Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.
„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.
Viņš norāda, ka būtībā ir izveidojusies absurda situācija, kur no vienas puses visi skaļi uzsver savu atbalstu Ukrainai, vienlaikus savā darbībā, piemēram, ar tiem pašiem minerālmēsliem rīkojas pavisam citādi. „Karš Ukrainā noris jau vairāk nekā trīs gadus, un šajā laikā Rietumvalstis tā arī nav spējušas pārtraukt minerālmēslu tirdzniecību no Krievijas, tādējādi ne tikai rīkojoties neētiski, bet būtībā kropļojot konkurenci lauksaimniecības produkcijas un tās izstrādājumu segmentā,” skarbi secina R. Feldmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijas lauksaimnieki, atsakoties no Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem minerālmēsliem, ir spējuši atrast citus piegādātājus, kuru produkcija gan ir dārgāka, nekā bija ierasts pirkt no austrumiem, kamēr konkurenti citās zemēs, maigi izsakoties, pievēruši acis un turpina izmantot šos resursus un vēl pamanās tos pārdot kā starpnieki uz Latviju. „Eiropas līmenī ir ietekmīgi spēlētāji, kuri pat īsti nevēlas Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu aizliegšanu ES, bet iebilst pret tiem iecerētajiem ievedmuitas palielinājumiem, kas, protams, tos padarīs dārgākus, taču mazinās to izmantotāju konkurētspēju,” tā R. Feldmanis. Viņš norāda, ka pašlaik Krievijas minerālmēslu jautājums atkal ir Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, taču to, kāds varētu būtu tā lēmums, rādīs laiks.
Pastāv apiešanas kanāli
R. Feldmanis vērš uzmanību uz to, ka šo gadu laikā minerālmēslu tirgū ir nosacīti iezīmējušies interesanti stāsti, kuru pamats, iespējams, meklējams noteikto sankciju pret konkrētiem uzņēmumiem, to īpašniekiem apiešanā, izmantojot trešo valstu juridiskas izcelsmes dokumentus. „Iespējams, ka reālais Krievijas minerālmēslu daudzums ES ir pat daudz lielāks par to, ko rāda statistikas ailēs, taču par tiem būtu jāveic padziļināta izpēte,” tā R. Feldmanis. Viņš arī norāda, ka daļas minerālmēslu ražošanā ir nepieciešama dabasgāze, un jautājums jau atkal, kāda dabasgāze ir izmantota attiecīgo minerālmēslu ražošanai. „Tie ir ļoti nozīmīgi jautājumi, kas ietekmēja un ietekmēs Latvijā strādājošos lauksaimniekus, vēl jo vairāk, ja mūsu zemniekiem atvēlētais platībmaksājumu apmērs ir vismazākais visā ES, vienlaikus ES iekšienē nav robežu precēm, un tas nozīmē, ka nevar runāt par godīgiem spēles nosacījumiem,” tā R. Feldmanis.
Latvija atkarīga no importa
Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur minerālmēslojums netiek ražots, un Latvijas lauksaimniecības nozare ir pilnībā atkarīga no minerālmēslojuma piegādātājiem ES un pasaules tirgos. „Pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un Krievijai noteiktajām sankcijām, kas skar arī minerālmēslojuma jomu, Latvija atradās ļoti labvēlīgā tirgus situācijā attiecībā uz minerālmēslojuma pieejamību, ņemot vērā Krievijas tirgus tuvumu un piedāvājumu. Neskatoties uz ciešo tirdzniecību ar Krieviju, kas bija pirms kara, Latvija atbalsta ekonomisko saišu saraušanu un jebkādas tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšanu ES sankciju pret šīm valstīm ietvaros vai nosakot to produktiem paaugstinātus ES ievedmuitas tarifus,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī (tobrīd bija no 86% līdz 98% atkarībā no minerālmēslu veida) minerālmēslu imports Latvijā no Krievijas būtiski samazinājās. „Šobrīd pa tiešo Latvijā no Krievijas tiek importēti minerālmēsli salīdzinoši nelielos apjomos. 2024. gadā palielinājās kālija minerālmēslu imports no Krievijas, tomēr šīs valsts produkcija kopējā importā nepārsniedz 10% īpatsvaru. Vienlaikus kālija minerālmēsli Latvijā tiek ievesti arī no Lietuvas,” tā N. Šmits.
Bez minerālmēsliem neiztikt
Lai arī lauksaimnieki var iztikt ar mazāku minerālmēslu daudzumu vai pat pilnībā no tiem atteikties, tomēr R. Feldmanis brīdina, ka tajā brīdī ir jāsaprot, ka kopējais ražošanas apjoms būs mazāks, bet ražošanas izmaksas nebūt nesaruks, un rezultātā zemniekiem būs mazāks ienākums, arī peļņa (ja vien zemnieki nebūs spiesti pārdot graudus zem pašizmaksas, samazinot graudu cenu biržā Krievijas un Ukrainas graudu importa dēļ), un būs jautājumi par iepriekš uzņemto kredītsaistību sekmīgu izpildi, savukārt patērētājiem var nākties atskārst, ka pārtikas cenas turpina rāpties augšā. „Jā, ja šādu soli per Latvijas zemnieki, bet neko līdzīgu nedara citās Eiropas valstīs vai vēl jo vairāk Polijā, kas pērn importēja divas reizes vairāk minerālmēslu nekā 2023.gadā, tad būs jautājums, vai Latvija vispār sevi spēj pabarot, bet kļūt atkarīgiem no primārās pārtikas importa, kuru varam saražot un pārstrādāt Latvijā, ir strupceļš,” tā R. Feldmanis. Viņaprāt, vienīgais saprātīgais risinājums ir visas ES vienota pozīcija attiecībā par ES tirgū realizējamiem minerālmēsliem, kurā nav nekādu dubultu standartu, vai arī ir jārod Latvijas lauksaimniekiem kompensācijas mehānisms, lai var turpināt ražot, nodrošinot arī darbavietas, nodokļus, tautsaimniecības attīstību.
Atbalsta paaugstinātus tarifus
Jau kopš 2024. gada 1. jūlija spēkā ir paaugstināti ES ievedmuitas tarifi atsevišķiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem, ko Latvija aktīvi rosināja un atbalstīja. „Tādējādi Latvija atbalsta 2025. gada 28. janvārī Eiropas Komisijas publiskoto otro priekšlikumu ES muitas tarifu paaugstināšanai, kurā iekļauti arī minerālmēsli,” uzsver N. Šmits. Viņš norāda, ka attiecībā uz minerālmēsliem Latvija atbalsta pakāpenisku muitas nodokļu piemērošanu, kas dotu laiku ražotājiem rast jaunus piegādes avotus, kā arī Eiropas Komisijas paredzēto mēslošanas līdzekļu cenu uzraudzību, un cenu līmeņa ievērojama pieauguma gadījumā tā īstenotu nepieciešamos pasākumus. „Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir jāparedz pakāpeniski paaugstināti muitas nodokļi visplašākajam mēslošanas līdzekļu klāstam, vēl vairāk - Latvijas pozīcija ir tāda, ka ir jākompensē lauksaimniecības produktu ražošanas izejvielu (piemēram, lopbarība, minerālmēsli) izmaksu pieaugums muitas nodokļu kāpuma dēļ,” uzsver N. Šmits. Tieši tāpēc Latvija šo jautājumu rosinās diskutēt primāri Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēs. „Stājoties spēkā iepriekš minētajam EK priekšlikumam par ES muitas tarifu paaugstināšanu visiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, izņemot zivis, t.sk. arī minerālmēsliem, paaugstinātie muitas tarifi attieksies uz pilnīgi visiem ES ražotājiem vienlīdzīgi,” tā N. Šmits.
Lēnām izspiedīs no tirgus
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura ir atbildīgā EP likumprojektam par izmaiņām ES muitas nodokļos atsevišķiem produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, ieskaitot mēslošanas līdzekļus, skaidro, ka regulas priekšlikums paredz no Krievijas un Baltkrievijas importētajiem mēslošanas līdzekļiem (tieši slāpekļa bāzes produkti, kas ir biežāk izmantotais no trim mēslošanas līdzekļu veidiem) pakāpeniski piemērot tarifus un maksimālos importa apjomus, sākot jau no šī gada 1. jūlija. Pirmajā gadā tie būs papildu 40 € par tonnu, pēc tam ik gadu pakāpeniski tarifs tiks palielināts, un no 2028. g. 1. jūlija tiks piemēroti 315 € par tonnu. „Pakāpeniskā pieeja izvēlēta, lai salāgotu nepieciešamību apstādināt Krievijas produktu importu, vienlaikus paturot prātā ietekmi uz lauksaimniecības nozari Eiropas Savienībā, nepieļaujot krasas cenu izmaiņas. Kombinēti piemērojot tarifus un limitējot importēto apjomu, Krievijas produkcijas ieplūšana ES jau pirms 2028. gada būtiski samazināsies,” norāda I. Vaidere.
Lai novērstu to, ka Krievija mēģina tarifus apiet, tie tiek piemēroti arī importam no Baltkrievijas. Turklāt I.Vaidere ir lūgusi Eiropas Komisijai cieši uzraudzīt importu arī no citām valstīm, lai novērstu iespējamos Krievijas centienus apiet muitas tarifus. „Lai gan Latvijā Krievijas produkcija vairs netiek importēta, kopš Krievija uzsāka brutālo karu Ukrainā, un tieši šis likumprojekts Latvijas lauksaimniekus neskar, tas ir tapis, jo daudzās ES valstīs novērojama atkarības veidošanās no lēta Krievijas produkcijas importa. Tā kā lielāko daļu (ap 80%) no šo uz slāpekļa bāzes ražoto mēslošanas līdzekļu cenas veido gāzes cena, Krievija savu lēto gāzi, ko lielākoties ES vairs neiepērk, novirza mēslošanas līdzekļu ražošanā. Krievijas ražotāji pastāvīgi cenas tur nedaudz zemākas nekā citi ražotāji, jo to var atļauties lēto izejvielu dēļ. Tādējādi paredzams, ka pirmajā likuma darbības gadā Krievijas ražotāji cenas būtiski necels, lai varētu turpināt konkurēt ar ES un citu ražotāju produkciju, bet drīzāk samazinās savu līdz šim augsto peļņu. Vienlaikus importa apjoma limiti būs efektīvi, lai mazinātu ES līdzekļu nokļūšanu Krievijas kara budžetā,” tā I. Vaidere. Viņa gan steidz piemetināt: kā jebkurš likums, arī šis nebūs perfekts pilnīgi visiem. „Taču tas salāgo gan ES lauksaimnieku prasības un nepieciešamību tām pielāgoties, gan ES mēslošanas līdzekļu ražošanas nozares aicinājumus pārtraukt importu no Krievijas, jo tas ir radījis zaudējumus pašmāju ražošanā, gan arī pašsaprotamo nepieciešamību ātrāk pārtraukt tirdzniecības sakarus, lai Krievijas kara mašīnu atstātu bez degvielas,” tā I. Vaidere.
Izmaksās miljonus eiro
Zemkopības ministrija ir veikusi analīzi par minerālmēslu cenām Latvijā un ES, kā arī ir novērtēts, kādu ietekmi paaugstinātie muitas tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsliem atstās uz Latvijas lauksaimniekiem. N. Šmits norāda uz galvenajiem secinājumiem. Proti, minerālmēslu cenas dramatiski pieauga 2021. gada 4. ceturksnī un turpināja palielināties praktiski visu 2022. gadu. „Kopā minerālmēslu cenu pieaugums bija 2,2 reizes salīdzinājumā ar 2021. gadu. Lai arī 2023. un 2024. gadā bija novērojams minerālmēslojuma cenu samazinājums kopumā ES, tomēr Latvijā cenas turpināja saglabāties augstā līmenī,” stāsta N. Šmits. Viņš atgādina, ka 2024. gadā minerālmēslojuma cenas Latvijā salīdzinājumā ar rekordaugsto līmeni 2022. gadā samazinājās (par 34%), bet tās joprojām bija vidēji par 46% augstākas nekā 2021. gadā. „Šobrīd, importējot minerālmēslus (piemēram, slāpekli) no Krievijas, tiek aplēsts, ka tas lauksaimniekiem izmaksā 3,6 milj. eiro, bet pirmajā un otrajā pārejas gadā cenas palielinājums būtu ap 95 tūkst. eiro, taču pēc pārejas perioda (no 2028. gada 1. jūlija) lauksaimniekiem būtu jārēķinās ar papildu izmaksām jau + 4,1 milj. eiro (jeb +79%) apmērā,” tā N. Šmits.
Zaļais kurss sit sāpīgāk nekā sankcijas
Eiropas Parlamenta deputāts, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis Vilis Krištopans atzina, ka minerālmēslu sakarā ir liels tracis, kurā ir ļoti atšķirīgi skatupunkti. Proti, Spānijas deputāte rādīja drūmu situāciju, kurā zemnieki ir šokēti par ārkārtīgi pieaugušajām minerālmēslu cenām, un tāpēc aicināja no sankcijām atbrīvot kaut daļu no Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsliem, savukārt Čehijas deputāts norādīja, ka, palaižot brīvībā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslus, postā aizies pašmāju (Eiropā esošā) minerālmēslu ražošana. „Lielākais ienaidnieks zemniekiem ir nevis sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas precēm, bet gan ES Zaļais kurss minerālmēslu ražošanai Eiropā, kas rada milzīgu sadārdzinājumu,” tā V. Krištopans. Viņš savu sacīto skaidro ar to, ka minerālmēslu ražošanas procesā izmanto dabasgāzi un rodas liels CO2, par ko jāpērk attiecīga kvota. „Bez minerālmēsliem nav iespējams izaudzēt tik daudz pārtikas, lai cilvēkiem būtu pieejami pārtikas produkti par pieejamām cenām,” uzsver V. Krištopans.
