Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.
Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.
Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.
Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā sākās trauksmaini pārmaiņu laiki: netrūka izveicīgu darboņu, kuri gribēja ātri un viegli tikt pie lielas naudas, ritēja privatizācijas process, katram uzņēmējam bija savs reketieris, uz ielām laiku pa laikam atradās beigti bandīti. TGS Baltic bija otrais privātais advokātu birojs Latvijā, kolēģu aprindās cits citu labi pazinām; ar partneri abi brīvi runājām angliski, kas bija noteicošais aspekts, kāpēc mūs uzaicināja stažēties ārzemēs. Mēs braucām arī uz starptautiskām konferencēm, tāpēc varējām ātri izveidot plašu ārzemju klientu loku, kas bija mūsu priekšrocība. Mēs tolaik nenodarbojāmies ar krimināllietām, vairāk ar komerctiesību jautājumiem, un savā nišā nostiprinājāmies diezgan ātri.
Šodien, protams, ir pavisam citi izaicinājumi. Ir izauguši daudzi augstas klases advokātu biroji, izveidojusies laba un kvalitatīva juridiskā vide, un valda spēcīga konkurence. Tas ir vērtējams tikai pozitīvi – kaut arī jauniem advokātu birojiem atrast savu klientūru un nostiprināt reputāciju šodien ir grūtāk, klienti un nozare kopumā ir ieguvēji.
Paši klienti ir krietni mainījušies, kļuvuši daudz prasīgāki. Lai šodien varētu sniegt savus pakalpojumus visaugstākajā kvalitātē, ir jāpārzina ne tikai sava, bet arī klienta darbības nozare, jāzina, kā viņam palīdzēt ne vien juridiski, bet arī plašākā griezumā. Arī darījumi ir kļuvuši daudz sarežģītāki: ja agrāk bija vienkārši nodibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai draftēt pirkuma līgumus, tagad darījumos ienāk ārvalstu kapitāls, tiek veikti pārrobežu darījumi, notiek uzņēmumu kotēšana biržā. Līdztekus tam Latvijai jātiek līdzi visām Eiropas Savienības regulām un direktīvām, tāpēc jāatzīst, ka šodien būt juristam ir daudz komplicētāks uzdevums nekā agrāk.
Ja man jautātu, kas pa šiem 30 gadiem mainījies visvairāk, es teiktu, ka tā ir attieksme pret tiesībām: šobrīd daudz vairāk nekā agrāk sabiedrība apzinās, ka tiesības ir paredzētas, lai kaut ko realizētu, nevis kaut ko apietu. Latvija ir kļuvusi par eiropeisku valsti. Ja vērtējam, kur jurisprudences kartē atrodamies salīdzinājumā ar pārējo pasauli, mēs patiešām labi ierakstāmies globālajā kopainā un attīstāmies kopsolī ar Eiropas kolēģiem. Lai gan Latvijai ir laika izteiksmē īsa demokrātiskas valsts pieredze, mēs izskatāmies godam un esam līdzvērtīgi kolēģiem citur pasaulē, kur valda tā pati jurisprudences ētika, kuru godājam mēs. Īpašs prieks man ir par jauno advokātu paaudzi – viņi ir dedzīgi, ar eiropeisku skatījumu, daudzi ir mācījušies ārzemēs un ienes jaunas vēsmas un kvalitātes nozarē Latvijā. To nevar pat salīdzināt ar standartizglītību, kāda bija pieejama manā jaunībā.
Nevar neminēt vēl vienu būtisku faktoru, kas izrādījās ne tikai impulss, bet liels grūdiens pārmaiņām – tehnoloģiju attīstību. 1992. gadā, kad sākām veidot advokātu biroju TGS Baltic, vienīgā modernā ierīce bija mobilais telefons, un arī ne uzreiz. Tā bija milzīga kaste, ar kuru varēja iet pa ielu, piesaistot apbrīnas pilnus skatienus, jo tādi aparāti Rīgā bija tikai dažiem. Un, kad tas vēl iezvanījās, atskatījās patiešām visi. Tā bija vienīgā iespēja “pa taisno” dabūt savienojumu ar ārzemju klientiem, un to varēja pievienot faksimilaparātam, lai nosūtītu faksu. Kad parādījās datori un pirmie e-pasti, attīstība uzņēma milzīgu ātrumu, un šodien mēs nespējam pat iztēloties darba ikdienu bez viedierīcēm un zibenīgas informācijas aprites. Taču paredzu, ka mēs nebūt neesam nogājuši visu ceļu un priekšā ir vēl viens milzu attīstības lēciens – mākslīgais intelekts. Tas ienāk arī mūsu nozarē, vienkāršākas darbības arvien biežāk uzticot paveikt mašīnai.
Viss jaunais ir aizraujošs, un šādai attīstībai ir jānotiek, bet vienlaikus tas liek jautāt – kā attīstīsies jurisprudences vide?
Kolēģi ārzemēs smejas – tehnoloģiju attīstība var novest pie tā, ka nozarē paliek tikai jaunieši, kas ievada datus mašīnās, un sirmgalvji, kuri vada šo procesu, bet tāds vidējās paaudzes advokāts izzūd. Es ceru, ka tā gan nenotiks. Informācijas tehnoloģijām un mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai gan noteikti būs liela ietekme, tomēr ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties. Proti, mums vienmēr būs jāsaglabā advokātu profesionalitāte, ētika, personiskais kontakts ar klientiem.
Tas, kas nemainās cauri gadu desmitiem un simtiem, ir fakts, ka jurisprudence ir māksla, kurā interpretācijai un spējai reaģēt ir milzīga nozīme. Tāpēc mums vienmēr būs vajadzīgi talanti, un tāpēc daudz svarīgāka par tehnoloģiju attīstību ir domāšana kopsolī ar laiku. Un šajā ziņā mēs jau 30 gadus ejam pareizajā virzienā.
