Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.
Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.
Iedzīvotāji pamatā algas saņem latos un arī to galvenie izdevumi ir latos, piem., komunālie pakalpojumi, pārtikas un apģērbu iegāde. Tādējādi lata vērtības samazinājums pret eiro ietekmētu tos iedzīvotājus, kuriem ir kredītsaistības eiro. Piem., mājsaimniecība ik mēnesi līdz šim veica kredīta maksājumu 200 eiro apjomā. Pirms veikt maksājumu, tai saņemtos latus nācās samainīt uz eiro pēc bankas noteiktā tās dienas tirgus kursa. Banku noteiktie tirgus kursi pēdējā laikā atrodas pie LB noteiktā koridora augšējas robežas, kas saistīts ar zināmu latu trūkumu tirgū, ko savukārt daļēji izraisīja neuzticība nacionālajai valūtai. Tātad, lai par 200 eiro mājsaimniecībai jāšķiras no 142.96 Ls. Pie 15 % pieļautā koridora un pieņemot, ka kurss atrastos pie augšējās robežas, proti, 0.8082246 EUR/LVL, mājsaimniecībai 200 eiro iegādei būtu jāšķiras vismaz no 161.6 Ls. Ja latu pielīdzina eiro viens pret viens, tad 200 eiro iegādei būtu jātērē vismaz 200 Ls. Tātad mēneša maksājums pieaug attiecīgi par 13 % un teju 40 %.
Lata vērtības izmaiņu ietekmes izpētei uz eksportētājiem jāņem vērā, ka šajā ziņā ir ļoti daudz variācijas. Pieņemsim, ka ir runa par tādiem uzņēmumiem, kuriem daļa izdevumu resursu iegādei, algām, ir latos, bet ieņēmumi no pārdotās produkciju – eiro. Tātad, šiem uzņēmumiem vismaz daļa saņemto eiro ir jāsamaina latos, lai kaut vai izmaksātu algas. Tātad, uzņēmums ir pārdevis produkciju par 1 miljonu eiro. Lai no saņemtajiem eiro algās un attiecīgi nodokļos valstij varētu izmaksāt, piem., 200 tūkst. Ls, pie pašreizējā kursa (0.7052 Ls/eiro), uzņēmumam jāsamaina 283.61 tūkst. eiro. Ja kurss palielinās vismaz līdz 0.8082246, tad latu iegādei jāpatērē 247.45 tūkst. eiro. Tātad nosacīti, uzņēmuma rīcībā paliek vairāk eiro.
Tomēr te jāpiekrīt ekspertu secinājumam, ka devalvācija neko būtisku nedos eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs «ciet», bet eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.
Tiesa, pēdējā laikā ir parādījies vēl viens aspekts un tas ir milzīgais 7.5 miljardu eiro valsts aizņēmums, ko mēs saņēmām eiro, un kurš eiro arī būs jāatdod. Lielākās cerības, protams, varam likt uz plānu 2012. gadā ieviest eiro, jo tad atkritīs milzīgas problēmas, kā 5 miljardus latu nodokļos vai citā veidā saņemtos latu valsts var bez zaudējumiem samainīt uz eiro.
Vairāk lasiet 6. marta laikrakstā Dienas bizness.