«Investori jau labu laiku gaidīja šīs vēlēšanās, jo jau vairākus mēnešus ir bijis acīmredzams, ka Ukrainas politiskā sistēma iestājusies nogaidošā pozīcijā. Tomēr valstī ir hroniskas strukturālas problēmas, kuras vislabāk ilustrē valsts tekošā konta deficīts. Situācijas risināšanai ir nepieciešama politiska izšķiršanās un visdrīzāk ne pārāk populāri lēmumi, kuri tika atlikti vēlēšanu priekšvakarā.»
Raksturojot situāciju Ukrainā, norāda Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns
«Paredzams, ka pēc vēlēšanām būtu jāiezīmējas virzienam, kurā Ukraina meklēs situācijas risinājumu. Ja politisko ainu nesarežģīs, piemēram, rezultātu juridiski apstrīdējumi vai citas protestu akcijas, kas gan šobrīd šķiet maz ticams, šim virzienam mūsuprāt būtu jāiezīmējas apmēram mēneša laikā, bet noteikti līdz gada beigām,» uzskata Kotāns.
Eksperts norāda, ka ņemot vērā, ka tekošā konta deficītu lielā mērā izraisa nesabalansētība starp importa un iekšējām gāzes cenām, risinājumi ir meklējami divos iespējamos virzienos vai to kombinācijā. Pirmkārt, Ukraina varētu izšķirties (pamazām) atteikties no iekšējās gāzes cenas subsidēšanas, kas gan ir bijusi ļoti politiski jutīga tēma. «Tomēr tādējādi tiktu normalizēti gāzes tirgus darbības principi un būtiski samazināts liekais patēriņš. Šī ir arī kategoriska SVF prasība aizdevuma programmas atjaunošanai. Otrkārt, Ukraina, visticamāk, turpinās sarunas ar arī Krieviju par gāzes iepirkuma cenām un noteikumiem, lai nesabalansētību novērstu, samazinot importa izmaksas. Tomēr Krievija par noteikumu ir izvirzījusi Ukrainas pievienošanos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienībai, bet arī tas prasītu augstu politisku cenu, un pat tiek diskutēts, vai esošā Ukrainas konstitūcija to pieļauj. Risinājums nebūs ne balts, ne melns. Tomēr paredzams, ka Ukraina izšķirsies par risinājumu komplektu SVF virzienā, jo politiskie upuri, šķiet, ir par mata tiesu mazāki,» piebilst A. Kotāns.
Ekonomisti paredz, ka Ukrainas ekonomika šā gada skatījumā varētu demonstrēt vien nelielu izaugsmi pēc tam, kad tā pagājušā gadā auga par 5,2%. Tāpat šobrīd finanšu tirgi prognozē, ka Ukrainas valdība situāciju varētu risināt ar grivnas devalvāciju. Tiesa gan, šāda procesa efekts var būt ierobežots, ja ņem vērā, ka tas nozīmēs banku grūtības, un turklāt eksports slikto attiecību dēļ ar Eiropu var jūtami nepalielināties. «Ukrainas ekonomika it stipri atkarīga no ārējiem tirgiem, un uz Eiropas recesijas fona būtiski samazinās pieprasījums pēc šīs valsts eksporta. Pilnīgi iespējams, ka gada laikā grivna var tikt devalvēta par 20 - 30%,» uzskata Rietumu bankas analītiķis Igors Zujevs.
Arī A. Kotāns prognozē grivnas devalvāciju (tiesa gan, lēzenāku). «Ņemot vērā saspringto situāciju pasaules tērauda tirgū, visdrīzāk, Ukrainai varētu nākties izšķirties arī par valūtas kursa vājināšanu, lai iegūtu pozitīvu īstermiņa atspaidu. Tomērnedomāju, ka šāda grivnas pavājināšanās līdzinātos 2008. - 2009. gadā pieredzētajai. Manuprāt, 10 - 15% lētāka vietējā valūta būtu pietiekama Ukrainas metalurģijas nozares situācijas stabilizēšanai. Šo devalvācijas apmēru protams ietekmēs tālākā attīstība pasaules metālu tirgos, kā arī progress vai tā trūkums sarunās ar Krieviju par gāzes iepirkuma cenām,» uzskata A. Kotāns.
Tāpat eksperts saskatāmā nākotnē neprognozē Ukrainas defoltu. «Kopumā, Ukrainas maksātspēja šobrīd nešķiet apdraudēta un valdībai ir laiks ilgtspējīgu reformu veikšanai. Lai arī izmanotas grivnas kursa uzturēšanai pirms vēlēšanām, Ukrainas rezerves septembrī joprojām ir virs USD 27mljrd. Ārējā parāda dzēšanas apjoms šim gadam ir zem viena miljarda USD, bet 2013. un 2014. gadā jāatmaksā 5 – 6 miljardi USD gadā. 2015. Gadā valstij jāatmaksā 15 miljardi USD, kas lielā mērā sastāv no aizdevuma atmaksas SVF. Bet, kā minēts iepriekš, uzskatu, ka Ukraina tomēr izšķirsies un spēs atjaunot sadarbības programmu ar SVF, un tādējādi arī atmaksas termiņi varētu pamainīties. Bez tam, šī gada augustā Ukraina spēja aizņemties arī starptautiskajos finanšu tirgos. Tomēr ilgākā termiņā Ukrainas maksātspēja, protams, ir atkarīga no spējas rast ilgstpējīgus risinājumus valsts strukturālajām problēmām,» tā Citadele Asset Management eksperts.
Jāteic, ka Ukraina gan nav no nozīmīgākajiem Latvijas eksporta tirgiem. Valsts kopējā eksporta struktūrā tā ieņem aptuveni 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. «Neparedzam, ka vēlēšanas un no tām izrietošie lēmumi būtiskā veidā ietekmēs Latvijas ekonomiku. Drīzāk lielāka ietekme varētu būt Ukrainas lēmumam ierobežot labības eksportu sliktās ražas dēļ. Tā, piemēram, jau izlemts no 15. novembra pilnībā aizliegt kviešu eksportu, bet attiecībā uz citām kultūrām situācija vēl tiek vērtēta. No vienas puses, tas varētu uzlabot Latvijas lauksaimnieku (to, kas vēl to nav izdarījuši) iespējas realizēt šīgada labo ražu pasaules tirgos, bet, no mazāk patīkamās puses, tas varētu izraisīt zināmu pārtikas izejvielu cenu pieaugumu, ko izjustu patērētāji,» piebilst A. Kotāns.
DB jau ziņoja, ka notikušajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valsts prezidenta Viktora Janukoviča izlolotā Reģionu partija. Lai gan Reģionu partija saglabās varu, tai nāksies rēķināties ar spēcīgu opozīciju. Uz Rietumiem orientētajai opozīcijai pievienosies Brīvības partija un, visticamāk, arī strauji popularitāti gūstošā boksa čempiona Vitālija Kļičko partija UDAR. «Mēs neparedzam sadarbību par Reģionu partiju un tās komunistu satelītu. Mēs esam gatavi strādāt ar tām partijām, kas piedāvā eiropeisku attīstības ceļu,» norāda pats V. Kļičko.
Skaidrs ir tas, ka Ukrainai vajag rast finansējumu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai. Pagaidām tiek lēsts, ka šī valsts, bez dārgas aizņemšanās no finanšu tirgiem, tos varētu dabūt pamatā divos veidos. Viens ir lūgt, lai Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atsāk sniegt savulaik Ukrainai piešķirto palīdzību. Tas gan prasīs pieņemt politiski jutīgus lēmumu, jo Reģionu partijai nāksies palielināt komunālos tarifus (to pieprasa SVF). Otrs variants ir ciešāka biedrošanās ar Maskavu, kas Ukrainu varētu nodrošināt ar lētākiem energoresursiem. Ļoti iespējams Krievija spēlēs uz Ukrainas iesaistīšanu savā muitas ūnijā.