Citas ziņas

Advokāts: Latvija apelācijā Avena lietā nav sniegusi jaunus juridiskus argumentus

LETA, 13.09.2024

Jaunākais izdevums

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

TM iepriekš aģentūru LETA informēja, ka pašlaik tiesa vērtē, vai apelācijas sūdzība ir pieņemama. Ja apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota, EST jebkurā laikā ar motivētu rīkojumu var nolemt to pilnībā vai daļēji noraidīt.

Latvija bija starp dalībvalstīm, kuras aicināja ES Padomi iesniegt apelāciju, tomēr saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīja.

Latvija ir vienīgā valsts, kas par spriedumu iesniegusi apelācijas sūdzību. Tomēr apelācijas tiesvedībā kādas puses atbalstam var iestāties arī citas dalībvalstis un ES iestādes, piebilst TM.

Bass norādīja, ka, cik viņam zināms, sankciju lietās tā nekad iepriekš nav noticis, ka apelāciju iesniedz tikai viena valsts.

Advokāts arī uzsvēra, ka "neviens pat ne sekundi nedomā, ka EST Vispārējā tiesa ir pavirša vai iecietīga pret tiem, kam ES ir piemērojusi sankcijas kopš kara sākuma". Faktiski visas kopš 2022. gada februāra iesniegtās sankcijām pakļauto personu sūdzības tikušas noraidītas.

Avena pārstāvjiem esot izdevies pierādīt tiesai, "cik unikāla ir viņa situācija un cik nepamatotas ir ES Padomes apsūdzības", tādēļ tiesas pieņemtais lēmums par sankciju atcelšanu esot "gan juridiski, gan faktiski ārkārtīgi labi argumentēts".

Jautāts, vai tad, ja uzvarēs arī apelācijas instancē, Avens varētu Latvijai prasīt kompensāciju, Bass norādīja, ka "neskaitot viņa advokātu honorāru segšanu, ko viņš pilnīgi noteikti pieprasīs, tas būtu atkarīgs no dažādiem mainīgajiem, bet teorētiski jā".

Likums nosaka, ka zaudētājs sedz tiesvedības izmaksas, tostarp uzvarētāja puses izdevumus, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

"Lielā vairākumā gadījumu tiesa uzliek par pienākumu zaudētājai pusei segt šādas izmaksas, it sevišķi tad, ja zaudētāja puse ir ES iestāde vai dalībvalsts," skaidroja advokāts, uzsverot, ka neredzu iemeslu, kādēļ lai šajā gadījumā būtu citādi.

Arī TM aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka EST apelācijas tiesvedībās nelemj par kompensāciju piedziņu, bet var izlemt par tiesāšanās izdevumu piedziņu, kas ir atkarīga no tiesvedības rezultāta.

Avena advokāts nenosauca precīzu izdevumu summu, jo tiesvedība vēl turpinās, bet tā varot sasniegt pat divus miljonus eiro.

Bass ir viens no advokātiem, kas parakstījis atklāto vēstuli ES amatpersonām, aicinot ievērot tiesiskumu sankciju procesos. Pēc viņa teikā, ES Padome neievēro tiesiskumu sankciju pārskatīšanā un bieži vien ignorē tiesu lēmumus, kas tās atzīst par nelikumīgām.

"Mēs vēlamies ar šo vēstuli uzsvērt, ka ES Padome paplašina savas pilnvaras, mainot sankciju noteikumus pēc tam, kad tiesas ir atcēlušas sākotnējos sankciju lēmumus, un turpina sankcionēt cilvēkus uz vājiem vai nemainītiem pierādījumiem," skaidroja advokāts.

Pēc viņa teiktā, šāda rīcība noved pie tā, ka sankcijas tiek piemērotas pastāvīgi, neņemot vērā tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un tas ir pretrunā ar tiesiskuma principiem.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un citam miljardierim Mihailam Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām.

EST spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par Avena un Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.

Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka sankciju noteikšana kara sākumā bija pamatota politiska rīcība, bet turpmāk sankciju politika bija jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka un mērķtiecīgāka. Proti, esot jāvērtē, vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu.

"Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju," pauda advokāts.

Jau ziņots, ka sankcijas pret Avenu un Fridmanu katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības viņiem ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, taču līdz šim tas nav ticis darīts.

Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas.

Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Avens: Apgalvojumi par līdzdalību Twitter pirkumā ir nepatiesi

LETA, 26.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Pjotrs Avens, kurš ir arī Latvijas pilsonis, kategoriski noliedz sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus par viņa līdzdalību darījumā, kurā miljardieris Īlons Masks pirms diviem gadiem iegādājās sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad ir pazīstama kā "X".

Arī ASV riska kapitāla fonda 8VC vadošais partneris Džo Lonsdeils paziņojis, ka vēstījumi par Krievijas oligarhu Avena un Vladimira Moškoviča līdzdalību darījumā ir viltus ziņas. Šajā fondā, kam pieder mazāk nekā 1% "X" akciju, nesot ieguldīts neviens dolārs Avena vai Moškoviča līdzekļu.

LETA jau ziņoja, ka fondā 8VC strādā Avena un Moškoviča dēli, kas absolvējuši prestižas ASV augstskolas. 8VC iegulda līdzekļus dažādās nozarēs, arī aizsardzības uzņēmumos.

To vidū ir tehnoloģiju uzņēmumi "Palantir", kura līdzdibinātājs ir Lonsdeils, un "Anduril", kam ir miljardus dolāru vērti līgumi ar Pentagonu, jaunuzņēmumi "Saronic" un "Epirus", kas ražo jūras dronus un izstrādā pretdronu sistēmas. Turklāt 8VC kopā ar NATO Inovāciju fondu ieguldījis līdzekļus Lielbritānijas moderno kompozītmateriālu ražotājā iCOMAT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avens neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu

LETA, 23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens šobrīd neveic sarunas par kompensācijas pieprasīšanu no Luksemburgas saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, apstiprināja viņa advokāts Jānis Kārkliņš.

Par to, kādi ir Avena plāni nākotnē šajā jautājumā, viņš nebija informēts, norādot, ka šobrīd turpinās klienta tiesību aizstāvēšana dažādās Eiropas Savienības tiesu instancēs, kas saistītas ar Eiropas Savienības sankciju noteikšanu.

Jau ziņots, ka Krievijas miljardieris Mihails Fridmans ar savu pārstāvju starpniecību ierosinājis Luksemburgas varasiestādēm sākt sarunas, lai viņam izmaksātu 15,8 miljardu ASV dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti".Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Fridmana advokāti šo prasību jau nosūtījuši februārī, taču atbilde vēl neesot saņemta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fridmans prasa 16 miljardu dolāru kompensāciju par viņa aktīvu iesaldēšanu

LETA--POLITICO, 15.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris Mihails Fridmans tiesā iesniedzis prasību pret Luksemburgu, lai viņam izmaksātu 16 miljardu dolāru kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī atbilstoši Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

Tiesā iesniegtajos dokumentos Fridmanu pārstāvošie advokāti apgalvo, ka ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un ka viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu, un pieprasa Luksemburgai izmaksāt "kompensāciju, pamatojoties uz viņa investīciju patieso tirgus vērtību, kas saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm varētu būt ne mazāka par 16 miljardiem dolāru".

Fridmans uzskata, ka Luksemburga, iesaldējot aktīvus, ir pārkāpusi divpusējo investīciju līgumu, kas 1989.gadā tika noslēgts starp Beļģiju un Luksemburgu, no vienas puses, un Padomju Savienību, no otras puses.

Viņš ir vērsies šķīrējtiesā saskaņā ar ANO starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, lūdzot lietu izskatīt Honkongā.

Komentāri

Pievienot komentāru