Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.
Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.
Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.
Jāņem vērā, ka uzņēmumi dažkārt neapzināti tiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās, īpaši saistībā ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ nepietiekamas sankciju pārbaudes uzņēmumos var novest pie sankciju pārkāpumiem. Visnozīmīgākie sankciju riski Baltijas valstīs ir transporta un loģistikas nozarēs, kā arī saistībā ar dabas resursiem un tehnoloģijām, kuras var izmantot arī militāros nolūkos.
Kādas ir jaunākās sankcijas?
ES nesen ir atjaunojusi sankcijas pret vairāk nekā 2000 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, pagarinot šos ierobežojumus līdz 2025. gada septembrim. Tāpat 24. februārī, sākoties Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā ceturtajam gadam, ES pieņēma 16. sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir izstrādāta, lai vēl vairāk palielinātu spiedienu uz agresoru, un tā ir daļa no ES apņemšanās panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Līdzvērtīgas sankcijas pieņemtas arī attiecībā pret Baltkrieviju. Cita starpā, 24. februārī tika noteikts pilnīgs darījumu aizliegums ar konkrētiem Krievijas infrastruktūras objektiem: tas ietver divas Maskavas lidostas (Vnukovo lidostu un Žukovska lidostu), četras reģionālās lidostas un vairākas ostas, tostarp, Ust-Lugas un Primorskas ostas Baltijas jūras krastā un Novorosijskas ostu Melnās jūras krastā.
Lai arī ASV kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā nav pieņēmusi jaunas nozīmīgas sankcijas pret Krieviju, joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtās sankcijas, tostarp, gan š.g. janvārī pieņemtās plašās sankcijas pret daudzām Krievijas finanšu iestādēm, gan arī iepriekš paplašinātais OFAC mandāts noteikt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu iestādēm, kas tieši vai netieši būtu iesaistītas pret Krieviju noteikto sankciju apiešanā, īpaši saistībā ar Krievijas militāri industriālo sektoru. 2025. gada sākumā šādas sekundārās sankcijas tika noteiktas pret vienu no lielākajām bankām Kirgizstānā, kurai pēcāk nācās būtiski ierobežot sniegtos pakalpojumus, t.sk., tika apturēta šīs bankas izsniegto VISA maksājumu karšu darbība un faktiski pārtraukti starptautiskie un daļēji arī vietējie norēķini. Šis risks jāņem vērā arī bankām Latvijā. Arī ES ir tiesības noteikt sankcijas pret personām, kas iesaistītas sankciju apiešanā.
Sankciju apiešana: ko tas var maksāt uzņēmējiem un iedzīvotājiem?
Nereti var novērot, ka sankciju pārkāpēji turpina attīstīt sankciju apiešanas shēmas, padarot tās aizvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Turklāt diezgan bieži šajās shēmās tiek iesaistīti arī vietējie uzņēmumi.
Piemēram, tipisks sankciju pārkāpums ir, kad vietējais uzņēmējs pārdod sankcijām pakļautas preces uz tādām ar sankciju apiešanas riskiem saistītām valstīm un teritorijām kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kazahstāna, Honkonga, Serbija, Armēnija, u.c. Savukārt negodprātīgi vietējā uzņēmēja partneri šīs preces pēcāk piegādā partneriem Krievijā, potenciāli sniedzot atbalstu Krievijas veiktajai agresijai pret Ukrainu. Nereti šajā ķēdē, lai slēptu pēdas, tiek iesaistīti vēl papildu starpnieki, tostarp arī ES reģistrēti uzņēmumi.Cits tipisks sankciju pārkāpums ir vietējo uzņēmēju sniegtie pakalpojumi, īpaši IT, mārketinga un reklāmas jomās, kur šo pakalpojumu saņēmēji ir čaulas uzņēmumi trešajās valstīs, kas patiesībā tieši vai netieši pieder uzņēmumiem Krievijā, par ko var iestāties atbildība kā par sankciju pārkāpumu.
Jāņem vērā, ka it īpaši pēdējā gada laikā ir stājusies spēkā virkne jaunu prasību, kas jāievēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai kuriem ir meitas sabiedrības trešajās valstīs. Tostarp atsevišķos gadījumos var būt pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmas, lai novērstu reeksporta uz Krieviju risku, kā arī pienākums trešajās valstīs reģistrētiem meitasuzņēmumiem ievērot ES sankcijas.
Savukārt privātpersonām jāņem vērā, ka, arī strādājot attālināti no ES teritorijas, var tikt pārkāptas sankcijas, ja pakalpojumu gala saņēmējs ir reģistrēts Krievijā vai Baltkrievijā un pret šo jomu ir noteiktas sankcijas, piemēram, audita, grāmatvedības un nodokļu konsultācijas; būvniecības, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; IT konsultācijas un juridiskas konsultācijas; reklāma, tirgus izpēte un sabiedriskās domas aptaujas. Šie ierobežojumi skar arī darba tiesiskās attiecības.
Tāpat ir aizliegts turēt kontus Krievijas un Baltkrievijas bankās, pret kurām noteiktas sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu, tostarp, arī veikt netiešus maksājumus no Krievijas uz kontiem finanšu iestādēs ES dalībvalstīs. Kā arī ir aizliegts uz Krieviju un Baltkrieviju vest eiro banknotes, izņemot personīgām ceļojuma vajadzībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī ceļojot ES pilsoņiem ir saistošas noteiktās sankcijas. Līdz ar to, piemēram, degvielas uzpilde DUS, kas pieder sankcijās iekļautam degvielas uzpildes staciju tīklam, ir aizliegta.
Kam pievērst uzmanību jeb sankciju "sarkanie karogi"
Ir vairāki būtiski aspekti, kas var signalizēt par sankciju pārkāpumiem:
• Ja, pārbaudot informāciju par darījuma partneri, tiek atklāts, ka sniegtā informācija ir apšaubāma, piemēram, uzņēmums nav reģistrēts norādītajā adresē vai uzņēmumam ir cita darbības joma, kas nav saistīta ar darījumu.
• Darījuma partneris nesniedz precīzu un dokumentētu informāciju par preču izcelsmi vai galamērķi, vai preču ražotāju vai saņēmēju. Iespējams, ka sniegtie dokumenti liecina par viltojumu vai vēlāk veiktiem labojumiem.
• Dokumenti vai detaļas, ko sniedz darījuma partneris no ES vai trešās valsts, satur datus par kontiem Krievijas vai Baltkrievijas bankās vai ar tā darbību nesaistītās valstīs vai arī min adreses šajās valstīs.
• Jaunajiem darījuma partneriem, īpaši no ES valstīm, ir grūti noskaidrot precīzu īpašumtiesību struktūru vai tā ir ļoti sarežģīta, bieži tiek iesaistīti ārzonas uzņēmumi, un patiesais labuma guvējs nav zināms.
Kā ievērot sankcijas 5 soļos?
1. Novērtējiet savus specifiskos riskusJa uzņēmums ir identificējis konkrētus sankciju riskus (piemēram, eksportē dronus uz Centrālāzijas valstīm), tie ir jāmazina ar atbilstošiem pretpasākumiem. Piemēram, ja ir darījuma partneri valstī, kas pazīstama kā vidutājs sankciju apiešanā, ir jāapsver pasākumi, kā varētu pārliecināties, ka preces tālāk netiek piegādātas uz neatļautu galamērķi.
2. Veiciet sākotnējo sankciju pārbaudiJa uzņēmums jau veic sankciju pārbaudes, ir jāpārliecinās, ka šīs pārbaudes ir efektīvas un to rezultāti tiek dokumentēti. Uzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jānozīmē darbinieks, kurš ir atbildīgs par šo kontroļu veikšanu. Nav nepieciešams pieņemt darbā "sankciju speciālistu"; šo kontroli, iespējams, var veikt, piemēram, zinošs grāmatvedis vai jurists.
3. Izveidojiet iekšējo procedūruUzņēmumam, kam piemīt paaugstināti sankciju riski, būtu jāizstrādā specifiska procedūra sankciju ievērošanai. Turklāt atsevišķos gadījumos pienākumu izveidot šādu iekšējo kontroles sistēmu nosaka likums. Šajā procedūrā, cita starpā, būtu jānosaka, kā tiek veikta sankciju pārbaude, kādi tehniskie rīki tiek izmantoti un cik regulāri tiek pārbaudīti darījuma partneri.
4. Ieviesiet pastāvīgus kontroles mehānismusSankciju pārkāpums ir smags noziegums, par ko var iestāties Krimināllikumā noteiktā atbildība. Tāpēc ir nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm par jebkādu pārkāpumu vai mēģinājumu iesaistīt uzņēmumu sankciju apiešanā. Tāpat arī šādos gadījumos būtu jāizvērtē turpmākā sadarbība ar šādu partneri. Līdz ar to ir nepieciešams veikt pastāvīgus uzraudzības pasākumus, it īpaši, ja ir darījuma partneri augsta riska valstīs.
5. Iekļaujiet līgumos sankciju klauzulasParūpējaties par savu finanšu drošību, iekļaujot līgumos tā saucamās sankciju klauzulas. Sankciju klauzulā ne tikai var paredzēt, ka līgums var tikt vienpusēji izbeigts, ja tiek konstatēts, ka uz kādu no pusēm ir attiecināmas sankcijas, bet arī noteikt pienākumu otrai līguma pusei ievērot ES un ASV sankciju prasības, kā arī noteikt iespējas veikt kontroles pasākumus.
Piemēram, var paredzēt tiesības pārtraukt piegādes un apturēt vai izbeigt līguma darbību, vai noteikt līgumsodu, tiklīdz uzņēmums uzzina par līguma partnera pārkāpumu attiecībā uz līgumsaistībām neeksportēt attiecīgās preces vai tehnoloģijas uz Krieviju. Tāpat sankciju klauzulā var paredzēt tiesības veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par preču vai pakalpojumu gala saņēmējiem, kā arī partnera pienākumu informēt pārdevēju vai eksportētāju, ja tiek konstatēts, ka preces tikušas piegādātas uz valsti vai teritoriju, pret kuru noteiktas attiecīgas sankcijas.
