Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.
Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Šoruden Saeima atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ietekmēs arī kredītinformāciju turpmāko darbību. Līdz ar veiktajiem grozījumiem likumā no 2019.gada 1.janvāra bankas un nebanku kredītu devēji ar kredītinformācijas biroju starpniecību varēs iegūt pilnu informāciju par patērētāja saistībām, kas uzlabos patērētāja maksātspējas vērtēšanas kvalitāti visās kreditēšanas iestādēs, informē Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa skaidro, ka kredītinformācijas birojos pieejama informācija ne tikai par patērētāja kredītsaistībām, bet arī par viņu nenokārtotajiem maksājumiem par elektroenerģiju, telekomunikāciju pakalpojumiem, tādējādi aizdevējiem būs pieejama plašāka informācija par aizņēmēju, kas ļaus labāk izvērtēt viņa maksātspēju.
Pieprasījumu skaits kredītinformācijas biroju datubāzēs pakāpeniski palielinās, un tie nav tikai no finanšu pakalpojumu sniedzējiem, informāciju vēlas iegūt arī citu nozaru uzņēmumi, novērojuši kredītbiroju pārstāvji. I. Veide stāsta, ka Crefo biroja dalībnieki pārstāv trīs būtiskākās nozares: finanšu pakalpojumus, telekomunikācijas un komunālo pakalpojumu sniedzējus. Dalībnieku jeb klientu segments zināmā mērā ir saistīts ar tā darbības virziena specifiku, attīstot informācijas produktus tieši finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībnieku pieprasījumu apjoms 2018.gada desmit mēnešos sasniedz 2,9 miljonus, no kuriem aptuveni 30% veic telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, kas liecina par to, ka uzkrātā kredītinformācija ir būtiska un nozīmīga dažādu jomu uzņēmumiem kredītrisku pārvaldības procesos. Patlaban sistēmā reģistrēto personu kredītvēsturi veido 1,8 miljoni parādsaistību, taču ne visas saistības ir kā aktuāli parādi, šis apjoms ietver arī saistības, kurās vēsturiski ir bijis maksājuma kavējums, bet šodien tās ir apmaksātas, uzsver I. Veide.
Arī Kredītinformācijas biroja (KIB) sistēmā datu skaits pastāvīgi palielinās, un, ja salīdzina 2016.gadu ar šo gadu, parādu skaits ir dubultojies, bet tas ir saistīts ar to, ka pastāvīgi pieaug KIB dalībnieku skaits, skaidro biroja komercdirektors Intars Miķelsons. Tā šovasar KIB noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu arī ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādējādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi. Tā KIB datubāzes apjoms pārsniedz vienu miljonu unikālo privātpersonu kredītvēsturu ierakstu. Paralēli datu bāzē ir pieejama informācija par vairāk nekā 360 tūkstošiem aktīvu un darbību jau izbeigušu uzņēmumu un to īpašnieku.
KIB dati liecina, ka kredītiestādēm maksājumus pašlaik kavē vien 3600 uzņēmumi, bet divreiz lielāks skaits uzņēmumu jeb 7000 kavē maksājumus saviem sadarbības partneriem, kas nav kredītiestādes. Kredītbirojs apkopojis arī informāciju par uzņēmumiem, kuri ir kavējuši nodokļu maksājumus kaut reizi pēdējos 12 mēnešos. Šādu uzņēmumu skaits turpina pieaugt un ir jau sasniedzis 79,5 tūkstošus, kas ir aptuveni puse no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. KIB dati liecina, ka iedzīvotājiem visvairāk kavēto maksājumu ir nefinanšu nozaru uzņēmumiem, ieskaitot parādus telekomunikāciju kompānijām, komunālo un citu pakalpojumu sniedzējiem.
Visu rakstu Visvairāk kavē rēķinu apmaksu lasiet trešdienas, 21.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!