Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.
2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.
Savukārt 2022. gada 30. augustā Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, paredzot no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim atbalsta pasākumus juridiskām personām, kompensējot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu pilnā apmērā, t.i. maksu par pieslēguma nodrošināšanu, maksu par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksu par atļauto slodzi vai maksu par pārvades jaudas uzturēšanu, kā arī maksu par elektroenerģijas piegādi vai elektroenerģijas pārvadīšanu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Atbalsta pasākumi neattieksies arī uz tām juridiskajām personām, kurā piemērotas sankcijas (kā nacionālās, tā starptautiskās). Jāpiebilst, ka plānotie atbalsta pasākumi nav attiecināmi uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (kā namu apsaimniekotājiem).
Papildu tika veikti grozījumi, kas paredz no šā gada 1.septembra līdz 31.decembrim elektroenerģijas galalietotājiem piemērot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu pilnā apmērā, kompensējot tos no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr ar atbalsta pasākumiem izmaksas tiks kompensētas tikai daļēji, tādēļ jo īpaši svarīgi ir pārskatīt mājsaimniecības un komersantu izdevumu pozīcijas un iespēju robežās tās optimizēt, lai pēc iespējas saglabātu maksātspēju.
Katrs pakalpojums saņēmējam uzliek par pienākumu norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem. Ikvienam ir svarīgi zināt, kādas juridiskās sekas gaidāmas, ja izdevumu pozīcijas pārsniedz gaidīto un rodas grūtības veikt savu uzņemto finanšu pienākumu izpildi.
Ierastā kārtībā rēķinu apmaksas kavējuma gadījumā pakalpojuma sniedzējs saņēmējam sākotnēji adresē pretenziju, kurā norāda uz līguma izpildes pārkāpumiem, t. sk. rēķinu termiņa apmaksas kavējumu un kavētā maksājuma apmēru. Turpmākais pretenzijas vēstules saturs jau ir atkarīgs no līgumā noteiktajām sekām saistību neizpildes gadījumā, kā arī paša pakalpojuma sniedzēja. Izplatītākie pakalpojuma sniedzēja aizsardzības līdzekļi saistību neizpildes gadījumā ir nokavējuma procenti un/vai līgumsods. Ja maksājuma kavējums jau ieildzis, līgums var tikt izbeigts un sniegtais pakalpojums pārtraukts atbilstoši līguma noteikumiem.
Nokavējuma procenti un līgumsods
Nokavējuma procentu vai līgumsoda apmērs tiek noteikts līgumā par pakalpojuma sniegšanu. Tomēr atsevišķos gadījumos piemērojamo nokavējuma procentu apmēru nosaka normatīvie akti. Piemēram, 2014. gada 21. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 87. punkts paredz, ka par katru maksājuma kavējuma dienu elektroenerģijas tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt elektroenerģijas lietotājam nokavējuma maksu līdz 0,15% no laikus nesamaksātās summas. Turklāt elektroenerģijas lietotājam, kurš maksājumus neveic laikus un kuram gada laikā atkārtoti tiek pārtraukta elektroapgāde, sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt segt ar atslēgšanu un pieslēgšanu saistītās izmaksas un elektroapgādi atjaunot tikai pēc šo izmaksu segšanas, bet lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji, turpmāk pieprasīt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā par sistēmas pakalpojumiem, citiem pakalpojumiem vai obligātā iepirkuma komponentēm.
Līdzīgi noteikumi piemērojami arī dabasgāzes tirdzniecībā, kur par katru maksājuma kavējuma dienu dabasgāzes tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt nokavējuma procentus līdz 0,15% dienā no nesamaksātās summas.
Būtiski ņemt vērā, ka nokavējuma procenti aprēķināmi tikai no pamatparāda un to apmērs nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu. Arī līgumsods var tikt izteikts procentu veidā, un tādā gadījumā tas nedrīkst pārsniegt 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Ja nokavējuma procentu summa ir lielāka par līgumsodu, pakalpojuma sniedzējs var prasīt tikai nokavējuma procentus, savukārt ja līgumsods ir lielāks par nokavējuma procentiem, pakalpojuma sniedzējs līgumsodu var prasīt līgumsoda un nokavējuma procentu starpības apmērā. Gan līgumsodam, gan nokavējuma procentiem ir jābūt samērīgiem un atbilstošiem godīgai darījumu praksei – tas nozīmē, ka tiem ir jābūt proporcionāliem ar parāda summu. Arī tad, ja pušu starpā noslēgtais līgums neparedz līgumsoda vai nokavējuma procentu saistību, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības prasīt nokavējuma procentu samaksu uz likuma pamata.
Civillikums nodala likumisko nokavējuma procentu apmēru par izveidojušos parādu atkarībā no tā, vai parādnieks ir, vai nav patērētājs – attiecīgi tie ir 6% gadā, ja parādnieks ir patērētājs, un 8% gadā pārējos gadījumos. Tomēr jāievēro, ka likumisko nokavējuma procentu samaksu var prasīt tikai kopā ar pašu pamatparādu – likumisko nokavējuma procentu samaksu nevar prasīt pēc tam, kad bez iebildumiem jau ir pieņemta samaksa par pamatparādu.
Tiesvedība un parādu piedziņa
Ja pakalpojuma sniedzējs apmaksu nesaņem noteiktajā termiņā, ierastā kārtībā pakalpojuma sniedzējs sūta parādniekam brīdinājumu (paziņojumu) par maksājuma parādu. Līgumā par pakalpojuma sniegšanu šajā sakarā var tikt paredzēta īpaša kārtība un termiņi. Ja parāds tomēr netiek segts, pakalpojuma sniedzējs var vērsties tiesā vai pie ārpustiesas parādu piedzinēja.
Pakalpojuma sniedzēja mērķis, vēršoties tiesā ar pieteikumu, ir tiesas nolēmuma saņemšana, kurā tiek atzītas pakalpojuma sniedzēja kā kreditora tiesības uz saistību izpildi, kas ietver gan kavētā pamatparāda summu, gan citus blakus prasījumus saistībā ar nokavējumu, kas pēc nolēmuma spēkā stāšanās var tikt izpildīti piespiedu kārtā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību. Ja pakalpojuma saņēmējs kā parādnieks nav izpildījis tiesas nolēmumu labprātīgi, kreditoram ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai panāktu nolēmuma piespiedu izpildi. Tādā gadījumā parādniekam jārēķinās ne vien ar paša parāda summas apmaksu, bet arī ar tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumiem.
Ārpustiesas parādu piedziņu veic parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs jeb parādu piedzinējs, kurš savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā, pamatojoties uz kreditora iesniegumu. Ja pakalpojuma sniedzējs izvēlas nodot parāda piedziņu parādu piedzinējam, parādniekam jārēķinās, ka var nākties segt ne tikai maksājumus, kas tiešā veidā izriet no līguma un kurus parādniekam ir pienākums segt saistībā ar maksājuma termiņa nokavējumu, bet arī ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus parādu piedzinējam, un šīs izmaksas var būt ievērojami augstas.
Turklāt ārpustiesas parādu piedziņas process nebūt neizslēdz parādu piedzinēja tiesības vērsties tiesā, lai saņemtu tiesas nolēmumu un veiktu tā piespiedu izpildi ar tiesu izpildītāja starpniecību.
Minēto pakalpojuma sniedzēja darbību gadījumā ievērojami palielināsies kopējais parāda slogs, jo gan ar tiesvedību, gan tiesas nolēmuma izpildi (gadījumā, ja tas netiek pildīts labprātīgi) saistītās izmaksas un ārpustiesas parādu piedziņas procesu saistītās izmaksas gulstas uz pakalpojuma saņēmēju.
Ieraksts Latvijas bankas Kredītu reģistrā
Ja maksājumu kavējums radies kredīta kā finanšu pakalpojuma darījuma saistību ietvaros, šī informācija tiks ietverta Latvijas Bankas vestajā Kredītu reģistrā, kurā apkopota informācija par banku un citu finanšu starpnieku izsniegtajiem kredītiem, to kavējumiem un maksājumiem. Informācija par privātpersonas kredītvēsturi, tajā skaitā saistību izpildi, var tikt iekļauta kredītinformācijas birojā, kas apkopo un apstrādā datus, lai komersanti pirms līguma noslēgšanas ar potenciālo klientu varētu izvērtēt tā kredītspēju.
Ko darīt, ja rodas grūtības segt rēķinus?
Lai pēc iespējas izvairītos no iepriekš minēto juridisko seku iestāšanās rēķinu apmaksas kavējuma dēļ, ieteicams savlaicīgi pārskatīt un izvērtēt iespējas segt ar saņemtajiem pakalpojumiem saistītās izmaksas, iespēju robežās samazināt saņemto pakalpojumu apmēru, rast finansiāli izdevīgākus risinājumus vai galējā situācijā atteikties no pakalpojuma, ja vien tas nav pirmās nepieciešamības pakalpojums.
Ja tomēr ir iestājies rēķinu apmaksas kavējums, juriste aicina savlaicīgi vērsties pie pakalpojumu sniedzēja, informēt to par radušos situāciju un maksājumu veikšanas grūtībām noteiktajā termiņā, pēc iespējas piedāvājot risinājumu, piemēram, lūdzot rast iespēju sadalīt rēķinu vairākos maksājumos, pagarināt tā apmaksas termiņu vai panākt citādu vienošanos, kuru ieteicams noslēgt rakstveidā. Tiesa, jāatceras, ka pakalpojumu sniedzējiem kā kreditoriem nav pienākums apmierināt pakalpojuma saņēmēju izteiktos lūgumus, piemēram, par rēķina apmaksas termiņa pagarinājumu, un šāda savstarpēja pakalpojuma saņēmējam labvēlīga vienošanā ir atkarīga tikai un vienīgi no paša kreditora.
