Tā britu avīzē The Guardian raksta Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

M. Veisbrots norāda, ka ir smieklīgi par veiksmīgu saukt ekonomisko stratēģiju, kuras laikā valsts ekonomika samazinās par 24%, kas ir smagākais kritums 2008. – 2009. gadu krīzes laikā, bet oficiālais bezdarba līmenis pieaug no 5,3% 2007. gadā līdz vairāk nekā 20% 2010. gadā.

Lai gan bezdarba līmenis pašlaik ir samazinājies līdz 14,4% un ekonomika sākusi pieaugt – Latvijas taupības pasākumi bijuši pārāk augsta cena, lai maksātu par ne īpaši ātru atgūšanos. Tas ir apmēram tā pat, kā lielīties ar veiksmīgu ASV Lielo Depresiju, raksta M. Vesibrots.

«Pirmoreiz dzirdu par tādu Veisbrotu, nekad neesmu viņu saticis. Ja jūs pajautātu maniem kolēģiem Eiropā, domāju, diezin vai arī kāds cits viņu pazītu.»

Tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu: «Ar ko izskaidrojams, ka te bieži ieceļo ļaudis, kuri uzdodas par izciliem finanšu lietpratējiem un visbiežāk kritiski vērtē, ka Latvijas Bankas izvēlētais ceļš bijis kļūdains?» sacījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Uz iebildi, ka Veisbrots pārstāvot ASV bāzētu pētījumu centru, kurā darbojas – vai vismaz garām gājis – arī laureāts Stiglics, citi ievērojami vīri, Latvijas Bankas prezidents atbildējis: «Ar šādu institūciju arī neesmu sadarbojies, klātienē neesmu ticies, bet ar viedokļiem būtu labprāt apmainījies.»

Jāatgādina, ka Vašingtonas Ekonomikas un politikas pētniecības centra direktors, ekonomists Marks Veisbrots intervijā laikrakstam Dienas bizness novembra sākumā sacīja, ka «Latvijas ekonomika saruka par 25% pirms tā sāka atgūties. Cik cilvēku darbu zaudēja! Tas, ka ekonomika galu galā sākusi augt, nav nekāds panākums, jo jūsu kritums ir postošākais visā pasaulē».

«Domāju, ka viņš maldās. Latvijas ekonomikas krahs 2008. un 2009. gadā bija pats ļaunākais visā pasaulē. Tas ir atzīts pat viņa grāmatā. Kā gan viens cilvēks var saukt par sekmīgu to, ko var salīdzināt vienīgi ar Lielo depresiju Amerikas Savienotajās Valstīs!»

Tā uz laikraksta Diena norādi: «Mūsu premjers Valdis Dombrovskis starptautiski lepojas ar konsolidācijas politiku. Vai Latvijai ir pamats lepoties?» atbildējis CEPR (Center for Economic and Policy Research - ASV, Vašingtonā, bāzēta domnīca, kurā darbojas arī Nobela prēmijas laureāti ekonomikā Džozefs Stiglics un Roberts Solovs) līdzdirektors Marks Veisbrots.

«Tas nekādā gadījumā nav nekas tāds, ko es sauktu par sekmīgu,» viņš piebildis.

«Taču esmu ļoti priecīgs, ka ekonomika Latvijā patlaban aug. Vienlaikus man ir jānorāda, kāds ir bezdarba līmenis Latvijā, tas ir 16%, ja pieskaita nepilna darba strādniekus - 21%. Ja premjers ņem vērā tikai pēdējo gadu, viņš var teikt, ka risinājums ir sekmīgs. Taču tā nav, jo ir jāskatās ilgākā periodā,» viņš turpinājis.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Starptautiskās kompānijas jau tagad gatavo rezerves plānu gadījumam, ja eirozona sašķelsies, secināts Financial Times veiktajā pasaules kompāniju vadītāju aptaujā.

Satraukušies par to, ka Eiropas politiskie līderi nespēs kontrolēt eirozonas dalībvalstu parādu krīzi, kas patlaban turpina izplesties, uzņēmumu vadītāji norāda uz nepieciešamību pasargāt savas kompānijas no iespējamā eirozonas sabrukuma. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) šomēnes pieļāva Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, pirmo reizi Eiropas amatpersonu uzdrošinājās apšaubīt nu jau 13 gadus pastāvošās monetārās savienības pastāvību.

«Mēs esam sākuši domāt par to, kā sašķelšanās varētu izskatīties,» norādījis kompānijas Diego Europe prezidents Endrjū Morgans (Andrew Morgan). «Ja notiks kādas lielākas... izmaiņas ap eiro, tad mēs esam citādā situācijā. Valstīm atšķeļoties no eirozonas, notiks apjomīgas devalvācijas, kas importētās preces padarītu ļoti, ļoti dārgas,» tā Morgans.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Aizvadītajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības (ES) līderu samits nav bijis pietiekošs, lai atrisinātu eirozonas finanšu nedienas, pavēstījušas trīs lielākās kredītreitingu aģentūras.

Reitingu aģentūras pirmdien arī ir brīdinājušas, ka pārskatīs reģiona kredītreitingu. «Eiropas līderu oficiālajā paziņojumā piedāvāts maz jaunu risinājumu, tāpēc tas nemaina mūsu uzskatus par pieaugušo eirozonas mijiedarbības risku,» norāda Moody’s Investors Service.

Moody’s uzsver, ka ES valstu atkārtotas novērtošanas procesu plāno pabeigt nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā. Līdzīgu viedokli pauda arī Fitch, kas norādīja, ka «visaptveroša risinājuma trūkums ir palielinājis īstermiņa spiedienu uz eirozonas suverēnā kredītriska profiliem un reitingiem».

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

«Ir grūti noticēt, ka Latvija ir pārcietusi tik smagu krīzi, kāda patlaban ir Grieķijā,» rakstot par Latvijas paveikto krīzes seku likvidēšanā un nu jau nodrošināto spēcīgo ekonomisko izaugsmi, norāda izdevums The Economist, atzīstot gan, ka Baltijas valstu piekoptā krīzes politika ir izņēmums un nevar pilnībā kalpot kā modelis eirozonai.

Cīnoties ar krīzes sekām, atšķirībā no Grieķijas, Latvija taupības pasākumus ieviesa ļoti strauji un nu jau valsts atgriezusies pie spēcīgas izaugsmes, turklāt premjers Valdis Dombrovskis, kura vadībā tika ieviesti smagie taupības pasākumi, atkārtoti ievēlēts valdības vadītāja amatā.

Arī Latvijas kaimiņi – Lietuva un Igaunija – atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, turklāt Baltijas valstīm krīzes pārvarēšana izdevusies, saglabājot nacionālās valūtas piesaisti eiro. «Baltijas valstis rāda piemēru grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm, kā paveikt «iekšējo devalvāciju»,» raksta The Economist.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Eirozonas nākotne ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks atrisināta situācija Grieķijā un Spānijā, kā arī no tā, kā Eiropā virzīsies ciešākas integrācijas procesi, pavēstījis Slovākijas premjers Roberts Fiko (Robert Fico).

Viņš norādīja, ka eirozonas sabrukuma iespēja vērtējama kā piecdesmit pret piecdesmit, vēsta Reuters. «Protams, ka mani uztrauc eirozonas sabrukuma iespēja. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs atrisināsim Spānijas un Grieķijas situāciju,» sacījis R. Fiko.

Slovākijas premjers norādīja, ka gadījumā, ja piepildās prognozes par eirozonas sašķelšanos dienvidos un ziemeļos, viņa valstij būtu jāpaliek kopā ar valstīm, kas veidos Monetārās savienības kodolu.

«Ja tas notiks, Slovākijai par jebkuru cenu jāpaliek eirozonas kodolā. Tāpēc mēs apņemamies konsolidēt savas finanses saskaņā ar eirozonas valstu noteikumiem,» klāstīja Slovākijas premjers.

Eirozonas tautsaimniecības atgūšanās ir realitāte, lai gan ceļš uz priekšu joprojām būs bedrains un pozitīvās ziņas ekonomikai mīsies ar negatīvajām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Daudzejādo ziņu jūklī no eirozonas, kas vairākus ceturkšņus uzturēja pesimismu, pamazām sāk iespraukties arī pozitīvu ziņu asni. Protams, IKP dati ir nedaudz pozitīvāki k ā tika gaidīts, taču kopumā lēnīga ekonomikas atjēgšanās šā gada vidū tika gaidīta. Taču pozitīvāks pavērsiens vien bijis pateicoties, Vācijai, kas daudz nepārsteidz, un Francijai, par kuras ekonomikas stabilitāti joprojām pārliecības nav. Turklāt jāpiezīmē, ka pārējās valstis Itālija, Spānija, Nīderlande turpina rādīt mīnusus. Un, neskatoties uz kāpumu, gada izteiksmē kritums saglabājas,» svaigākos eirozonas ekonomikas datus komentē D. Gašpuitis.