Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmuma izaugsmi, pabeidzis darījumu par graudu pārstrādes uzņēmumu grupas AB “Baltic Mill” Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iegādi.

Sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Spīgulis & Kukainis”, kas sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir iegādājies AB “Baltic Mill” Latvijas graudu pārstrādātāju “Rīgas dzirnavnieks” un Igaunijas uzņēmumu “Balti Veski”.

Šis darījums dos iespēju “Dobeles dzirnavniekam” iegūt papildu jaudas – pašreizējos lielo Eiropas graudu pārstrādes uzņēmumu apvienošanās apstākļos darījums ļaus saglabāt esošo konkurētspēju un tirgus pozīciju, dos iespēju veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū, paplašināt sortimentu un attīstīt jaunu, tajā skaitā nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanu.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

“Noslēgtais darījums turpina uzņemto “Dobeles dzirnavnieka” attīstības kursu, ceļot kopējās graudu pārstrādes jaudas Latvijā, un tas būtiski veicinās vietējo produktu eksportspēju,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules tirgū kā vietu, no kuras nāk kvalitatīvi un konkurētspējīgi graudu pārstrādes produkti ar augstu pievienoto vērtību.”

10 gadu laikā “Dobeles dzirnavnieks” savā attīstībā investējis vairāk nekā 120 miljonus eiro un no neliela vietējā uzņēmuma ar niecīgiem eksporta apjomiem spējis kļūt par lielāko pastas ražotāju Ziemeļeiropā un vienu no lielākajiem BIO pārslu ražotājiem Eiropas Savienībā. “Mūsu uzkrātā pieredze, zināšanas un modernā tehniskā bāze sniegs būtisku ieguldījumu arī AS “Rīgas dzirnavnieks” attīstībā,” stāsta K. Amsils.

AS “Rīgas dzirnavnieks” turpmāk strādās kā AS “Dobeles dzirnavnieks” meitas uzņēmums, turpinot savu esošo zīmolu attīstību. ““Rīgas dzirnavniekam” ir potenciāls izaugsmei – nepieciešamā infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki,” norāda K. Amsils. “Ticam, ka, kopīgi strādājot, visi gūsim papildu pieredzi un zināšanas, kas veicinās arī kopējo Latvijas graudu pārstrādes nozares attīstību.”

Kā norāda AS “Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, grupas uzņēmumu sniegtās sinerģijas iespējas abiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ļaus strādāt efektīvāk un sniegs būtiskus ieguvumus arī klientiem un piegādātājiem.

“Ražošanas procesu efektivizēšana un modernizēšana, eksporta kāpināšana un iepirkto graudu apjoma palielināšana grupas ietvaros ļaus ne tikai attīstīt jaunus produktus, bet arī piedāvāt labākus sadarbības nosacījumus Latvijas zemniekiem un citiem sadarbības partneriem.”

Lietuvas Republikas Konkurences padomes lēmumā paustajam, kas neļāva “Dobeles dzirnavniekam” iegādāties “Baltic Mill” grupas uzņēmumus Lietuvā, AS “Dobeles dzirnavnieks” kategoriski nepiekrīt un šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā Lietuvā.

Ņemot vērā uzņēmuma tirgus daļas Lietuvā, uzņēmums uzskata, ka Lietuvas Konkurences padome ar šādu lēmumu vēlas aizsargāt vietējos Lietuvas ražotājus no konkurences, neļaujot tirgū ienākt ārvalsts komersantam, kas konkurētu ar vietējiem ražotājiem.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks" dzirnavas pilnvērtīgu darbību varētu atsākt novembra beigās, aģentūrai LETA sacīja "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Amsils norādīja, ka patlaban darbu atsākušas ir Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna.

"Vēl norit darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas - daļa iekārtu tiek rekonstruētas, bet daļa aizstātas ar jaunām. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību un ceram, ka mīksto kviešu dzirnavās miltu ražošanu varēsim atsākt līdz novembra beigām," norādīja Amsils.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavniekam" spēkā ir vairākas apdrošināšanas polises un vēl noris ar nelaimes gadījumu saistīto izmaksu apkopošana.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks” noslēdzis attīstības projektu, investējot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanā 11 miljonus eiro.

Projekta realizēšanai tika piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 7 miljonu eiro apjomā un no Lauka atbalsta dienesta (LAD) saņemts 3,5 miljoni eiro līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas uzņēmuma graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegusi 355 tūkstošus tonnu līdzšinējo 270 tūkstošu vietā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 10% no kopējās Latvijas graudu kopražas.

Kā norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, realizētais projekts ir stratēģiski svarīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī nacionālā līmenī: “Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem, pieaug arī nepieciešamība pēc atbilstošas kvalitātes izejvielu nepārtrauktas pieejamības. Īpaši spilgti to, cik būtiski ir spēt uzņēmumā uzglabāt ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, iezīmējusi pēdējo gadu nenoteiktība un ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi loģistikas nozarē.”

Dobelē svētdien vairākos stāvos degusi AS "Dobeles dzirnavnieks" ražošanas ēka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka plkst.7.08 VUGD saņēma izsaukumu uz Spodrības ielu Dobelē, kur kādā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks.

Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka septiņstāvu ražošanas ēkā ir izveidojies spēcīgs sadūmojums un degšana izplatījusies pa vairākiem ēkas stāviem.

Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka ēkai ir ļoti sarežģīts plānojums, tajā izvietotas dažādas iekārtas un konstrukcijas, kas savieno ēkas stāvus, un pa tām liesmas izplatās arī starp stāviem.

Liesmu izplatīšanos izdevās ierobežot plkst.12.48.

Ugunsgrēkā 506 kvadrātmetru platībā dega ēkas konstrukcijas, tehniskās iekārtas un cauruļvadi.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pirmdien, 14. oktobrī, tiek uzsākta labdarības kampaņa Ukrainas atbalstam, kurā Latvijā dzīvojošu ukraiņu biedrību konfederācija “Viche”, Dobeles novada pašvaldība un “Dobeles dzirnavnieks” aicina ziedot Dobeles konvoja organizēšanai. Konvoja organizatori aicina ikvienu sniegt savu personīgo ieguldījumu civilizētās pasaules uzvarā pār krievu okupāciju.

Lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus un civiliedzīvotājus, aicina ziedot ne tikai autotransportu un citu tehniku, bet arī lietas, kas palīdzēs ukraiņiem izturēt gaidāmo ziemu – termo apģērbu, medicīnas un higiēnas preces, tūrisma inventāru, ilgi glabājamus pārtikas produktus un citas noderīgas lietas.

Lai piedalītos atbalsta sniegšanā, nav obligāti jābūt Dobeles iedzīvotājam vai uzņēmumam – ziedojumi konvoja organizēšanai tiek gaidīti no ikviena.

Ziedojumi tiek pieņemti līdz pat 8.novembrim – Dobelē, uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” telpās, katru darba dienas vakaru no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konvojs no Dobeles uz Ukrainu ceļā dosies zīmīgā datumā – 11.novembrī, Lāčplēša dienā – līdz ar Gaismas gājienu uz Dobeles atbrīvošanas pieminekli. Ikviens ir sirsnīgi gaidīts pavadīt konvoju tālajā ceļā uz Ukrainas frontes līniju.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 9,94 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft .

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Atbilstoši publiskotajai informācijai ir ieķīlāti "Dobeles dzirnavnieka" pamatlīdzekļi. Komercķīlas devējs apņēmies bez komercķīlas ņēmēja rakstveida piekrišanas neizvest komercķīlas priekšmetu ārpus Latvijas. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

"Dobeles dzirnavniekam" šobrīd ir kopumā deviņas aktīvas komercķīlas.

2021.gadā "Dobeles dzirnavnieks" strādāja ar 172,074 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 112% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 31,8% - līdz 3,874 miljoniem eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" par 3,182 miljoniem eiro būvēs graudu uzglabāšanas torņus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

"Dobeles dzirnavnieka" izsludinātajā iepirkumu konkursā pieteicās pieci pretendenti un par uzvarētāju atzīta SIA "PK serviss", kuras piedāvātā līgumcena ir 3 182 220 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Paredzēts, ka konkursa uzvarētājam būs jāuzbūvē deviņi graudu uzglabāšanas torņi.

"PK serviss" 2021.gadā strādāja ar 5,172 eiro apgrozījumu, kas ir par 32,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 41% un bija 8902 eiro.

"Dobeles dzirnavnieks" 2021.gadā strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un 3,87 miljonu eiro peļņu.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieka" ugunsgrēkā bojātās dzirnavas ir pilnībā atsākušas darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmēja, ka apdrošināšanas atlīdzība vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka jūlija vidū "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas telpās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta uzņēmuma mīksto un cieto kviešu dzirnavas.

Novembra sākumā darbu atsāka Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna. Darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas bija ilgāks.

"Dobeles dzirnavnieks" pagājušajā gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šī gada pavasarī parakstīja līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, pašlaik ir iesniedzis ziņojumus par tirgus dalībnieku apvienošanos visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomēm un ar nepacietību gaida, kad varēs sākt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas, informē uzņēmumā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena Plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

“Esam apņēmības pilni turpināt iesākto attīstības kursu, ceļot graudu pārstrādes jaudas Baltijā un veicinot vietējo produktu eksportspēju,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš akcentē, ka “Rīgas dzirnavniekam” ir lielisks potenciāls izaugsmei – attīstīta infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki graudu pārstrādes nozarē: "Ticam, ka mūsu uzkrātā pieredze uzņēmumu attīstīšanā un inovāciju ieviešanā ražošanā būs ļoti vērtīgs pienesums, lai Rīgā taptu arvien jauni augstas pievienotās vērtības produkti.” Tā kā Latvijā šobrīd trūkst iespējas pārstrādāt griķus industriālos apjomos un pie mums augušie griķi tiek vesti uz ārvalstu rūpnīcām, “Rīgas dzirnavniekā” plānots izveidot griķu pārstrādes infrastruktūru. Tāpat tiek plānots uzsākt vairāku jaunu, inovatīvu produktu ražošanu, nodrošinot patērētājiem plašāku kvalitatīvu vietējo produktu klāstu.

Pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš uzsvēra, ka graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā, kas atsauksies arī uz produkcijas cenām veikalu plauktos, un diemžēl šobrīd nav signālu, ka situācija varētu mainīties.

"Jau kopš pagājušā gada ražas sākuma, saskaramies ar nemitīgu cenu paaugstinājumu graudiem. Krievijas izraisītais karš Ukrainā tam visam ir pielējis vēl eļļu ugunij. Kopš februāra beigām esam pieredzējuši vēl nebijuši izejvielu cenu pieaugumu. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu atpakaļ, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums. Graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Diemžēl, mēs šobrīd neredzam signālus, ka situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām," atzina Amsils.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.septembra numurā lasi:

Statistika

ES tirdzniecības bilance atkal pozitīva

Tēma

Kviešu eksporta čempioni

Siltumapgāde

Apkures sezona solās būt lētāka

Uzņēmējdarbība

Paplašina uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksātāju loku

Transports

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Tehnoloģijas

Konsultāciju biznesa panākumu atslēgas tīmeklī

Pasaules ekonomika

Vācijai sevi jāizdomā no jauna

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Svinīgā TOP500 izdevuma atvēršanas ceremonijā Mākslas muzejā Rīgas Birža 6.decembrī tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās.

Novērtējot visu Latvijas uzņēmumu pienesumu valsts labklājībai, Dienas Bizness īpaši izceļ nacionālā kapitāla uzņēmumu nozīmi šajā laikā, jo tieši viņi būs tie, kas paliks Latvijā un turpinās cīnīties jebkuros apstākļos. "Nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi, ražotāji un darba vietu devēji nav lielie rekordisti ne pēc apgrozījuma, ne peļņas, tomēr tieši viņi ir tie, kas veido tādas darbavietas, kas veido maksimālo pienesumu tautsaimniecībai. Viņu peļņa Latvijai ir daudz vērtīgāka, jo tā paliek pilsoņu īpašumā un turpinās nest procentu procentus arī nākamajā gadā gan pilsoņiem, gan nodokļus valstij. Ieraudzīt šos uzņēmumus kā valsts lielo iespēju nākotnē, nevis tikai kā nodokļu maksātājus un kārtējā gada budžeta veidotājus ir kopējs uzdevums," jaunākajā TOP500 izdevumā norāda Izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš. "Mums ir nepieciešams lielāks skaits vietējā kapitāla uzņēmumu, un tas prasa uztveres maiņu valsts iestādēs. Visās. Iespējams, ka, sākot uztvert vietējos uzņēmumus kā valsts asinsriti, mēs varēsim teikt ne tikai: “Latvija var!” -, ar to domājot uzņēmējus, bet arī: “Latvija grib!”-, ar to domājot valsti".

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegādātājiem "Sanitex" nesenajā 220 miljonus eiro vērtajā iepirkumā nav piedalījies "nesamērīgu līguma prasību dēļ", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ap gadumiju neliela Rojā reģistrēta firma "Zītari LZ" tika pie 220 miljonus eiro vērta pasūtījuma NBS apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu, uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā. Aizsardzības ministrijā (AM) par iepirkumu sākta pārbaude.

Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti, tostarp līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji - "Sanitex", "Rēzeknes gaļas kombināts" un "Lanekss". Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kas ļāvis konkursā pieteikties arī salīdzinoši nelielam ēdināšanas uzņēmumam "Zītari LZ". Salīdzinoši 2021.gadā "Sanitex" apgrozījums bijis 411 miljoni eiro, bet "Zītari LZ" - 0,5 miljoni eiro.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.