Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā prognozes par Ukrainas tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) ietekmi uz lauksaimniecības nozari Latvijā, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš pauda, ka jautājums, kas notiks ar Ukrainu un tās dalību ES ir būtisks un ļoti ietekmēs lauksaimniecības nozari, tāpēc par to būtu jādomā nākamo desmit gadu perspektīvā. Jautājumi, vai būs asociētais līgums, vai Ukraina kļūs par ES dalībvalsti un vai tā iekļausies kopējā tirgū būtiski ietekmēs lauksaimniecību Latvijā. Jo ātrāk būs kādi secinājumi un aprēķini, jo ātrāk Latvijas lauksaimnieki varēs pielāgoties potenciālajai situācijai.

"Es, protams, nezinu, kā ir šodien, bet pirms kara lielākā graudkopības saimniecība Ukrainā apsaimniekoja 800 000 hektāru. Viena saimniecība! Turklāt Ukrainā ir auglīgākā zeme Eiropā. Līdz ar to viņu ražas ir lielākas, pašizmaksa mazāka un lauksaimniecības apjoms ir liels. Tas ietekmēs ne tikai Latvijas, bet visas ES lauksaimniecību. Tādēļ, jo mēs ātrāk zināsim, kurā virzienā iet, jo mēs ātrāk tam varēsim sagatavoties," uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes piegādes pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu, intervijā portālam "24.hu" paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

"Ukraiņi grib mums iedzelt, pieklājīgi sakot. Sarunvalodā ir spēcīgāki izteicieni," Orbāns teica par gāzes tranzīta apturēšanu Ukrainā. Viņaprāt, to varētu aizsargāt, ja sadarbotos ar serbiem.

Viņš sacīja, ka tas ir arī valsts valdības nopelns, kas izveidoja dienvidu maršrutu, lai apmierinātu valsts enerģētikas vajadzības un arī spētu palīdzēt partneriem Slovākijā. Viņš uzsvēra, ka šis maršruts ir Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto tālredzības piemērs, lai gan degviela viņiem kļūst arvien dārgāka.

"Ja ukraiņi negribētu ar mums spēlēties, mēs redzētu atšķirīgas cenas degvielas uzpildes stacijās. Es ieslēdzu rokas bremzi, es lūdzu Eiropas vadītājus saprast, ka tā vairs nevar turpināties," viņš teica par sankciju pagarināšanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.

Eiropa šogad iepērk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi vēl nebijušos apjomos, tērējot miljardiem eiro, kurus Kremlis var izmantot kara Ukrainā finansēšanai, vēstī izdevumus "Politico".

Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam. Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

"Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu," raksta "Politico".

Iecerētajam līdz 35 miljardu eiro lielajam Eiropas Komisijas (EK) aizdevumam Ukrainai kā ķīla zināmā mērā kalpos Eiropas valstīs iesaldētie Krievijas aktīvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Plānots arī mainīt kārtību, ka par Krievijas aktīvu iesaldēšanas pagarināšanu tiek lemts reizi pusgadā. Pēc Dombrovska teiktā, tas varētu notikt krietni retāk - reizi trīs gados, ja vien dalībvalstis par šādu kārtības maiņu spēs vienoties. Pagaidām izskatās, ka pret to varētu iebilst Ungārija, tāpēc sagaidāmas diskusijas, stāstīja politiķis.

Šajā kontekstā Dombrovskis norādīja uz G7 samita lēmumu, ka Krievijas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai. "Tātad šai atmaksai var izmantot gan Krievijas reparācijas, ja tādas būs, gan arī šo naudas plūsmu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko mēs tāpat novirzīsim Ukrainai," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Lielākās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā, vienlaikus strādājot pie plāniem par pamieru Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Francija un Vācija, kas ilgstoši iebildušas pret Eiropas Savienībā (ES) esošo aktīvu pilnīgu konfiskāciju, kopā ar Lielbritāniju un citām valstīm spriež par iespējām tos izmantot.

Francijas amatpersonas apspriedušas Eiropas valstu priekšlikumu konfiscēt šos aktīvus, ja Maskava nākotnē pārkāps vienošanos par pamieru Ukrainā, teikuši trīs avoti.

Idejas atbalstītāji uzskata, ka iesaldēto aktīvu sasaistīšana ar to, vai Krievija ievēros potenciālo vienošanos, ir veids, kā vērst spiedienu uz Maskavu un sniegt garantijas Ukrainai.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa - aptuveni 190 miljardi eiro - tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas - Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Latvijas aizsardzības tehnoloģiju nozarē tapis jauns, unikāls risinājums: praktiskos testus karadarbībā Donbasā, Ukrainā, uzsākusi Latvijas jaunuzņēmuma Natrix izstrādātā bezpilota sauszemes platforma – universāla modulāra platforma, kuru var faktiski neierobežoti dažādos veidos adaptēt konkrētam pielietojumam.

Šobrīd Natrix platformas galvenie uzdevumi ir munīcijas un pārtikas piegāde uz frontes līniju un ievainoto un bojāgājušo evakuācija atceļā no tās, būtiski mazinot bojāejas risku glābējiem, kuri līdz šim ievainotos centās izvest no frontes līnijas pašu spēkiem.

Natrix sauszemes platformas dizains un koncepts ir veidots tā, lai aizstātu cilvēkus jebkurā situācijā, kad pastāv liels bojāejas risks. Šobrīd tā sniedz galvenokārt loģistikas atbalstu, taču jau tuvākajā nākotnē platformu paredzēts pielāgot arī atmīnēšanas iekārtu, ieroču sistēmu, pārvietojamo sakaru bāzes staciju un pretdronu sistēmu integrēšanai, lai sniegtu kaujas atbalstu Ukrainas armijas karavīriem.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.

Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.

Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Eiropas Savienības (ES) Padomes Juridiskais dienests rekomendē tai nepārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu atcelt sankcijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gala lēmumu par to, vai pārsūdzēt EST Vispārējās tiesas spriedumu EST Augstākajā palātā, parasti pieņem ES Padome, kurā pārstāvēti ES valstu izpildvaras vadītāji.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Eiropas Savienība (ES) otrdien sākusi iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

"Dārgie draugi, šodien mēs atzīmējam jaunas nodaļas sākumu Ukrainas un Eiropas Savienības attiecībās," uzsākot sarunas, ar video sakaru starpniecību paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022.gada februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

2022.gada martā lūgumus par uzņemšanu ES iesniedza arī Moldova un Gruzija.

ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023.gada jūnijā, bet Gruziju - 2023.gada decembrī.

Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.

Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.