Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.
Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
«Svarīgākais ir nevis izsniegto vīzu skaits, bet tas, ka Latvijas valsts šādu atbalstu piedāvā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visi ārvalstu dibinātāji vai jaunuzņēmumu pārstāvji izvēlas startup vīzas iespējas, bet gan jau citus termiņuzturēšanās atļauju veidus. Lai ziņa par šāda atbalsta instrumenta pieejamību izplatītos ātrāk un tālāk, neapšaubāmi svarīgs elements ir tā popularizēšana starptautiski un pēc iespējas plašākam interesentu lokam,» saka Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.
M. Ambrēna uzskata, ka startup vīza ir svarīgs jautājums Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai. Latvijas startup asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētājas un akseleratora Startup Wise Guys biznesa procesu vadītājas Egitas Poļanskas skatījumā, tas ir viens no mehānismiem, kas palīdzētu piesaistīt Latvijai jaunos talantus un uzņēmējus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuri attiecīgi veicinātu ekonomiku un uzņēmējdarbību Latvijā. Taču jārēķinās, ka šis ir ilgstošs process un rezultāti nav redzami ne mēneša, ne gada laikā. Skatoties uz citu valstu piemēriem, var secināt, ka tas ir ilglaicīgs process un tā veiksme atkarīga nevis no viena, bet visa atbalsta instrumentu kopuma. Piemēram, Igaunija dažādus atbalsta instrumentus sāka ieviest jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd ir redzami to augļi. E. Poļanska uzsver, ka ir vajadzīgs kopējs uzņēmējdarbības un digitalizācijas atbalsts, kas palīdz piesaistīt uzņēmējus un veidot šeit kompānijas. «Nevar gaidīt, ka viss uzlabosies no viena atsevišķa instrumenta. Viss ir saistīts ar citām darbībām un regulējumu, piemēram, uzņēmuma reģistrāciju, bankas konta atvēršanu, nodokļu politiku. Ir jābūt vienotam mērķim un stratēģijai ne tikai atsevišķu privāto un valsts iestāžu vadībā, bet valstī kopumā,» tā viņa.
Visu rakstu Vēl viens mozaīkas gabaliņš lasiet ceturtdienas, 8.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
