Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.
Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.
Mācības dod jaunas atziņas
AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs skaidro, ka mācības ietvēra sevī ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes komersantiem, lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecību. „Viens no mācību mērķiem bija pārbaudīt un pilnveidot informācijas apmaiņas operativitāti un kvalitāti starp Gaso, dabasgāzes lietotājiem, dabasgāzes pārvades operatoru AS Conexus Baltic Grid un Ekonomikas ministriju, kura izspēles laikā pārstāvēja arī galveno koordinācijas institūciju iespējamās krīzes laikā - Valsts krīzes centru,” skaidro A. Koposovs.
Viņš uzsver, ka tieši no tā, cik operatīvi un kvalitatīvi būs organizēta informācijas plūsma starp iesaistītajām pusēm, būs atkarīgs ar krīzes pārvarēšanu saistīto lēmumu korektums un savlaicīgums. „Galvenais iemesls dabasgāzes lietotāju iesaistīšanai mācībās bija nepieciešamība tehniski uzlabot informācijas plūsmu, veikt nosūtītās un saņemtās informācijas apstrādi un analīzi, tādā veidā pārbaudot lietotāju gatavību reaģēt, kā arī analizēt lietotāju reaģēšanas ātrumu,” uz jautājumu, kāpēc tika iesaistīti gāzes lietotāji, atbild A. Koposovs. Viņš uzsver, ka mācību laikā Gaso pārbaudīja arī savu gatavību rīkoties enerģētiskās krīzes apstākļos, apzināja kapacitāti gadījumam, ja Gaso darbiniekiem būtu fiziski jādodas gazificētajos objektos, lai pārtrauktu dabasgāzes piegādi tiem lietotājiem, kas nepilda krīzes laikā noteiktās prasības samazināt savu dabasgāzes patēriņu.
„Kopš Gaso dibināšanas 2017. gadā vairākkārt esam iesnieguši priekšlikumus enerģētiskās krīzes pārvarēšanas jomas normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Diemžēl atbildīgās institūcijas ilgstoši nav pievērsušas tam pienācīgu uzmanību. Tāpēc viens no mācību mērķiem bija pārbaudīt Latvijas Ārkārtas rīcības plāna dabasgāzei un Ministru kabineta noteikumu Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā regulējuma pietiekamību un efektivitāti potenciālās enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, kā arī trūkumu konstatēšanas gadījumā aicināt atbildīgās institūcijas nekavējoties veikt pasākumus to novēršanai,” skaidro A. Koposovs.
Viņš norāda, ka regulējuma trūkumiem, kas identificēti krīzes situācijai pietuvinātajos apstākļos, ir krietni būtiskāka nozīme salīdzinājumā ar tiem, kas izklāstīti sausu priekšlikumu veidā. „Šobrīd, ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kā arī novērojamās tendences dabasgāzes tirgū, ikviens saprot, ka varbūtība, ka minētais regulējums tiks piemērots praksē, ir lielāka nekā ikvienā citā gadā no pēdējiem gadu desmitiem. Vai būtu prātīgi, tāpat kā iepriekšējos gados, iesniegt regulējuma pilnveidošanas priekšlikumus un ilgstoši gaidīt diskusijas turpinājumu ar iesaistītajām pusēm? Manuprāt, nē. Tāpēc šobrīd mēs darām visu iespējamo, lai pievērstu atbildīgo institūciju uzmanību dabasgāzes apgādes problēmām, kas var rasties enerģētiskās krīzes apstākļos, kā arī paši gatavojamies visām iespējamām situācijām, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu – citu variantu šobrīd mums nav,” tā A.Koposovs. Gaso ir informācija, ka šā gada augustā saturiski līdzīgas mācības plāno organizēt Igaunijas sadales un pārvades operatori.
Prakse liek koriģēt teoriju
Gaso secina, ka mācības izdevās vēl labāk, nekā plānots. Piemēram, svarīgākajā mācību fāzē, kad nosacīti tika izsludināta enerģētiskā krīze valstī, šo informāciju no Krīzes centra saņēmām plkst.13. „Spējām paveikt to, ka jau līdz plkst.17 tajā dienā saņēmām apstiprinājumu no 1500 lietotājiem, ka viņi ir saņēmuši mūsu izsūtīto brīdinājumu ar norādījumu samazināt dabasgāzes ikdienas patēriņu līdz noteiktajam apjomam. 900 lietotāji saņemto saiti apstiprināja e-pastā vai īsziņā, savukārt 600 lietotājus operatīvi apzvanīja Gaso kontaktu centra speciālisti,” stāsta A. Koposovs.
Kaut arī četru stundu laikā izdevās sakontaktēt 1500 lietotājus, viņš secina, ka iespējamā grupu sastāva pārskatīšana, revidēšana ir viens no mājasdarbiem, kas būtu jāpaveic pēc mācībām. „Piemēram, identificējām uzņēmumus, kas ir vienā vai otrā grupā, bet kuru patēriņš ir niecīgs vai arī tāda vispār nav. Līdz ar to šie lietotāji kopējo patēriņu faktiski neietekmē. Gan mēs, gan citi mācību dalībnieki saņēma dažādus signālus no uzņēmumiem – ir tādi ražotāji, kuriem nebija problēmu gāzes patēriņu samazināt, savukārt citiem ražošanas tehnoloģiskie procesi būtu apdraudēti. Jo mazāks būs lietotāju skaits, ar kuriem krīzes apstākļos mums būs jāstrādā, jo operatīvāk varēsim paveikt savus pienākumus X stundā, ja tāda pienāks,” tā A. Koposovs.
Viņš atgādina, ka viens no mācību mērķiem bija izvērtēt spēkā esošo normatīvo regulējumu – Ministru kabineta Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā (19.04.2011.) noteikumu un Latvijas Ārkārtas rīcības plāna dabasgāzei pietiekamību enerģētiskās krīzes efektīvai pārvarēšanai. Ņemot vērā aktuālo situāciju, mācību dalībnieku sākotnējie secinājumi liecina, ka abos dokumentos būs nepieciešams veikt izmaiņas. „Sperot nākamos soļus normatīvā regulējuma uzlabošanai, Ekonomikas ministrija rīko tikšanās ar iesaistīto nozaru uzņēmumiem, lai detalizēti apspriestu enerģētiskās krīzes simulācijā gūtās mācības un konkrētus priekšlikumus normatīvā regulējuma korekcijām,” tā A. Koposovs Ekonomikas ministrija jau 28. jūlijā organizēs klātienes diskusiju ar mācību organizatoriem un stratēģiskajiem energouzņēmumiem, lai pārrunātu to secinājumus un priekšlikumus potenciālās enerģētiskās krīzes situācijas vadīšanas un novēršanas procesa uzlabošanai.
Mācības vajadzēs atkārtot
„Pēc iepriekšminēto normatīvo regulējumu pārstrādes būtu nepieciešams atkārtot mācības ar mērķi pārliecināties, ka visas nepilnības tika novērstas un regulējumi darbojās reālajos apstākļos,” uz jautājumu par mācību atkārtošanu atbild A. Koposovs. Jāņem vērā, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu katru gadu līdz 1. septembrim (t.i., līdz apkures sezonas sākumam) Gaso ir pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem pārskatīt enerģijas lietotāju sarakstus, aktualizējot to piederību kādai no krīzes (vai prioritāšu) grupām, kā arī aktualizēt Gaso iekšējo dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, iesniedzot šo visu paketi Ekonomikas ministrijai. Tādējādi šādu mācību organizēšana ir visefektīvākais veids, kā var aktualizēt šo dokumentu un sarakstus.
Nav gāzes – nav ražošanas
„Dabasgāze ir būtiska ražošanas procesa sastāvdaļa, tāpēc tās piegādes samazināšana par 80% nozīmē ražošanas slēgšanu,” situāciju, kas notiek, ja dabasgāzes piegādes tiek samazinātas realitātē, nevis mācībās, komentē AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks. Viņš atzīst, ka pie 20% piegādes līmeņa vienīgais, ko varēs nodrošināt, ir ražotnei nepieciešamās infrastruktūras neaizsalšanu. Ja ražošanas uzņēmums nespēj ražot produkciju, tad tas nevar maksāt nodokļus, nodarbināt cilvēkus, kā arī veikt samaksu citiem par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm. „Farmācija ir gan liels darba devējs, gan liels nodokļu maksātājs, un tā ir stratēģiska nozare, tāpēc lēmumu pieņēmējiem jāpārskata iepriekš noteiktais par to, kurā līmenī (kad un par cik lielu apjomu tiek samazināta dabasgāzes piegāde krīzes situācijā) kādi uzņēmumi atrodas un kādas ir sekas to darbības paralizēšanai,” iesaka J. Buks. Viņš atgādina, ka Latvijā ir daudz energoietilpīgu uzņēmumu, tāpēc, pirms aizgriezt krānu, vispirms būtu septiņas reizes jānomēra, jo šādu energoresursu padeves apjomu būtiska ierobežošana vai - vēl jo vairāk - pilnīga atslēgšana draud ar būtiskām sekām, kuru novēršanai var nākties tērēt ievērojami vairāk, nekā būs vērta ietaupītā gāze. „Ceru, ka tās ir tikai mācības un līdz reālajai gāzes padeves samazināšanai vai - vēl jo vairāk - atslēgšanai nenonāksim,” tā J. Buks.
Sezonas faktors
„Ražotnes degļa jauda ir 13,9MW, un diennaktī ražojam līdz 1600 tonnām asfalta, un dabasgāzes atslēgšana vasaras sezonas laikā ir pielīdzināma katastrofai,” uz jautājumu, kādas sekas būtu reālajai gāzes atslēgšanai, atbild ceļu būves SIA Binders Daugavpils Asfaltbetona rūpnīcas ražošanas vadītājs Aigars Pudāns. Viņš pieļauj, ka vasarā asfaltbetona ražotne ir viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem. „Strādājam līdz mīnus 5 grādiem pēc Celsija, ziemā, kad gaisa temperatūra ir zemāka, ražotnē tiek veikta tehniskā apkope, remonti, gatavota rūpnīca nākamajai sezonai, tāpēc šajā laikā gāzes padeves samazināšana vai pat pilnīga atslēgšana saimniecisko darbību neietekmēs,” tā A. Pudāns. Viņš cer, ka gāzes piegādes jaudas ierobežošana vai - vēl vairāk - pilnīga atslēgšana tiks izspēlēta tikai un vienīgi mācībās, nevis dzīvē.
Mācības - labākais veids
„Mācībās – situācijas imitācijā – piedalījāmies, un tādas ir nepieciešamas, lai saprastu gan to, kā uzņēmumiem – patērētājiem rīkoties, gan arī to, kā rīkosies šādā iespējamā krīzes situācijā gāzes apgādes sistēmas operators,” skaidro SIA Pranit Exim atbildīgā persona par energosistēmu un gāzes saimniecību Arnolds Šimkus. Viņš atzīst, ka uzņēmuma ietekmēšanas līmenis atkarībā no gadalaika gāzes piegādes samazināšanas situācijā būs atšķirīgs. „Krājumu uzglabāšanai vajag apmēram +10 grādus pēc Celsija, bet to varam noturēt arī pie samazināta dabasgāzes piegādes apjoma, tāpat kā darba telpu apsildes jautājumu,” tā A. Šimkus. Viņš atzīst, ka dabasgāze ir nepieciešama un pāriet uz citu kurināmo nav nedz ātrs, nedz arī lēts process, jo īpaši, ja pašlaik visa veida kurināmajam pieaug cenas.
Pašiem jārūpējas
„Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai kā mazam tirgum uz Eiropas kartes ir jārēķinās, ka rudenī vai ziemā var pienākt brīdis, kad valsti skar reāla enerģētiskā krīze. Un tajā brīdī Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esošā dabasgāze un Klaipēdas LNG termināļa pieejamās jaudas kļūs par mūsu un kaimiņvalstu (Lietuva, Igaunija un pat daļēji Somija) vienīgo iztikas avotu, un jāņem vērā, ka šie apjomi nav bezizmēra,” uz jautājumu par to, vai šādi gāzes atslēgumi varētu tikt izspēlēti nevis tikai un vienīgi mācībās, bet gan realitātē, atbild A. Koposovs. Viņa sacītais nozīmē, ka šobrīd visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem ārkārtīgi svarīgi ir parūpēties par Inčukalna pazemes gāzes krātuves laicīgu piepildīšanu ar dabasgāzi. „Pie drūmākā scenārija, ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes var arī nepietikt,” tā A. Koposovs.
Putni neizdzīvos
A/s Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs pat runas par dabasgāzes piegādes samazināšanas iespējām vērtē negatīvi. Proti, putnu audzēšana ir ļoti energoietilpīgs process. Vistas tiek audzētas lielās ēkās, kuru platība ir 1500 m2 , un Latvijā tādu ir 100. Ikvienā šādā telpā visu gadu nepārtraukti ir jāuztur temperatūra, kura nav mazāka par +30 grādiem. “Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā puntu fermās temperatūras uzturēšanai izmantotais energoresurss ir dabasgāze, un, ja tiek mākslīgi samazināta tās piegāde, tad tas nozīmē audzēšanas ēku slēgšanu,” skaidro A. Pranckevičs. Viņš atzīst, ka, audzējot putnus, nav iespējams “ātrāk” vai “vēlāk” ieslēgt gāzes padevi: “Pat samazinot gāzes padevi par 20%, tas būtu kritiski, jo fiksēto ražošanas izmaksu īpatsvars ir vairāk nekā 80%, tādējādi cietīsim milzīgus zaudējumus.” Viņš atzīst, ka Lietuvā pagaidām par iespējamiem gāzes piegāžu samazināšanas vai atslēgšanas riskiem nav dzirdēts.
