Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.
Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.
Pēc viņa teiktā, par grivnas iespējamās devalvācijas apmēru un laiku gan viedokļi atšķiras. Šobrīd valūtas foward kontraktu cenas liecinot: tirgus konsensuss ir, ka līdz vēlēšanām kurss visdrīzāk tiešām saglabāsies stabils, taču pēc sešiem mēnešiem grivna pret ASV dolāru varētu būt jau par apmēram 13% lētāka, bet pēc gada jau ap 20% lētāka.
Samērā līdzīgus skaitļus nosauc SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, devalvācijas iespējamais koridors varētu būt robežās no 10-20%.
No A. Kotāna stāstītā izriet, ka devalvācijas gadījumā lielas problēmas varētu tikt sagādātas banku sektoram. «Kopumā Ukrainas bankas apmēram 40% no kredītiem ir izsniegušas ārvalstu valūtā, tādēļ var samērā droši paredzēt, ka būtiskākas vietējās valūtas vērtības samazinājuma gadījumā pieaugtu slikto kredītu apjoms, radot zaudējumus bankām. Mazumtirdzniecības nozarei arī noteikti klātos grūti,» vērtē ekonomikas eksperts.
Viņš vienlaikus norāda arī uz potenciālajiem ieguvējiem un tie devalvācijas gadījumā klasiski ir meklējami eksporta nozarēs. Ukrainas gadījumā tie noteikti ir starp metalurģijas uzņēmumiem, kas eksportē nozīmīgu daļu savas produkcijas. Arī lauksaimniecības uzņēmumi, kuri savu produkciju pārsvarā eksportē, varētu iegūt, tomēr pastāv politiskais risks, ka valdība, redzot strauju lauksaimniecības preču eksporta pieaugumu, varētu atjaunot eksporta kvotas, potenciālos scenāriju valsts ārējā tirdzniecībā ieskicē eksperts.
Pēc D. Gašpuiša teiktā, pastāv viedoklis, ka grivnas stiprums kaitē konkurētspējai un neliela un kontrolēta valūtas korekcija 5% apmērā nāktu par labu eksportam. «Taču vājākas pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas ierobežo pieprasījumu pēc Ukrainas eksporta precēm, piemēram, tērauda un citiem metāliem, pārtikas izejvielām. Tādēļ vājā pieprasījuma konjunktūra, kā arī eksporta tirgu pretpasākumi var nedot gaidāmo rezultātu,» secina SEB bankas eksperts.
Vienlaikus eksperti izsaka pieļāvumu, ka valūtas kursu svārstības eiro/ASV dolāra un ASV dolāra/grivnas valūtu pāros ļautu Latvijas eksportētājiem izsprukt no būtiskiem zaudējumiem, taču viss atkarīgs no katra uzņēmuma produkcijas specifikas un cik nozīmīgs produkcijas apjoms no saražotā tiek eksports uz Ukrainu.
«Pēdējā gada laikā Latvijas konkurētspēja ir uzlabojusies, jo eiro vērtība pret grivnu ir kritusies. Jūnijā kritums bija 10-12% robežās, tādēļ devalvācija drīzāk likvidētu līdzšinējo ieguvumu,» skaidro D. Gašpuitis.
Tomēr viņš piebilst, ka, darbojoties Ukrainā, negatīviem pavērsieniem ir jābūt gataviem. «Sakarā ar Eiropas parādu problēmu saglabāšanos, Ukrainas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir ievērojami samazināta līdz 2-3%, kas savukārt pieprasa ātru reakciju, jo turpinoties, pieaugot kapitāla aizplūdei un neveicot reformas un korekcijas budžetā, Ukraina ātri var nonākt defolta situācijā,» brīdina eksperts.