Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.
D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.
«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.
D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).
«Vienmēr ir labi, ja vietējie un ārzemju eksperti satiekas un salīdzina savus redzējumus. OECD ik pa pusotru gadu veic atsevišķu valstu pētījumus, tā sauktos country studies. Tas palīdzēs attīstīt analītisko kapacitāti visdažādākos laukos. OECD, piemēram, ir noderīga datubāze par preču tirgus regulēšanu daudzās valstīs, un tajā varēs iekļaut arī Latviju,» D. Mūrs teica.
Runājot par iespējām Latvijas valdībai iegūt dažādus viedokļus un redzējumus par ekonomisku, sabiedrisku un politisku problēmu risināšanu, SVF pārstāvis norādīja uz darba dalīšanu starp SVF, Pasaules Banku un citām organizācijām. «Ja runa ir par iestāžu atbildību par budžetiem un finanšu sistēmas stabilitāti, tad tas skar SVF ekspertu zināšanu pašu kodolu. Ja rodas nozares problēma, piemēram, veselības aprūpē vai izglītībā, tas vairāk sliecas uz Pasaules Bankas specializāciju. Arī OECD ir daudz ekspertu valsts pārvaldes, darba tirgus jautājumos,» D. Mūrs sacīja, skaidrojot, ka SVF par dažām aktuālām problēmām Latvija varot atbildēt tikai savā specifikā.
Piemēram, jautājumos par bezdarba un nabadzības mazināšanu, kā arī par privāto darba devēju attieksmes pret strādājošiem uzlabošanu, Mūrs norādīja, ka no SVF viedokļa «galvenais uzņēmējdarbībai ir stabila un prognozējama biznesa vide, tiesu sistēma, uz kuras darbību var paļauties - par to SVF Latvijai ir aizrādījis. Tad, protams, svarīga ir makroekonomiskā stabilitāte».
SVF pārstāvis atturīgi komentēja Latvijas medijos izskanējušos stāstus par uzņēmumu vadītājiem, kas pērk lepnas mašīnas, bet neinvestē darbinieku darba apstākļu uzlabošanā, apmācīšanā un produktivitātes vairošanā.
«Protams, ka vēlamies, lai uzņēmēji pieņem saprātīgus lēmumus un iegulda līdzekļus cilvēkresursos un «cilvēku kapitālā». Tomēr SVF pats galvenais ir nodrošināt makroekonomisko stabilitāti,» viņš teica.
Austrālijas pilsonis Deivids Mūrs ieradās Latvijā 2009. gada jūnijā SVF palīdzības programmas ietvaros. D. Mūrs strādājis SVF kā ekonomists kopš 1999. gada un ir strādājis ar vairāku valstu ekonomiku analīzi, tostarp Lietuvu, Horvātiju, Slovākiju un Rumāniju. Pirms darba SVF D. Mūrs strādāja kā ekonomists Austrālijas centrālajā bankā Reserve Bank of Australia. Augstāko izglītību viņš ieguvis Austrālijas Maquarie University.
SVF ir starptautiska organizācijā, kurā piedalās 188 valstis ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību monetārās politikas jomā, nodrošināt finanšu tirgu stabilitāti, veicināt starptautisko tirdzniecību, augstu nodarbinātības līmeni, ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī mazināt nabadzību visā pasaulē.
SVF formāli dibināts 1945. gada decembrī pēc koncepcijas, kuru izstrādāja 1944. gada Bretonvudsas konferencē, kur apsprieda jaunu pēckara starptautiskās ekonomiskas sadarbības modeli, lai neatkārtotos 30. gadu krīze, kur nesaskaņotas monetārās politikas dēļ valstis viena otru centās «apspēlēt» ar devalvācijām un tirdzniecības barjerām.
