Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

No šā gada 3. jūnija ir atvērta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zona, līdz ar to visas trīs Baltijas valstis ir iekļautas Skandināvijas kopējā elektroenerģijas tirgū.

Kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas un Lietuvas cenu zonu atvēršanas mēs esam kļuvuši par lieciniekiem diezgan dramatiskām izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Kopš 2013. gada vasaras bija vērojamas salīdzinoši augstas cenas Nord Pool Spot biržā Latvijas un Lietuvas zonās, lielas cenu atšķirības starp Igaunijas un Lietuvas/Latvijas elektroenerģijas cenu zonām, kā arī izdevīgu/konkurētspējīgu fiksētas cenas piedāvājumu trūkums elektroenerģijas tirgū, kopš viens no tirgotājiem – SIA Enefit nolēma nepiedāvāt jaunus fiksētās cenas līgumus.

Augstas cenas Spot tirgū ir tiešā veidā saistītas ar augstām mainīgām izmaksām elektrostacijās Latvijā un Lietuvā vasaras laikā un starpvalstu līniju pārvades jaudas ierobežojumiem. Augsto tirgus cenu dēļ daudzi elektroenerģijas mazumtirgotāji, kuri bija noslēguši izdevīgus fiksētās cenas līgumus bez sava iepirkuma portfeļa nodrošinājuma, tagad cieš zaudējumus vai slēdz savu biznesu. Ar ieiešanu Nord Pool Spot tirgū izveidojās lielas cenu atšķirības starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām sakarā ar elektroenerģijas deficītu vasaras laikā Latvijā un Lietuvā un ierobežotu importa jaudu no Igaunijas un trešām valstīm.

Tā DB saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. Tašas adījumi viscaur ir tikai viņas roku darbs. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.

«Es daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku, un kāds tomēr par to visu samaksā, jo visi uzadītie džemperi atrod īpašnieku, tikai ar to nevar nopelnīt, jo katrai precei ir sava cena ģeogrāfiskajā, sociālajā un meteoroloģiskajā situācijā – šogad bija karsta vasara, adījumus nepirka, bet nu jau ir auksts rudens – pirks,» filozofiskā mierā turpina Anita.

Pēc viņas domām, jo specifiskāka ir prece, jo grūtāk visiem to pārdot. Apmēram 92 % patērētāju nekritiski izturoties pret kopējo piedāvājumu, 8% esot estēti, no kuriem 4% kaut ko radot paši, savukārt no pārpalikušajiem tikai 2% esot pirktspēja, viņa lēš. «Ir jābūt apstākļu sakritībai, lai viņiem iepatiktos tieši mani trakie darbi, bet es radu to, kas man patīk, un kaut kur ir cilvēks, kurš to novērtē – notiek darījums, un abas puses ir apmierinātas,» viņa saka.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Sliktas ziņas naftas patērētājiem un importētājiem šodien būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem rīt, brīdina IEA.

Naftas cena preču biržā pašlaik balansē ap 85 ASV dolāru par barelu slieksni, un dzirdams arvien vairāk spriedumu par to, ka šāds cenu līmenis ir tuvu sarkanajai līnijai. Proti, tik dārga nafta jau negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Valdot šādam fonam, šonedēļ, piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atklāti aicinājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tiek norādīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību.

«Mums visiem vajadzētu saredzēt, ka bilde ir riskanta un naftas tirgus ieslīd sarkanajā zonā. Mums visiem kopā arī vajadzētu situāciju šajā tirgū nomierināt. Tās, kas šodien ir sliktas ziņas patērētājiem un importētājiem, rīt būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem. Ja nebūs nozīmīgu izmaiņu vadošo naftas ieguvēju politikā, tad ceturtajā ceturksnī aina šajā tirgū būs ļoti, ļoti izaicinoša,» skaidro IEA vadītājs Fatihs Birols.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness publicēti 2017. gada 20 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām: rekords – 1,94 miljoni eiro

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2017. gada gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par aizvadītā gada 20 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām. Dārgākās telpas pārdotas par 1,94 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā un pārdots par 1,65 miljoniem eiro.

Pirmā vieta - 1,94 miljoni eiro

Lielākais neapdzīvojamo telpu darījums pērn slēgts Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 14, kur SIA Properties, kas tagad pārdēvēta par SIA Bibliotēkas nams, novembrī nopirka 4021,2 kvadrātmetrus plašas telpas. Šī kompānija pieder SIA Kazak Invest (90%), kas tagad pārdēvēta par SIA ITG Group un pieder 1985. gadā dzimušajam Bolatam Itegulovam, kā arī SIA Property (10%), kura savukārt pieder 1985. gadā dzimušajam Kalvim Urmanam. Īpašumu pārdeva Finanšu ministrija.

Par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar DB stāsta Gefco Baltic valdes loceklis Martins Keršis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai auto tirgus atdzīvošanās Krievijā Gefco biznesu kaut kā ietekmējusi?

Protams, tas ietekmē ļoti spēcīgi. Gefco nesen Krievijā kļuva par automobiļu pārvadāšanai domātu dzelzceļa vagonu īpašnieku. Pievienojām savam parkam teju 700 vagonus. Proti, Krievijā Gefco ir kļuvis par diezgan lielu spēlētāju. Šie vagoni zināmā mērā palīdz arī Gefco Baltic, jo kopā ar Krievijas partneriem vedam tranzītkravas no Kaļiņingradas uz Maskavu. Nesen sākām eksporta projektu, Krievijā ražotus auto piegādājot uz Eiropu.

Taču ne žigulīšus?

Nē, marku nevaru atklāt, taču runa ir par globālajiem ražotājiem. Sadarbībā ar Latvijas autopārvadātājiem piegādājām šos automobiļus līdz Eiropas loģistikas centriem.

«Ja šodien kāds man prasa, cik izmaksātu uztaisīt Xnet vai kaut ko līdzīgu, jāsaka, ka patiesībā bez miljona pat nav ko sākt,» laikrakstam Dienas Bizness saka Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

Runājot pašiem pirmsākumiem – kā radās Xnet, viņš stāsta: «Es pirms tam biju strādājis biroja tehnikas tirdzniecības uzņēmumā, un man jau toreiz šķita, ka mums vajag internetveikalu. Gāju pie vadības ar šādu priekšlikumu, rādīju Amazon un Ebay kā piemēru. Nevarēju pārliecināt par biznesa potenciālu, bet pašam šķita, ka tam ir nākotne. Es ļoti labi saprotu savu tā brīža darba devēju, jo tolaik e-pasta katram cilvēkam vēl nemaz nebija. Sapazinos ar vienu programmētāju un realizējām šo ideju. Sākumā bija biroja tehnika, bet tad pēkšņi visi sāka prasīt telefonus, tosterus. Nebiju gaidījis, ka tas izaugs līdz tam, kas ir tagad, par to varēju tikai sapņot. Ja varētu pagriezt laika mašīnu atpakaļ, es daudz ko darītu citādāk. Ir pieļauts tik daudz kļūdu, veselu grāmatu varētu uzrakstīt.»

Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi.

Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.

Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.

Nauda no blakus produktiem

Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Lietotu auto tirgū Latvijā vērojams nozīmīgs ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu pārsvars pār benzīna dzinēju auto – tas veido teju 85% no visiem pārdotajiem lietotiem automobiļiem mūsu tirgū.

Kaut arī par dīzeļdzinēju nākotnes perspektīvām pasaulē tiek aizvien aktīvāk diskutēts, eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā pieprasījuma tendences aizvien būs par labu tiem, ņemot vērā, ka kopumā tie autoīpašniekam nodrošina zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas. Papildu tam dīzelis arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Dīzeļu attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts ievērojams izpētes darbs, un šodien tirgū pieejamie jaunie produkti ir arvien konkurētspējīgāki, videi draudzīgāki, acīmredzami graujot mītus, kas apvijuši šo tehnoloģiju iepriekš.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Cieņu pelnījis gan liela, gan maza uzņēmuma dibinātājs, jo abi maksā nodokļus un algas darbiniekiem, uzņemas risku; to vērtību nenosaka tikai tas, kuram ir lielāks apgrozījums

Tā uzskata grāmatas The Startup Owner’s Manual: A Step–By–Step Guide to Building a Great Company (Jaunuzņēmuma īpašnieka rokasgrāmata: veiksmīgas kompānijas izveides gids) līdzautors Bobs Dorfs (Bob Dorf). Tā izdota 23 valodās un pārdota vairāk nekā pusmiljons eksemplāru (tiesa, latviski tā nav izdota).

Viņa skatījumā, mūsdienās sākt biznesu ir vienkāršāk nekā agrāk, jo talkā nāk dažādas tehnoloģijas. Jaunuzņēmēju vides attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts institūciju atbalstam, kam nevajadzētu uztvert startup un tradicionālos uzņēmējus vienādi, bet gan sākuma posmā dot jaunuzņēmējiem dažādas atlaides, nevis apbērt ar visdažādākajām prasībām. Vairāk par to, kādiem uzņēmējiem ir lielāks potenciāls kļūt veiksmīgiem biznesā, B. Dorfs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem, korekcijas pārvietošanās paradumos un nevajadzīgo lietu pārdošana, atdošana vai atbildīga pārstrāde

Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. augustā laikrakstā Dienas Bizness:

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

#«Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.»

Latvijas Pasts digitalizē darbību, uzlabo pakalpojumu kvalitāti un gaida skaidrību par universālā pasta pakalpojuma grozu nākotnē

To intervijā ar Dienas Biznesu norāda VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par attīstību, ko LP grib izdarīt šogad un turpmākajos gados?

Patlaban noris projekts, kas saistīts ar jautājumiem par papīru un datu apmaiņu, proti, izsniedzam pastniekiem viedtālruņus kā darbarīku.

Kas ir laimīgā kompānija (piegādātājs), jo jums ir ap 4000 darbinieku?

Nesaukšu vārdā, bet tie uz Android bāzēti telefoni, tie nav iPhone cenā. Un pastnieku ir mazāk – ap 1400. Ar šo projektu ceram aizvietot papīru, gribam palielināt datu apraides ātrumu. Arī mūsu starptautisko projektu ietvaros tā kļūst kā prasība. Cilvēki, pirmkārt, grib pēc iespējas ātrāk saņemt piegādes informāciju, otrkārt, elektroniski parakstīties. Savukārt kurjeriem šī projekta ietvaros ir izsniegti profesionāli termināļi. Šis rīks mums pavērs daudzas papildu iespējas, jo kas tik viss šodien nevar būt viedtālrunī. Ieviesīsim to vispirms savām pamatfunkcijām, bet iespējas nāks pašas, jo, ko tik mēs nevarētu darīt ar šādu mobilu cilvēku pulku pa visu Latviju, sākot ar gāzes skaitījumu lasījumiem. Mūsu darbinieki būs pietiekami labi aprīkoti, varēsim no viņiem dabūt datus ātri, ar visiem sazināties.

«Apmēram gads. Vispirms paies laiks līdz restrukturizācijas plāna izstrādei, biznesa modeļa izvēlei, kas varētu notikt līdz gada beigām. Tad jārunā ar līzinga devējiem un jāsaprot, cik daudz un kādas lidmašīnas mums vajadzīgas. Pasažieru tranzīta plūsmas noteikti jāsaglabā. Ceru, ka nākamvasar situācija kļūs labāka, cilvēki pirks biļetes uz airBaltic reisiem,» intervijā laikrakstam Diena sacījis aviokompānijas kreditora AS Latvijas Krājbanka prezidents Ivars Priedītis.

«Protams, daudz atkarīgs no degvielas cenu dinamikas,» viņš piebildis.

Atbildot uz laikraksta jautājumu, vai būtu jāmeklē vēl kāds partneris airBaltic attīstīšanai, Priedītis sacījis: «Vispirms valstij jāatbild uz jautājumu, vai tā vēlas palikt šajā biznesā. Varbūt uzņēmuma akcijas jākotē biržā, iespējams, nākotnē partneris no avionozares var palīdzēt aviokompānijai attīstīties. Man subjektīvi šķiet, ka valstij ar šo biznesu tomēr nodarboties nevajag.»

Runājot par jauno airBaltic vadītāju, Priedītis norādījis: «Tam jābūt cilvēkam, kurš šajā nozarē ir ļoti pieredzējis, daudz kam gājis cauri. Varbūt kāds speciālists no ASV, kādas Eiropas valsts.»

Nesagaidījis banku atsaucību, lai pabeigtu un pilnveidotu izklaides parku «Avārijas brigāde» (ABpark), tā idejas autors Mārtiņš Brezauckis apsver iespēju izsludināt publisku investīciju piesaisti, tādejādi dodot iespēju jebkuram ar brīvu kapitālu to ieguldīt parka projektā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Mārtiņam ir pilna galva ideju, kā izvērst savu darbību atpūtas biznesā. Par jau paveikto viņš jūtas gandarīts, kritiku pieņem zināšanai un uzskata, ka ar «Avārijas Brigādi» trāpījis kā naglai uz galvas.

Fragments no intervijas, kas šodien publicēta laikrakstā Dienas Bizness:

Ir skaidrs, ka pelnāt, pārdodot ieejas biļetes. Kas vēl ienes naudu?

Bez ieejas biļetēm tā vēl ir ēdināšana un suvenīru, rotaļlietu tirdzniecība.

Cik ilgā laikā plānota investīciju atpelnīšanās?

Viss ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas. Pakārtoti tam aug parka spēja piesaistīt ārzemju tūristus. Pēc šā brīža plāna tie ir seši līdz septiņi gadi.