Lopkopībai Latvijā un visā ES var nākties saskarties ar konkurentiem no Dienvidamerikas, kā rezultātā patērētāji varētu iegūt lētāku liellopu gaļu un tās izstrādājumus, savukārt pašmāju zemnieki bažījas par savas nodarbes rentabilitāti nākotnē, jo ir šaubas, vai šo valstu lauksaimnieki izpilda prasības, kādām jāatbilst ražotājiem ES.
Tādi secinājumi skan no lauksaimniekiem attiecībā par 2024. gada 6. decembrī pabeigtajām ES un Mercosur bloka valstu (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja) sarunām un panākto politisko vienošanos par partnerības nolīguma noslēgšanu. Jāņem vērā, ka iepriekš politiskā vienošanās par nolīgumu jau tika panākta 2019. gada vasarā, tomēr vēl pēc tam Eiropas Savienības puse rosināja nolīgumā iekļaut sadaļu par ilgtspēju (t.sk. vides un klimata aizsardzība, atmežošanas mazināšana u.c.), kas arī bija iemesls tālākām sarunām turpmākos piecus gadus. Iepriekš tieši Francijas un Polijas lauksaimnieki bijuši vieni no skaļākajiem, kas protestē pret brīvās tirdzniecības vienošanos ar četrām Dienvidamerikas valstīm.
Bažas pastāv
„ES - Mercosur nolīguma mērķis ir stiprināt stratēģisku politisko un ekonomisko partnerību, liberalizējot preču un pakalpojumu tirdzniecību, kā arī radīt iespējas abu pušu ilgtspējīgai izaugsmei, vienlaikus ņemot vērā patērētāju intereses un noteiktu produktu un pakalpojumu sektoru jutīgo raksturu,” nolīguma mērķi skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka savstarpējā ārējā tirdzniecībā nolīgums paredz atcelt ievedmuitu ES tirgū 92% no Mercosur precēm, kā arī jutīgāko lauksaimniecības un pārtikas preču (t.sk. arī liellopu gaļa, mājputnu gaļa, siers, piena pulveri, medus) importam ES tiks noteiktas tarifu kvotas ierobežotam produktu daudzumam ar būtiski zemāku vai pat nulles tarifa likmi. Pretī – Mercosur tirgū - nolīgums paredz pakāpeniski (vairāku gadu laikā) atcelt ievedmuitu 91% no ES precēm, kā arī ir paredzētas tarifu kvotas virknei pārtikas produktu, tai skaitā sieram. „Panāktā vienošanās paredz, ka visiem no Mercosur importētajiem produktiem līdz ar nolīguma spēkā stāšanās brīdi ir jāatbilst ES attiecīgajām prasībām un standartiem,” uzsver N. Šmits.
Viņš atzīst, ka ES institūcijās par lēmuma pieņemšanu ārējās tirdzniecības jautājumos Latviju pārstāv Ārlietu ministrija, kas nostājas formulēšanā sadarbojas ar citām ministrijām, t.sk. Zemkopības ministriju.„Zemkopības ministrija sarunu gaitā konsekventi norādīja uz tirdzniecības līguma iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas un ES liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas nozari, kam ES ir piešķīrusi apjomīgas importa tarifu kvotas,” uzsver N. Šmits. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mercosur bloka valstis salīdzinošu priekšrocību dēļ ir augsti konkurētspējīgas, tādēļ tarifa kvotu piešķiršana var radīt nesamērīgu risku Latvijas un ES ražotājiem.
„Neraugoties uz to, ka Latvija tieši no Mercosur neimportē liellopu gaļu, cūkgaļu vai citus jutīgos lauksaimniecības un pārtikas produktus, Zemkopības ministrija vērtē, ka šīs nozares Latvijā no Mercosur importa, iespējams, var tikt ietekmētas netieši, jo, pieaugot importam Eiropas Savienībā kopumā, palielināsies cenas ziņā augsti konkurētspējīgas produkcijas piedāvājums ES tirgū, apdraudot Latvijas ražotāju konkurētspēju un produkcijas realizācijas iespējas,” tā N. Šmits. Tādējādi, viņaprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Komisija nepārtraukti uzraudzītu tirgus situāciju un attiecīgi rīkotos būtisku tirgus svārstību gadījumos. Pats svarīgākais ir veterināro un fitosanitāro prasību stingra kontrole.
Tirdzniecības karu ēnā
„Šī nolīguma vēsture ir pietiekami gara — sarunas tika uzsāktas jau, šķiet, tālajā 1999. gadā, un šim, kā jebkuram tirdzniecības līgumam, ir savi ieguvumi un arī riski,” situāciju vērtē Saeimas deputāts, bijušais LPKS Kuziks valdes loceklis, vēlāk Latraps Aizkraukles - Jēkabpils reģiona vadītājs Mārtiņš Felss. Viņš atzīst, ka riski gaļas nozarei Latvijā un Eiropā pastāv, jo Dienvidamerikā, ņemot vērā klimatiskos un citus apstākļus, to var iegūt ar zemākām izmaksām. „Šķiet, šajās valstīs nav tādu nosacījumu attiecībā uz dzīvnieku labturību, kādi ir ES,” uz jautājumu par būtisko risku atbild M. Felss. Viņš gan steidz norādīt, ka kopumā ES tautsaimniecībā šis nolīgums varētu dot pozitīvu efektu, proti, Vācijas, Francijas un citu valstu ražotāji (kuriem industriālos produktus piegādā arī ražotāji Latvijā) varētu paplašināt savu izstrādājumu noieta ģeogrāfiju. „Tas ir jo īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, kad pasaulē ir atgriezušies piemirstie tirdzniecības kari, ko rada ievedmuitu noteikšana,” tā M. Felss. Viņš pieļauj, ka ES un ASV savstarpējā ievedmuitu aplaimošanas rezultātā ES ražotājiem Dienvidamerikas valstis varētu būt tas tirgus, kur realizēt savu produkciju, kura līdz tam tika pārdota ASV tirgū.
Ir arī ieguvumi
N. Šmits vērš uzmanību, ka jau šobrīd Latvija no Mercosur valstīm importē lopbarību – sojas raušus, kas ir svarīgs resurss lopkopības nozarēm. „Lopbarība turklāt ir galvenais no Mercosur valstīm importētais produkts Latvijā – 2023. gadā sojas raušu imports veidoja 55% no kopējās importa vērtības (7,13 milj. eiro), un to importējam no Argentīnas. Imports no Mercosur būtiski pieauga 2022. un 2023. gadā – lielā mērā tieši sojas raušu importa pieauguma dēļ (+800%),” tā N. Šmits. Viņš uzsver, ka, ņemot vērā šodienas ģeopolitisko situāciju un problēmas ar piekļuvi ražošanas resursiem, ir svarīgi, lai ir pieejami alternatīvi ražošanas resursu avoti, īpaši lopbarība. Vēl viens nozīmīgs importa produkts Latvijai no Mercosur ir kafija. „Nolīgums Latvijas ražotājiem pavērs arī plašākas eksporta iespējas uz Mercosur valstīm, ņemot vērā atvieglotus nosacījumus piekļuvei šo valstu tirgiem, piemēram, zivsaimniecības nozarei, kas ir ieinteresēta izvērst eksportu uz šīm valstīm,” skaidro N. Šmits. Tādējādi, viņaprāt, runājot par nolīguma radītiem riskiem, iespējams, ka pastarpināti var tikt ietekmēta lopkopības nozare, bet tajā pašā laikā viņš saredz ieguvumus gan no ražošanas resursu nodrošināšanas viedokļa, gan no plašāku eksporta iespēju viedokļa. Tiesa gan, Latvija nav veikusi analīzi par nolīguma iespējamo ietekmi uz nodarbinātību, nodokļu maksājumiem u.c. aspektiem.
Sākotnēji - patērētāju dzīres
„To, kādas būs šī nolīguma sekas, rādīs laiks, taču ir vairāki būtiski riska faktori, kuri bija un būs arī jāņem vērā, jo Latvijā nav veikta analīze par nolīguma iespējamo ietekmi uz nodarbinātību laukos, nodokļu maksājumiem, ražošanas apjomiem, tāpat nav pārliecības par to, vai Dienvidamerikas valstu liellopu audzētāji izpildīs tādas pašas prasības, kādas tiek izvirzītas Eiropā, kaut arī nolīgums paredz, ka visām Mercosur precēm ir jāatbilst ES prasībām — tādējādi importētai precei ES ir jāatbilst ES standartiem,” situāciju vērtē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka cilvēku pārtika bija, ir un būs viens no būtiskākajiem valsts drošības aspektiem, jo īpaši krīzes apstākļos, kad piegādes kļūst apgrūtinātas vai pat pilnībā neiespējamas. „Ja Dienvidamerikas liellopu gaļa padarīs šo produktu lētāku – pieejamāku patērētājiem Eiropā un Latvijā, tad ir risks, ka pašu mājās ražošana sarūk ar visām no tā izrietošajām sekām,” uz jautājumu par biznesa riskiem atbild R. Feldmanis. Viņš norāda, ka līdztekus minētajam vēl pastāv arī zaļā kursa un valsts konkurētspējas aspekti. Viņaprāt, liellopu audzētājiem ir jāņem vērā minētie riski, savukārt ES un Latvijas atbildīgajām iestādēm ir jāspēj adekvāti reaģēt. „Jā, ir iestrādāta atruna, ka uz lauksaimniecību un pārtiku nolīgumā attiecas garāki liberalizācijas termiņi, un ir noteiktas tarifu kvotas jutīgajām precēm, piemēram, liellopu gaļa, etanols, cūkgaļa, medus, cukurs un mājputni, taču ar to vien var būt par maz, lai nozare netiktu pakļauta izdzīvošanas riskam nākotnē, jo kurš gan vēlēsies investēt liellopu ganāmpulka palielināšanā, ja Mercosur un ES nolīgums paaugstina nākotnes dzīvotspējas (konkurētspējas) riskus,” uz jautājumu par nolīgumā panāktās atrunas ietekmi atbild R. Feldmanis.
