Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.

«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu un tieslietu sistēmas efektivitāti. Banku izsniegto kredītu apmērs privātajam sektoram turpina samazināties, kas arvien vairāk ietekmēs arī investīcijas, brīdina SVF.

Dažus gadus pēc ekonomikas krīzes Latvijā produktivitāte auga straujāk nekā algas, tādējādi uzņēmumi varēja finansēt investīcijas ar uzkrātajiem ieņēmumiem. Tomēr situācija darba tirgū ir kļuvusi saspringtāka, algas ir pieaugušas, tādējādi kreditēšanas izaugsmes atdzīvināšanai būtu jākļūst par politikas prioritāti. Jācenšas veicināt mazo un vidējo aizņēmumu kreditēšanu, piedāvājot kredītu garantijas un attīstot kredītbirojus ar standartizētu informāciju, teikts SVF ziņojumā.

Reformas ar mērķi tālāk samazināt privātā sektora parādu slogu varētu palīdzēt atdzīvināt pieprasījumu pēc aizņēmumiem, mazināt kredītrisku uztveri un likt pamatu investīciju kāpināšanai. Lai to panāktu, būtu nepieciešams sekmēt tieslietu sistēmas efektivitāti, jo sevišķi saistībā ar bankrota procedūrām, rosina SVF. Nepieciešams veicināt iespēju risināt strīdus mediācijas un arbitrāžas ceļā, tāpēc būtu jānodrošina labāka iespēja piekļūt šīm institūcijām. Vairāk risinot strīdus ar mediācijas vai arbitrāžas palīdzību, tiktu samazināta tiesu noslodze.

No 26. februāra līdz 10. martam Rīgā strādā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, informē Latvijas Banka.

Starptautisko ekspertu vizīte notiek SVF veiktās organizācijas dalībvalstu pārraudzības ietvaros, un tās laikā plānota tikšanās ar Latvijas Bankas vadību un ekspertiem, kā arī citu institūciju un privātā sektora pārstāvjiem. Sarunu mērķis - apspriest Latvijas ekonomikas attīstību un plānoto ekonomikas politikas stratēģiju. Misijas rezultātā tapušais SVF ekspertu novērtējums un ieteikumi ekonomikas politikas jomā šā gada maijā tiks izskatīti SVF Valdē un nodoti sabiedrības vērtējumam.

Vizītes laikā notiks arī konsultācijas SVF reģionālajā – Baltijas – griezumā. 2013. gadā SVF pārraudzības politikas pārskatīšanas rezultātā SVF ir uzsācis pilotprojektu – tā saucamās klastera konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir reģionālās pārraudzības stiprināšana.

SVF izdara secinājumus: nekustamo īpašumu tirgus turpmāk būs zem lupas

Ne no izaugsmes vien ekonomikas dzīvo, bet arī no stabilitātes – tā pasaules līderiem un politikas veidotājiem norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) globālo mājokļu tirgus pētījuma atziņās. SVF bīstamo spēles laukumu turpmāk uzraudzīs pastiprināti – tā apsolīts līdz ar pirmā Globālā mājokļu apskata publicēšanu.

Pūš sirsnīgi

Spriežot pēc SVF datiem, kas ņem vērā fonda paša, OECD u.c. aprēķinus, pasaules mērogā nekustamo īpašumu burbulis tiek pūsts sirsnīgi – globālā mērogā mājokļu cenas ir augušas septiņus ceturkšņus pēc kārtas, un pašlaik ir sasniegts 2006. gada otrā ceturkšņa cenu līmenis. 14 no 24 aplūkotajām pasaules ekonomikām mājokļu cenas attiecība pret mājsaimniecību vidējiem gada ienākumiem ir virs vēsturiskajiem šā rādītāja līmeņiem.

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Ņemot vērā, ka Latvija savas saistības izpildījusi, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vasarā slēgs savu pārstāvniecību Rīgā, liecina SVF paziņojums.

Pārstāvniecība tiks slēgta, fonda pārstāvim Deividam Mūram noslēdzot savu misiju Latvijā.

SVF biroju atvēra 2009. gada vidū pēc tam, kad Latvijai tika apstiprināta starptautiskā palīdzība. Tagad Latvija ir izpildījusi aizdevuma nosacījumus un aizdevumu atmaksājusi, kā arī atguvusi makroekonomisko stabilitāti, uzsver SVF pārstāvji, piebilstot, ka ir ielikts stabils pamats, lai ekonomika veiksmīgi atveseļotos, kaut arī pastāv vairāki lieli izaicinājumi, piemēram, joprojām augstais bezdarbs un nepieciešams turpināt veikt mikroekonomikas reformas.

SVF turpinās sadarboties ar Latviju, sniedzot konsultācijas, tāpat kā citām SVF dalībvalstīm.

Db.lv jau rakstīja, ka SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Grieķijai šobrīd papildu taupība nav nepieciešama un izdevumu samazinājumi jau bijuši pārlieku bargi, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Ja Grieķija ievēros vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību (ES) attiecībā uz budžeta pārpalikuma palielināšanu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pretstatā SVF ieteikumiem, tad tai nevajadzētu vainot fondu par papildu taupības īstenošanu, lai sasniegtu šo mērķi, bloga ierakstā norāda SVF amatpersonas.

SVF vecākais ekonomists Moriss Obstfelds un Eiropas nodaļas direktors Pols Tomsens, kuri bijuši iesaistīti saunās ar Grieķiju, izmanto šo blogu, lai aizstāvētu SVF pret dezinformāciju, kas, pēc viņu uzskatiem, izkropļo patiesību.

Pēc vairākas dienas Grieķijā ilgušām demonstrācijām saistībā ar jauniem budžeta izdevumu samazinājumiem amatpersonas vēsta, ka SVF tiek kritizēts par papildu fiskālās taupības pieprasīšanu, jo sevišķi par tās noteikšanu kā nosacījumu tik ļoti nepieciešamajai parādu sloga mazināšanai.

Pirmdien Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apstiprināja vidēja termiņa aizdevumu Ukrainai viena miljarda eiro apmērā, raksta kyivpost.com.

Šis aizdevums tiks izmantots valdības ekonomikas programmai, ko atbalstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Iepriekš ES apstiprināja finansējumu 610 miljonu eiro apmērā, kas pagaidām vēl nav pārskaitīts Ukrainai.

Db.lv jau rakstīja, ka SVF pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.

Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.

Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde cer, ka Grieķijas valdība būs stabila un kādu dienu Eiropa novērtēs fonda darbu, kas patlaban saskāries ar plašu kritiku.

Sarunā ar aģentūru AFP K. Lagarde norādīja - tikai laiks ļaus novērtēt un saprast SVF lomu reģionā, kur fonds piedalījies jau četru eirozonas valstu starptautiskajos aizdevumos. «Ir dabiski, ja SVF savas darbības laikā tiek uztverta negatīvi – kontrolējoša un savus noteikumus diktējoša. Fonds vienmēr iesaistās krīzes situācijās,» sacīja K. Lagarde.

K. Lagarde atzina, ka fonds piemērojis «sāpīgu medicīnu», tomēr vienlaikus arī uzsvēra, ka fonda finansiālo programmu rezultāti jāanalizē ilgā laika posmā. Par piemēru viņa minēja SVF darbību Āzijas krīzes laikā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados.

«Āzijas valstis, kas savulaik kritizēja SVF, patlaban ir pateicīgas par to, ka viņām nācās īstenot reformas. Es ceru, ka kādu dienu SVF darbības Eiropā arī tiks novērtētas,» sacīja K. Lagarde.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

10. martā noslēdzas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu vizīte Latvijā.

SVF misija Latvijā noritēja no 26. februāra, un tās laikā notika tikšanās ar Latvijas amatpersonām un ekspertiem.

Latvijas Banka iepriekš informēja, ka SVF ekspertu vizītes Latvijā laikā notiek arī konsultācijas reģionālajā - Baltijas - griezumā. Konsultāciju rezultātā taps Baltijas klastera ziņojums, kas maijā tiks apspriests SVF valdē kopā ar Baltijas valstu individuāliem pārraudzības ziņojumiem un publicēts vasaras sākumā.

Baltijas klastera ziņojuma mērķis ir novērtēt starpvalstu saikņu un attiecīgo valstu politiku savstarpējo ietekmi, risku izplatīšanās kanālus, kā arī sniegt rekomendācijas ekonomikas stiprināšanai ne tikai valsts, bet arī reģiona griezumā. Šāds starptautisko ekspertu vērtējums būs noderīgs informācijas avots ekonomiskās politikas veidotājiem Latvijā, vērtē Latvijas Bankā.