Biznesa vieta: Lienes, Avotu un J. Asara ielas stūrī «velns nav tik melns, kā to mālē»

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

Arī privātā bērnudārza Laumiņas rezidence īpašniece Aija Liepiņa atzinīgi vērtē sabiedriskā transporta kustību, jo vecākiem esot ērti atvest bērnus arī no tālākiem Rīgas rajoniem. «Pārsvarā pie mums ved bērnus apkārtējo ielu iedzīvotāji, bet ir arī tādi, kas šeit netālu strādā, tādēļ izvēlējušies atvases uzticēt mums. Dārziņu izveidoju pirms pieciem gadiem, šobrīd jau esmu atvērusi vēl divas filiāles. Šo ciet vērt negrasos, jo tas ir ļoti mīļš – krāts santīms pie santīma, lai varētu iegādāties bērniem mantiņas un iekārtot telpas,» atzīst A. Liepiņa. Protams, bērnudārzam būtu labāk, ja tas neatrastos tik tuvu pie ielas, automašīnu radīto izplūdes gāzu dēļ, būtu nepieciešams arī plašāks spēles laukums mājas pagalmā, bet šīs nebūšanas esot niecīgas. «Šis ir mans pirmais mēģinājums veidot biznesu, esmu ieguldījusi daudz darba. Ēkas pagalmā izveidojām bērniem spēļu laukumu – asfalta segumu aizstājām ar koka grīdu un mākslīgo zālienu. Ja es no šīs vietas aiziešu, tad atnāks kāds cits un sāks biznesu uz manu darba augļu rēķina,» spriež A. Liepiņa.

Konkurences nav

Pretējā ielas pusē paveras skats uz kādu sakoptu ēkas fasādi. Šajā ēkā ir ierīkota viesnīca Liene, restorāns Uguns dzēsējs, banketu zāle un lauku pirts. Šī viesnīca ir izveidota 2006. gadā, kad Latvijā notika pasaules hokeja čempionāts. Tās īpašnieks ir Atis Kronbergs, kurš biznesu kopš tā laika ir paplašinājis. «Viesnīcā 80% gadījumu apmetas ārvalstu viesi. Visbiežāk – no Krievijas. Savukārt restorānu, banketa zāli un pirti izmanto vietējie. Apkārtējo māju un biroju cilvēki nāk ēst pusdienas, bet pirti iecienījuši pirts mīļi ne tikai no blakus mājām, bet arī no visas pilsētas. Mums ir īsta lauku pirts ar iespēju pērties, uzmest garu un baudīt visus pirts rituālus,» stāsta viesnīcas Liene administratore Inese Breidaga. Vienīgais mīnuss šai vietai – iela ir mazpazīstama – viesiem jāskaidrojot, kur atrodas restorāns un viesnīca. Kāds sūdzoties, ka apmešanās vieta ir pārāk tālu no pilsētas centra, kādam tieši šis fakts patīkot. «Uz centru no šejienes var kājām aiziet. Automašīnu klienti var novietot gan mūsu pagalmā, gan Lienes ielā,» skaidro I. Breidaga. Reklāmai kalpo arī uz ielas novietotā ugunsdzēsības automašīna. Tā esot kā orientieris, kur meklēt pareizās durvis. Sarkanais, liela izmēra auto esot dāvana īpašniekam, kuram tuva ugunsdzēsības. Tāpat restorānā ir izvietota plaša ar ugunsdzēsību saistīta priekšmetu kolekcija. Pievilināt klientus palīdzot arī ēkas sapostā fasāde. «Tuvumā mums konkurentu nav – nedz pieklājīgas vietas, kur ieturēt maltīti, nedz – kur pārnakšņot. Citi klienti pat brīnās, ka tādā rajonā atrodama sakopta un mājīga iestāde,» stāsta I. Breidaga.

Konkurentu nav arī netālajam bulciņu veikalam Bulkotava, kurš durvis vēris pagājušā gada augustā. «Ar kolēģi ilgi meklējām piemērotu vietu, kur atvērt askētisku un vienkāršu konditoreju. Sludinājumos neko neatradām un tad sākām apstaigāt ielas. Atradām šo vietu. Izvērtējām šī rajona plusus un mīnusus un nolēmām, ka biznesa sākšanai vieta būs piemērota,» stāsta Bulkotavas īpašnieks Alfrēds Zarāns. Sākumā viņu gan biedējuši stereotipi par šo rajonu, bet realitāte neesot tik drūma – šaubīgu tipāžu šeit esot procentuāli ļoti maz.

Lielākā veikala klientūra esot apkārtējo māju iedzīvotāji, skolēni un biroju darbinieki. «Tuvumā mums konkurentu nav un tas ir lielākais pluss. Biznesam veicas labi un sākotnējās cerības ir attaisnojušās. Arī telpu nomas maksa ir adekvāta,» stāsta A. Zarāns.

Netālu esošajā veikalā Romasas svari tiek piedāvāti dažādi svari. Uzņēmuma potenciālie klienti neesot garāmgājēji, bet gan tirgotāji un ražotāji, kas ir gatavi īpaši braukt precei pakaļ. «Daudz klientu brauc no citām Latvijas pilsētām. Tiem gan nākas skaidrot, kur atrodamies, jo šī iela ne visiem ir zināma. Telefons visiem ir un koordinātes varam nodot. Parasti sakām, ka atrodamies netālu no Daugavas stadiona, bet citu pilsētu iedzīvotājiem arī tas neko neizsaka,» stāsta SIA Romasas svari pārstāvis Juris Anšovs. Lai gan tuvumā tiešo konkurentu veikalam neesot, kopumā šī biznesa niša Latvijā esot pārsātināta. Tirdzniecības svarus pārdod pieci uzņēmumi un tas esot daudz.

Droši, bet jāuzmanās

Šī rajona nelabvēlīgā slava esot vēsturē. Uzņēmumu pārstāvji mednieku stāstus par vandāļiem, starpgadījumiem uz ielas nestāsta. «Vienīgais – nevar pie veikala iziet uzpīpēt, jo katrs trešais prasa cigareti. Meitenes arī vairs nepiesienas. Sākumā gan, kad šeit sākām strādāt, mēdza piedāvāt savus pakalpojumus,» stāsta J. Anšovs. Vakaros drošāk esot veikalā strādāt diviem pārdevējiem, jo reizēm ienākot nepatīkami klienti, kas taujā pēc svariem, kas varētu pēc iespējas smalkāk nosvērt preci. «Drošāk te strādāt vīriešiem. Uz ielas kāds kautiņš ir manīts, bet veikala telpās nekādi vandālismi nav notikuši,» stāsta Romasas svaru pārstāvis.

Par savu drošību ir jārūpējas pašiem, irpārliecināta privātā bērnudārza Laumiņas rezidence saimniece, kura vienmēr gādājot, lai iestādes ārdurvis būtu aizslēgtas. Starpgadījumu neesot bijuši, bet jāuzmanās esot. «Arī blakus esošajiem parkos ar bērniem pastaigāties neejam. Pirmkārt, viņi vēl ir maziņi. Otrkārt, mūsdienās nevar paredzēt, kas notiks uz ielas. Es esmu atbildīga par vecāku uzticētajām atvasēm,» skaidro A. Liepiņa. Savukārt veikalā Bulkotava nevar iegādāties alkoholu, līdz ar to interese uzturēties tajā neesot. «Visi ir laipni gaidīti, bet uzkavēties un gulēt pie galda neļaujam. Sākotnēji, kad vēl nebijām pazīstami ar šo rajonu specifiku, bija dīvaini, kad ienāca iereibuši ļaudis, bet tagad mūsu noteikumi visiem ir zināmi,» stāsta Bulkotavas pārdevēja Ingrīda Jēka. Savukārt viesnīcas Liene administratore, kura šajā rajonā arī dzīvo, atzīst, ka par drošību neesot jāuztraucas. Šis rajons nav bīstamāks kā jebkuru citu. Viesnīcā reiz esot ienākušas meitenes, kuras sniedz intīmpakalpojumus, bet viņām strikti izskaidrota uzņēmuma politika, tādēļ vairs nenākot.

Perspektīvs rajons

Stereotips par Lienes ielu kā nelabvēlīgu rajonu mazināšoties. Mainoties apkārtējo māju iedzīvotāji. «Šis rajons sāk attīstīties. Esmu ievērojusi, ka šeit īpašumus iegādājas jaunās ģimenes ar bērniem. Īpašumu cenas ir pievilcīgas, turklāt rajonam ir labs attīstības potenciāls – mājas lēnām sakopj, blakus atrodas divi parki,» stāsta Gourmet Studio menedžere. Cerība esot, ka pašvaldība novērtēs šī rajona potenciālu un sniegs savu artavu tā sakopšanā. «Šim rajonam kā pastāvīgai dzīves vietai redzu tikai plusus – tuvumā ir gan Ziedoņdārzs, gan Grīziņkalna parks, kas ir jauno māmiņu, arī suņu īpašnieku iecienītākās pastaigu vietas. Uz centru var aiziet kājām, bet uz citiem pilsētas rajoniem viegli aizbraukt ar sabiedrisko transportu,» piekrīt Lienes administratore.