Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd «pārvērtusies par ceļu policiju», tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.

Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi «par vienu lielu ceļu policiju», taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.

Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. «Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet,» uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Lielāko Rīgas tirdzniecības centru vadītāji un pārstāvji atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA) vadītāja, ekonomikas ministra un Saeimas deputātiem norādot, ka veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta un ekonomiski nepamatota ideja.

LTA augusta sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimenēm.

Vēstules autori - SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA MKEE valdes locekle un direktore Iveta Lāce (Spice un Spice Home), SIA Linstow Center Management biznesa attīstības un iznomāšanas direktors Mārcis Budļevskis (Origo, Galerija Centrs, Alfa, Mols, Dole), tirdzniecības centra Domina direktore Dina Bunce, kā arī CBRE direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa (Riga Plaza un Galleria Riga) – šo LTA iniciatīvu vērtē kā pārspīlētu un ekonomiski nepamatotu.

Līdz ar valdības otrdien pieņemto lēmumu, kas ļauj brīvdienas un svētku dienās strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, tie plāno būt atvērti jau Ziemassvētku brīvdienās, tomēr grūtības sagādā darbaspēka organizēšana, pastāstīja aptaujātie tirdzniecības centru pārstāvji.

Tirdzniecības centru "Alfa" un "Akropole", kuriem ir viens īpašnieks, pārstāvji atzina, ka tirdzniecības centri ir priecīgi par valdības lēmumu ļaut veikaliem jau no 24.decembra strādāt "zaļajā" režīmā arī brīvdienās un svētku dienās. Gan "Akropole", gan "Alfa" nomnieki jau šajās brīvdienās būšot atvērti apmeklētājiem.

Vienlaikus "Akropoles" un "Alfas" pārstāvji atzina, ka viens no šī brīža izaicinājumiem ir darbaspēka organizēšana.

Abi tirdzniecības centri 24.decembrī apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10 līdz 18, bet 25.decembrī - no plkst.12 līdz 21. Savukārt 26.decembrī tirdzniecības centri strādās no plkst.10 līdz 22, bet 31.decembrī - no plkst.10 līdz 20. Vienlaikus 1.janvārī abi tirdzniecības centri būs slēgti.

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Visgarākā darba diena ir Latgales uzņēmējiem, kuri vidēji dienā strādā 9 stundas un 6 minūtes. Turklāt katrs otrais Latvijas uzņēmējs ir atzinis, ka strādā arī brīvdienās, liecina bankas Citadele ceturkšņa pētījums Citadele Index, ko banka veic, lai sekotu līdzi uzņēmēju noskaņojumam un ekonomikas attīstības prognozei.

Pēc Latgales uzņēmējiem nākamie uzcītīgākie ir zemgalieši, kuri vidēji darbā pavada 8 stundas un 47 minūtes. Vidzemes uzņēmēju darba diena ir vidēji 8 stundas un 26 minūtes gara, pierīgas uzņēmēja – 8 stundas un 11 minūtes, Rīgas uzņēmēja – 8 stundas. Savukārt vismazāk darbam laiku velta uzņēmēji Kurzemē – 7 stundas un 49 minūtes. Kopumā Latvijā vidējais laiks, ko uzņēmējs velta darbam, ir 8 stundas un 32 minūtes.

Salīdzinot pa nozarēm, visgarākā darba diena ir būvniecībā strādājošajiem - 53% aptaujāto būvnieku atzinuši, ka darba dienā strādā vairāk nekā 8 stundas. Savukārt visīsākā darba diena ir pakalpojumu sniedzējiem, kas atzinuši, ka darbā pavada vidēji 7,5 stundas dienā.

Brīvdienās varēs tirgot auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un "e-talonus", piektdien lēma valdība.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

Pēcpusdienā valdība veiks labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā 

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā,...

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.

Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30.–52,74. km) sākas remontdarbi, kuru laikā autovadītājiem līdz 2022. gada beigām būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

No 21. marta, būvdarbu posmā maksimālais braukšanas ātrums būs ierobežots līdz 70 km/h un autobraucējiem būs jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Satiksme posmā organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – 15 minūtes.

Savukārt nedēļas nogalē, sestdien, 26. martā autobraucējiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem, jo notiks apbraucamo ceļu sagatavošanas darbi, kuru laikā satiksmi organizēs pa vienu joslu ar satiksmes regulētāju palīdzību vai ar luksoforu. Autovadītājiem būs jāplāno papildu laiks ceļā vai jāizvēlas maršruts, kas nešķērso būvdarbu posmu. Par satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalē atsevišķi tiks sniegta plašāka informācija.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ceturtdien,11.februārī, aicinās Ministru kabinetu atcelt komandantstundu, lai novirzītu uzraudzības resursus ierobežojumu kontrolei dienas laikā un brīvdienās, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

"Jāpārskata mājsēdes ierobežojuma lietderība, jo šāds ierobežojums tika pamatots ar nepieciešamību novērst cilvēku tradicionālo masveida pulcēšanos gadu mijas brīvdienās, īpaši Jaungada naktī. Mērķis tika sasniegts," norāda ministrs.

Mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Jebkurā gadījumā tikai kopīgi ar sabiedrību mēs varēsim pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, skaidro Ģirģens.

Pārvietošanās ierobežojumu kontrolei nakts laikā tika iesaistīti apjomīgi Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policiju, kā arī Zemessardzes resursi. Taču Valsts policija nav atbrīvota no savu pamatuzdevumu izpildes - noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības. Tāpat ir nepieciešams ievērot procesuālos termiņus gan administratīvajā procesā, kriminālprocesā, gan operatīvās darbības procesā, norāda ministrs.

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Sabiedrības attieksme pret noteiktajiem ierobežojumiem maija brīvdienās apdraud ieceri tos pārskatīt un mīkstināt, jo svētku brīvdienās plaši novērots, ka cilvēki paši bija izdomājuši tos atcelt, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Dumpis sacīja, ka kopējā situācija nav būtiski mainījusies, proti, dienas laikā saslimušo skaits "lēkā" pa dienām, tāpēc jautājumā par ierobežojumu pārskatīšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo, tos atceļot pārāk strauji saslimušo skaits var pieaugt.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ir vairākas idejas, bet skatāmies, ka cilvēku attieksme pret noteiktajiem ierobežojumiem apdraud to pārskatīšanu. Protams, ka mēs iesniegsim savas rekomendācijas, bet tas ir valdības lēmums un nevēlos to prognozēt," sacīja Dumpis.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar atturējās komentēt, kā brīvdienās jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits ietekmēs iespējamo ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu mīkstināšanu.

Ministre stāstīja, ka ir konstatēts pietiekami liels saslimšanas gadījumu skaits vienā iestādē, un saslimšanas atklātas, veicot mērķtiecīgu skrīningu. Šādas testēšanas tiks turpinātas, solīja amatpersona.

Lai arī maija svētku brīvdienās bijušas dienas, kad nav stacionēti jauni Covid-19 pacienti un nav reģistrēti arī nāves gadījumi, turklāt "ļoti cerīga" bijusi diena, kad Covid-19 konstatēts tikai vienam cilvēkam, šo tendenci nevar saukt par noturīgu, uzskata Viņķele.

"Var teikt, ka ir viens solis uz priekšu, viens uz sāniem," situāciju komentēja ministre.

Tāpēc amatpersona izvairījās "spekulēt" ar atklāto Covid-19 gadījumu skaita ietekmi uz iespējamo ierobežojumu mīkstināšanu, ko valdība plāno skatīt šonedēļ. Vērtējot situāciju, tiks ņemts plašāks datu kopums, norādīja ministre.

Diennakts laikā no 3.maija līdz 4.maijam Latvijā reģistrēti 17 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir divreiz vairāk nekā 2.maijā.

Septiņi no jaunajiem gadījumiem saistīti ar sociālās aprūpes centru "Gaiļezers" Rīgā.

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Pagaidām var tikai minēt, cik lielas investīcijas satiksmes infrastruktūrai tiks paredzētas Rīgas nākamā gada budžetā un cik lielus sastrēgumus galvaspilsētā tas radīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sastrēgumi būs atkarīgi no tā, kā darbi būs plānoti un vai tiks īstenoti vienlaikus. Savukārt finansējuma jautājuma vēl nav «uz skatuves» – pagaidām tiek apkopotas dažādu pašvaldības struktūru vēlmes.

«Rīgas domes Budžeta komisija, kas lems par Rīgas pilsētas 2016. gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžeta projektu vēl skata Saeimā,» DB norāda Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš uzskata, ka investīciju programmas apjomu un struktūru vēl ir pāragri komentēt. Jāpiebilst, ka investīciju plānā pēdējos gados izteikti dominē izglītības projektu sakārtošana. Lielākie satiksmes projekti, kam bijusi iezīmēta nauda pēdējo gadu investīciju plānos, ir Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta un Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšana. «Tiek investēts jaunos ceļu infrastruktūras objektos, tikmēr esošā infrastruktūra nolietojas, sagrūst, uz ielām ir izveidojušās risas,» saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Vienlaikus viņš atzīst, ka Rīga atrodas samērā neērtā situācijā – no vienas puses tai jārūpējas par savām ielām un ceļiem, no otras – jānodrošina satiksme ar ostu, jābūvē un jāuztur tilti, maģistrālās ielas, kas faktiski ir nacionālas nozīmes infrastruktūra. Citi DB aptaujātie saka – situācija ar ielām un ceļiem Rīgā nav kritiska, taču uzlabojumi ir nepieciešami.

2015. gada nogalē līzinga kompānija OP Finance iepirkuma konkursā ieguva tiesības finansēt 14 riteņtraktoru iegādi VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļu sakopšanas darbiem, informē kompānijas mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vociša-Bērzkalne.

Šā gada martā iepirkuma darījums tika pabeigts – OP Finance LAU rīcībā nodeva 14 jaudīgus zīmola Valtra riteņtraktorus, kas tika iegādāti no lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecības uzņēmuma Valtek. Darījuma kopsumma ir gandrīz 1,5 miljoni eiro. SIA Valtek valdes loceklis Juris Narubins atzīst, ka šis ir viens no lielākajiem darījumiem uzņēmuma vēsturē, Valtek lielākais darījums vienā piegādē, kā arī riteņtraktoru ražotāja – Somijas uzņēmuma Valtra Oy Ab – lielākais darījums vienam klientam Latvijā.

10 no LAU iegādātajiem riteņtraktoriem ir Valtra T214V ar 228 ZS jaudu, bet pārējie 4 – Valtra N103.4 ar 111 ZS jaudu. Visi traktori ir aprīkoti ar speciālajām industriālajām riepām, priekšējo uzkari un Igaunijas uzņēmumā Meiren ražotu sniega lāpstu. Vasarā riteņtraktori pēc vajadzības strādās ar citu – sezonai atbilstošu – aprīkojumu. SIA Valtek nodrošinās arī riteņtraktoru garantijas un pēcgarantijas apkalpošanu.

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

● Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

● Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;