Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.
No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.
SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.
Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.
Aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti norāda, ka ar jēdzienu «mini-devalvācija», visticamāk, tiek saprasta lata vērtības samazināšana pret eiro maksimāli par 15% jeb tā dēvētā kursa koridora paplašināšana.
Minētajā dokumenta kopijā vai viltojumā ir teikts, ka SVF ir apmierināts ar Latvijas līdzšinējo darbību, ieviešot vienošanās nosacījumus, taču tiek uzsvērts, ka sociālo tēriņu jautājumā nav redzams progress. Proti, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas, tiek apšaubītas valdības iespējas veikt nepieciešamās reformas sociālajā jomā, par kurām jau ir panākta vienošanās, tāpēc esot nepieciešams raudzīties «mini-devalvācijas» virzienā, paplašinot lata piesaistes koridoru pret eiro, kas ļautu paātrināt Latvijas izeju no krīzes.
Jau pagājušā gada sākumā premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzina, ka SVF neuzstāj uz lata devalvāciju, tomēr fonds pret to neiebilstu. Stabils lata kurss bija Latvijas valdības pozīcija, ko tā 2008.gada nogalē aizstāvēja sarunās par starptautisko aizdevumu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Vjačeslavs Dombrovskis aģentūrai LETA uzsvēra, ka situācijā, kad Latvijas darba meklētāju skaits ir sasniedzis 22%, lata devalvācija joprojām ir aktuāls jautājums, par kuru ir un vienmēr bijušas nepieciešamas diskusijas. Viņš nepiekrīt Latvijas Bankas (LB) viedoklim, ka devalvācija nedotu pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai.
LB ir stingri iestājusies pret lata devalvāciju un par stabila lata kursa saglabāšanu. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs vēl pagājušajā sestdienā NATO Parlamentārās asamblejas sesijā pauda viedokli, ka nacionālās valūtas devalvācija Latvijas ekonomikai būtu inde, nevis zāles, un no šāda soļa nebūtu nekādu pozitīvu rezultātu. Viņš devalvāciju nosauca par primitīvu pieeju problēmu pārvarēšanai.
Savukārt ekonomists Dombrovskis uzskata, ka devalvācija veicinātu ne tikai eksportu, bet arī iekšējo tirgu un pieprasījumu. Viņaprāt, lata devalvācija, kas nepārsniegtu 15%, arī neietekmētu Latvijas iespējas ieviest eiro.
LB mājaslapā lasāms ieraksts, ka «devalvācija ir strupceļš, kas jāapzinās ikvienam, kurš prātuļo, kaut vai teorētiski, par lata devalvāciju». NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Rimšēvičs norādīja, ka nevar visās valstīs izmantot vienu un to pašu pieeju, bet mazās un atvērtās ekonomikās metodes ekonomikas stabilizācijai ir citādas nekā lielās un slēgtās.
LB prezidents uzsvēra, ka tieši fiskālā politika ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu izaugsmi, kritizējot iepriekšējo «labo» gadu pieredzi, neizveidojot budžeta pārpalikumu. Tāpat kā citās savās uzstāšanās reizēs, arī šoreiz Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijai jāveic arī turpmāka budžeta konsolidācija, kas var atgriezt valsti uz ilgtspējīgas ekonomikas ceļa.
Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, kurš ir arī apvienībā Vienotība ietilpstošās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) finanšu un ekonomikas grupas biedrs, sarunā ar Nozare.lv atgādināja, ka SVF vadītājs jau iepriekš ir atzinis SVF atbalstu valūtas kursa maiņai Latvijā.
Ošlejs, kurš ir viens no aktīvākajiem lata devalvācijas idejas aizstāvjiem, joprojām uzskata, ka Latvijai ir tikai divas alternatīvas. Pirmā, saglabāt «cietu» valūtas kursu, bet ievērojami samazināt sociālos tēriņus, tajā skaitā medicīnai, izglītībai, pensijai, kas, pēc Ošleja vārdiem, tikai pasliktinās dzīves līmeni un neliks pamatu izaugsmei. Savukārt otra alternatīva esot noteikt mainīgu valūtas kursu un tādējādi stimulēt ekonomiku.
«Manuprāt, SVF vēlas pateikt (to Ošleijs teica, pieņemot, ka vēstule nav viltojums - red.), ka 400 miljonu latu budžeta konsolidācija ir nereāli liels samazinājums, bet politiķiem priekšvēlēšanu laikā nebūs dūšas pateikt cilvēkiem, ka ir jāmazina pensijas, ka nevarēs apmaksāt ārstēšanos un principā - ir jāemigrē prom no Latvijas,» sacīja ekonomists.
«LB ir pierādījusi, ka tā spēj noturēt pilnīgi jebkuru valūtas kursu, jo Latvija ir maza valsts un LB ir spējusi sarunāt ar komercbankām, kāds būs valūtas kurss,» sacīja lata devalvācijas aizstāvis, piebilstot, ka viņa aicinājums devalvēt latu ir pamatots, jo «citur ekonomika jau pieaug, kamēr pie mums vēl nē».
«Mini devalvācijas» pluss, pēc Ošleja teiktā, varētu būt tas, ka lata kurss nepiedzīvo tik lielas izmaiņas un tādējādi necieš tie kredītņēmēji, kuru aizņēmušies eiro valūtā.
«Ja īsteno lielāku devalvāciju, tad varētu konvertēt eiro kredītus uz latiem, kompensējot bankām zaudējumus, lai atvieglotu kredītu nastu, kas varētu būt ekonomikas dzinulis,» pauda Ošlejs.
Taujāts, vai aktivitātes ap LB padomes kandidātu vēlēšanām varētu būt saistītas ar kādām politiskajām interesēm, lai aktualizētus jautājumus par lata devalvāciju, Ošlejs atzina, ka par to viņš nav informēts, «bet būtu prātīgi, ja ievēlētu zinīgus speciālistus, lai veidotos diskusijas par to, kas un kā būtu labāk Latvijas ekonomikai».
Viņaprāt, LB padomes amatos vajadzētu ievēlēt tādus ekspertus kā Alfu Vanagu, Gati Kokinu (SCP) vai Vjačeslavu Dombrovski, kuri esot pierādījuši savu augsto kompetenci makroekonomikā un varētu dot būtisku pienesumu LB.
Atbildot uz jautājumu, vai būtu prātīgi LB padomē ievēlēt ar politiku saistītus cilvēkus, Ošlejs uzdeva pretjautājumu: «Vai jums liekas, ka Latvijā varam atrast kādu, kas nav saistīts ar politiku?» un pats arī steidza atbildēt: «Mēs esam pārāk maza valsts, un rezervistu soliņš ir pārāk īss.»
Savukārt IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis Nozare.lv pauda viedokli: ja šī brīža ekonomiskajā situācijā un priekšvēlēšanu gaisotnē LB padomē tiktu ievēlēti politiski angažēti pārstāvji, Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas vērotāji to uztvertu kā potenciālu apdraudējums lata stabilitātei un Latvijas izvēlētajam kursam uz eiro ieviešanu.
Viņaprāt, politiski virzītu cilvēku ievēlēšana bez izsvērtām diskusijām radītu negatīvu reakciju starptautiskajā vidē un varētu novest pie Latvijas reitingu samazinājumiem, uzbrukumiem latam, kā arī procentu likmju celšanās.
Tomēr investīciju baņķieris atzīst, ka LB padomē nevajadzētu būt tikai bankai pietuvinātiem cilvēkiem, bet tajā nepieciešami arī nozares speciālisti, kas nāk no privātās sfēras, valsts pārvaldes, kā arī atzīti nozares eksperti ar atbilstošu izglītību un kas profesionāli nodarbojas ar ekonomiku.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis, komentējot sarunu gaitu ar SVF un Eiropas Komisiju, norādīja, ka pašlaik notiek diskusija par visiem starptautiskā aizdevuma programmas jautājumiem, piemēram, tiek vērtēts makroekonomiskās attīstības scenārijs 2011.gadam, kurā rūpīgi tiekot izvērtēta nākamā gada ekonomikas situācija, iespējamie nodokļu ieņēmumi, plānotie izdevumi 2010. un 2011.gadā, kā arī citas pozīcijas.
«Starptautisko aizdevēju misijas ietvaros Latvijas valdība un oficiālās valsts institūcijas aizstāv Latvijas intereses,» uzsvēra Jarockis.
Jau ziņots, ka no 19.maija līdz 4.jūnijam Latvijā strādā starptautisko aizdevēju pārskata misija SVF un Eiropas Komisijas speciālistu vadībā, lai izvērtētu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas un ar aizdevējiem noslēgto vienošanos izpildi.
