Cieņu pelnījis gan liela, gan maza uzņēmuma dibinātājs, jo abi maksā nodokļus un algas darbiniekiem, uzņemas risku; to vērtību nenosaka tikai tas, kuram ir lielāks apgrozījums
Tā uzskata grāmatas The Startup Owner’s Manual: A Step–By–Step Guide to Building a Great Company (Jaunuzņēmuma īpašnieka rokasgrāmata: veiksmīgas kompānijas izveides gids) līdzautors Bobs Dorfs (Bob Dorf). Tā izdota 23 valodās un pārdota vairāk nekā pusmiljons eksemplāru (tiesa, latviski tā nav izdota).
Viņa skatījumā, mūsdienās sākt biznesu ir vienkāršāk nekā agrāk, jo talkā nāk dažādas tehnoloģijas. Jaunuzņēmēju vides attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts institūciju atbalstam, kam nevajadzētu uztvert startup un tradicionālos uzņēmējus vienādi, bet gan sākuma posmā dot jaunuzņēmējiem dažādas atlaides, nevis apbērt ar visdažādākajām prasībām. Vairāk par to, kādiem uzņēmējiem ir lielāks potenciāls kļūt veiksmīgiem biznesā, B. Dorfs stāsta intervijā Dienas Biznesam.
Fragments no intervijas, kas publicēta 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness:
Vai ikviens no mums var būt startup dibinātājs? To var jebkurš vai arī vajadzīgas īpašas prasmes, raksturs, personība?
Vismaz 95% uzņēmēju cieš neveiksmi. Ir jābūt ļoti mērķtiecīgam un aizrautīgam.
Šodien izaicinājums ir tas, ka ir pārāk daudz jaunuzņēmumu dibinātāju, jo katrs uzskata, ka izveidot startup ir viegli un tas padarīs viņu bagātu. Abi pieņēmumi ir smieklīgi kļūdaini. Mans padoms ir sākt ar savām pamatprasmēm, bet papildu tām vajadzīga tieksme, dedzība, neizsīkstoša enerģija, reizēm arī nežēlība. Dibinātājam visu laiku jāpatur acīs balva, mērķis, kalna virsotne un jācenšas tur nokļūt jebkādos apstākļos – gan sniegā, gan lietū.
Daudzviet ir prasmīgi inženieri, taču vai viņiem ir īpašs dzinulis? Tikai retais ir tāds uzņēmējs, par kuru runā visi, piemēram, Stīvs Džobs, Īlans Masks.
Tāpat svarīga ir cilvēka tolerance pret risku. Lielākā daļa cilvēku strādā lielās kompānijās, jo ir zināma drošība, ka alga tiks regulāri izmaksāta un ka kompānija nepazudīs no biznesa nākamajā nedēļā.
Ik pa laikam saņemu preses relīzes par jauniem uzņēmumiem, kas sevi dēvē gan par īpaši inovatīviem, gan par startup, lai gan tie pārstāv klasiskās biznesa nozares. Vai jaunuzņēmums ir tikai tehnoloģiju jomā?
Ir daudz dažādu jaunuzņēmumu un dažādi uzņēmēji. Nesen biju Saūda Arābijā, kur šosejas malā bija daudz kiosku, kur tirgoja ēdienu. Vai tie ir uzņēmēji? Jā, viņi ir paši sev priekšnieki, izvēlas, vai pirkt jaunu modernu kiosku vai nopelnīto likt savā kabatā. Viņi ir uzņēmēji, gluži tāpat kā Marks Zakerbergs, tiem vienkārši ir atšķirīgi mērķi.
Man kā konsultantam darbā ar jaunuzņēmumiem ir divi izaicinājumi – abām grupām ir jāpiedāvā atšķirīga apmācība, jo vajadzības ir dažādas, ja vēlies braukt uz Mēnesi vai izveidot nelielu kafejnīcu. Taču vienmēr jāatceras viena lieta – gan mazas kafejnīcas, gan lielas kompānijas īpašnieks ir uzņēmējs, abi maksā nodokļus un algas darbiniekiem, uzņemas risku, izveido biznesu. Abi ir pelnījuši cieņu un iedrošinājumu, lai gan viens var pelnīt simtus miljonu, bet cits – simtus dolāru.
Nereti Eiropā par startup sauc teju katru mazo un vidējo uzņēmumu. Vai ir svarīgi, ka visur tiek lietota tīra ASV stila startup definīcija?
Es nedomāju, ka tas ir tik svarīgi. Arī Google reiz bija mazs uzņēmums un tagad valda pār pasauli, tāpat arī Walmart, kura ķēdē tagad ir vairāk nekā 11 tūkstoši veikalu, bet tas sākās ar vienu vienību. Daudzi uzņēmēji ir ļoti apmierināti ar biznesu, kas ir mēreni stabils, apzinoties, ka tas nekad nebūs milzīgs. Nav obligāti jābūt lielam, lai būtu veiksmīgs. Dažiem patīk risks, bet citi pilnībā minimizē jebkādu risku. Man pašam bija lielisks darbs radio, es biju žurnālists, un viens no iemesliem, kāpēc sāku savu biznesu, bija mans secinājums, ka nevaru to darīt turpmākos 40 gadus no savas dzīves. Man vajadzēja vairāk riska, trakuma, piedzīvojumu.
Šobrīd jaunuzņēmumu kustība attīstās visā pasaulē. Kā jūs gribētu redzēt to attīstāmies pēc pieciem vai desmit gadiem?
Es gribētu redzēt mazāk, bet labākus jaunuzņēmumus. Man šķiet, ka ir pārāk daudz startup, kuru dibinātājiem nav ambīciju, kuru idejas nav tik inovatīvas vai graujošas. Tie stāv ceļā labajiem. Cik daudz uzmanības investors var veltīt jaunuzņēmumam, ja viņš mēnesī savā e-pastā saņem 200 prezentāciju? Viņš varētu veltīt vairāk laika potenciālajiem projektiem, ja saņemtu tikai 100 vai 50. ASV jau ir redzams, ka ir mazāka interese investēt agrīnas stadijas jaunuzņēmumos un lielāka interese par kompānijām, kas ir tuvāk A līmeņa investīcijām, kam jau ir kādi rezultāti, apgrozījums, kas demonstrē, ka tirgum ir interese par tām.
Tā ir lielākā problēma augošās startup ekosistēmās, kur ir mazāk investoru un turīgu indivīdu, kas gribētu investēt, bet tērē laiku, runājot ar kompānijām bez potenciāla. Tāpēc vajadzētu attīstīt biznesa eņģeļu organizācijas, kas kopīgi var izskatīt vairāk pieteikumu nekā viens investors.
Jaunuzņēmumi pērk arī papīra grāmatas vai ir e-grāmatu lasītāji?
Domāju, ka grāmatu vislabāk izmanto tie, kuri drukāto grāmatu piepilda ar atzīmēm, pasvītrojumiem, lapiņām. Kad redzu kādu šādi labi lietotu grāmatu, vēlos sabučot šo cilvēku, jo ir skaidrs, ka viņš tai pieiet nopietni. Lai gan e-grāmatās ir iespēja pievienot komentārus u.tml., tas nav tas pats.
Visu interviju Panākumus gūst mērķtiecīgie lasiet 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/4
#2/4
#3/4
