Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Viņš uzsver, ka cilvēkiem nepieciešama lielāka slēpošanas platība, taču novērotas arī citas tendences: «Cilvēki vairāk novērtē kopējo baudas piedāvājumu. Cilvēkiem vajadzīgs ne tikai kalns, bet arī laba kafejnīca un veikals».

Arī šovasar būs sniega kaudze

Pagājušajā vasarā slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem, Latvijas uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency īstenoja vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tika veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē. Kalna saimnieks apgalvo, ka, tā kā Latvijas klimatu ir arvien grūtāk prognozēt, tad nepieciešams domāt par efektīviem risinājumiem. «Diemžēl mēs vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Ir gadījies, ka mēs sezonu sākam tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc bija jāmeklē inovatīvi risinājumi,» skaidro J.Žagars. Līdz ar to pagājušajā vasarā nolemts izmēģināt kaut ko jaunu – Žagarkalnā milzu kaudzē ieziemot vairāk nekā 10 tūkstošus kubikmetru sniega. Kopumā pie šīs kaudzes tika strādāts 3 nedēļas – plānošana noritēja divas nedēļas un sniegs tika «šauts» nedēļu,» sacīja kalna īpašnieks.

«Biznesā ir jāriskē! Ideju aizguvām no somiem, tomēr jāatceras, ka Somijā ir arī pavisam atšķirīgi laikapstākļi nekā Latvijā, taču man patīk jauni, dulli projekti. Šajā eksperimentā piedalījās partneri no Zviedrijas, Amerikas un Norvēģijas. Mēs neorganizējām tikšanās dzīvē, bet viss notika saziņas aplikācijā WhatsApp. Man tas šķiet fenomenāli, ka mēs uzbūvējām sniega kaudzi tikai ar saziņu telefonā. Žagarkalna traktorists, stumjot sniega kaudzi, filmēja procesu, pēc tam ielika mūsu čatā un tad jau ārvalstu partneri traktoristu koriģēja. Man tas šķita fantastiski, jo brīžiem šķita, ka viņi tiek galā arī bez manis. Kopumā mēs zaudējām 60% sniega, taču ar to mēs arī bijām rēķinājušies. Sniegs kaudzei tiek saražots visaukstākajā periodā, februārī pie -15 grādiem, tādēļ tas ir par 60% lētāks, kā ziemas sākumā ražots pie -3 grādu temperatūras. Summāri zaudējumu nav,» pastāstīja J. Žagars.

Šis eksperiments izdevās, tāpēc šogad vasaras sezonā sniega kaudze turpinās priecēt apmeklētājus. «Jo ilgāk vienā vietā tiek uzglabāts sniegs, jo procentuālie zudumi ir mazāki. Tas ir tāpēc, ka zem sniega kaudzes veidojas mūžīgais sasalums, jo tur nekad nav plusi. Pagājušajā gadā Latvijā bija ļoti karsta vasara un šķiet, ka sniegam vajadzēja ātri izkust, tomēr tā nav. Viss slēpjas elementāros fizikas likumos – ja sniegs ir 10 metrus augstā, stāvā kaudzē, tad siltums cauri netiek un tikai no virspuses un sāniem sniegs nokūst. Nākamajā sezonā mēs vairāk piedomāsim pie tā, kā vēl vairāk varētu saglabāt sniegu, mums jau tagad ir izstrādātas jaunas uzglabāšanas metodes. Kopumā šis projekts bija ekonomiski izdevīgs. Iespējams šogad jau visiem konkurentiem būs šādas sniega kaudzes, bet ar par to nesatraucos,» pārliecinoši stāstīja J. Žagars.

Gatavi sliktiem laikapstākļiem

«Mūsu ienaidnieks ir labi laikapstākļi, kad ir sals un sniegs. Mēs esam sagatavojušies sliktiem laikapstākļiem! Mums iet labi, ja citiem iet slikti,» smejoties teic J. Žagars. Viņš atklāj, ka kalns tiek atvērts pie -3 grādiem - tā ir temperatūra, kad var sākt ražot mākslīgo sniegu. «Viss slēpošanas bizness balstās uz mākslīgo sniegu, izņemot alpu Augstkalnēs. Bez mākslīgā sniega mēs varam aizmirst par kalnu slēpošanas biznesu. Kalna sagatavošanas izmaksas ir saistītas ar elektrības un ūdens cenām. Elektrības izmaksas ziemas sezonā, kura ilgst no 1. decembra līdz 31. martam, ir 50 tūkstoši eiro. Vienas diennakts izmaksas, «šaujot sniegu», ir ap 1,5 tūkstošiem eiro. Lai noklātu visas Žagarkalna trases, labos laika apstākļos ir nepieciešams nepārtraukti ražot sniegu vismaz trīs nedēļas. Parasti sezona tiek noslēgta marta beigās, tomēr esmu novērojis, ka tad jau ir ļoti maz apmeklētāju. Cilvēki savu normu jau ir noslēpojušies. Kopumā ziemas sezonā pie mums ir bijuši vairāk nekā 30 tūkstoši slēpotāju. Pie mums brauc gan vietējie, gan igauņi. Savukārt lietuvieši izvēlas Riekstukalnu,» teic J. Žagars.

Viņš novērojis, ka cilvēku maksātspēja nav kritusies. «Vismaz tas slānis, kurš izmanto manis sniegto pakalpojumu, nav kļuvis mazturīgāks. Līdz ar to man nav nedrošības vai baiļu sajūta. Slēpošana nav sociāli vismazāk aizsargāta slāņa izklaide, līdz ar to slēpošana ir paredzēta vidusslānim, tie kuri ēd ārpus mājas, iet uz teātri utt. Inventārs, noma nekad nav bijusi lēta, bet cilvēki ir gatavi maksāt par baudu. Ja kādreiz cilvēkam tā domāšana bija tāda, ka viņš ir gatavs maksāt par mantu, tad tagad viņš maksā par baudu. Ideoloģija mainās, taču tiem kuri ir sākuši slēpot, tā kļūst par atkarību uz visu mūžu,» pārliecināts ir J. Žagars. Vasarā uzņēmuma pamatbizness ir Gauja – laivu noma, kempings, korporatīvie pasākumi dabā utt.».

Konkurence ir vajadzīga

J. Žagars novērojis, ka Latvijā konkurence veidojas pēc reģionālā principa. «Konkurence ir jūtama un tā ir vajadzīga. Žagarkalna trasei ir noteikta mērķauditorija – vairāk ģimenes ar bērniem, daudz klientu , kuri vēlas apgūt slēpošanu vai snovbordu. Apmācība un slēpošanas skola bērniem ir arī viens no Žagarkalna pamatdarbības virzieniem. Ikdienā tajā strādā sertificēti 20 slēpošanas un 10 snovborda instruktori. Apmācības segmentā katru gadu novērojams pieaugums,» sacīja J. Žagars.

«Kādreiz mums Latvijā bija stipri apšaubāmi drošības kritēriji kalnos, salīdzinot ar ārvalstu trasēm. Latviešu vīriešiem, atšķirībā no ārzemniekiem, bija drosme braukt pa taisno nebremzējot arī tad, ja viņi neprata slēpot. Biežāk varēja sastapt cilvēkus slēpojot džinsos, bez cimdiem un bez ķiverēm. Mums vienu gadu bija akcija – iznomā bērnam ķiveri un nebūs jāpērk pacēlāja biļete. Un varēja sastapt vecākus, kas pirka bērnam biļeti, bet ķiveri galvā nelika ne pa kam. Šobrīd tendences pilnībā ir mainījušās,» teica J. Žagars.